FOTO. “Pašreizējā situācijā svarīga ātra reaģēšana!” Saruna ar Latvijā labi zināmo lauksaimnieci Inesi Karlovu 8
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Latvijā labi zināmo lauksaimnieci, agronomi, konkursa Sējējs 2012 balvas laureāti Inesi Karlovu tikāmies šāgada 10. augustā viņas saimniecībā Veģi Sējas pagastā pēc biedrības Zemnieku saeima valdes locekļu tikšanās ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Vienojāmies, ka šajā reizē mūsu sarunas tēma būs šāgada raža, Zaļais kurss, kooperācija un Ineses Karlovas vadītais kooperatīvs Abra, kas pērn konkursā Sējējs 2021 saņēma pateicību nominācijā Gada veiksmīgākā kopdarbība. Pateicība kooperatīvam piešķirta par ieguldījumu tautsaimniecībā, lauku dzīvotspējas saglabāšanā un Latvijas izaugsmē.
– Kādu ražu šajā sezonā kuļ kooperatīva biedru saimniecības?
– Patlaban varam runāt par ziemājiem salīdzinājumā ar 2021. gadu. Labi izauguši ziemas rudzi un vasarāji. Kopējā kooperatīva biedru izaudzētā raža salīdzinājumā ar 2021. gadu būs par aptuveni 10–20% mazāka. Iemesli ir vairāki, tostarp paaugstināts nokrišņu daudzums ziemā, ļoti vēls pavasaris, karstums kviešu ziedēšanas laikā, kaitēkļu, īpaši stublāju smecernieka nodarītie būtiskie (pat 30%) zaudējumi rapšiem, līdz 20% samazinātais minerālmēslu daudzums uz hektāru. Daži saimnieki samazināja minerālmēslu lietojumu pat par 50%. Iemesls – to vairākkārtējs sadārdzinājums, pat līdz 3–4 reizēm salīdzinājumā ar iepriekšējo ražas gadu. Būtiski augstākas ražas šogad salīdzinājumā ar 2021. gadu ir vasarāju labībām. Tādējādi kopējā ražas bilance būs laba. Izcilie dabas apstākļi kulšanas laikā ļāva Vidzemes pusē novākt augstas kvalitātes vasarāju un ziemāju ražu. Problēmas gan ir: rudziem – ar melnajiem graudiem, kviešiem – būtiski mazāks proteīna daudzums (taču šo kvalitātes rādītāju ietekmē arī slāpekļa lietošanas termiņi un daudzums).
Fosfora un kālija lietojuma samazināšanu par 20% tik būtiski neizjūt pirmajā gadā, ja iepriekš augsne mēslota, ņemot vērā šo elementu iznesi ar ražu. Savukārt samazināts slāpekļa (N) lietojums ietekmē ražu jau pirmajā gadā. Fosforu (P) un kāliju (K) taupot, augs paņem no augsnes tur esošo šķīstošo, augiem uzņemamo P un K, tādējādi samazinot šo elementu daudzumu augsnē. Vairāki kooperatīva biedri jau 10–15 gadu veic augsnes analīzi un kartēšanu, tāpēc ir iespējams veikt precīzu P, K, Ca (kalcija) mēslošanu. Ar precīzo mēslošanu iespējams līdzsvarot fosfora un kālija daudzumu, panākt izlīdzinātu ražību visā laukā. Tādējādi laika gaitā saimnieki var ietaupīt uz mēslojumu. Diemžēl fosfora un kālija mēslojumu agrāk 80–90% apmērā pirkām no Krievijas un Baltkrievijas. Patlaban ir jāmeklē alternatīvas, tomēr tādu Eiropas Savienībā nav daudz. Cenu kāpums ir būtisks. Piemēram, amofoss tagad maksā 1300–1450 eiro/t, agrāk maksāja 350–380 eiro/t.
Ražas kritums ziemas rapšiem un ziemas kviešiem salīdzinājumā ar 2021. gadu ir 10–20%.
Agri sētās un agrās rapšu šķirnes deva 2–2,5 t/ha vidējo ražu. Iepriekšējos gados varēja kult pat līdz 4 t/ha ziemas rapšu ražu. Šā gada ražas krituma iemesls ir nepietiekama augu aizsardzība no kaitēkļiem jau kopš sēklu kodināšanas, insekticīdu lietošanas rudenī, būtiskākos rapšu šāgada ražas zaudējumus radījis stublāju smecernieks. Vēlo silto rudeņu dēļ kaitēkļi būtiskus bojājumus nodara jau rudenī – tie ir gan gliemeži, gan spradži, gan stublāju smecernieki, alotājmušas, pat cekulkode un citi tauriņi. Vidējos–vēlos termiņos sētie rapši tik būtiski netika bojāti, tāpēc ražība pa laukiem bija 3–4,5 t/ha. Sistēmas insekticīdu lietošana un sēklu kodināšana ir būtiski ierobežota. Iepriekšējos gados reģistrētie sistēmas iedarbības insekticīdi lietošanai līdz rapšu ziedēšanai ir aizliegti jau divus gadus. Sēklu kodināšanas ar insekticīdu aizliegums vai ierobežojums ir ietekmējis Latvijas lauksaimniecību. Arī mūsu kooperatīva biedri atteicās no vasaras rapšu audzēšanas.
Savukārt rudzus šogad kuļam vairāk nekā pērn. 2021. gadā vidējā rudzu ražība bija pat par 1–2 t/ha mazāka nekā šajā sezonā. Kooperatīva biedri atkarībā no audzēšanas tehnoloģijas un šķirnes šogad kūla 4–8 t/ha rudzu ražu. Iemesls ir labi cerošanas apstākļi rudenī, labi ziemošanas apstākļi un pietiekamais mitruma daudzums rudzu augšanas un nobriešanas laikā. Šāgada specifika – palielināts melno graudu daudzums rudzos, kas būtiski ietekmē pārdošanas iespējas. Melnos graudus var attīrīt ar melno graudu tīrītāju – šādas iespējas ir arī kooperatīvā, tomēr tīrīšanas process ir darbietilpīgs un lēns. Jāņem gan vērā, ka katrā saimniecībā situācija ir atšķirīga.
– Kāda ir graudu un rapšu kvalitāte?
– Kvalitātes rādītāji atšķiras pa saimniecībām. Proteīna daudzums šogad vidēji ir mazāks nekā iepriekšējos gados. Toties krišanas skaitlis un tilpummasa visiem kviešiem ir laba un izcila – Vidzemē pārtikai atbilstoša. Kooperatīva Zemgales biedriem pārtikas graudiem gan proteīns, gan tilpummasa, gan arī krišanas skaitlis kviešiem ir zemāks nekā pērn. Saimnieki noteikti bija cerējuši uz labāku rezultātu. Zemgalē šie rādītāji ir būtiski sliktāki nekā Vidzemē, krišanas skaitlis nereti nokrīt pat zem pārtikas kvalitātes rādītājiem. Eļļas daudzums agri kultajiem rapšiem bija slikts – 39–41%, tomēr vēlāk kultajiem šis rādītājs sasniedza pat 45–46%.
Šis gads nebija izņēmums – tas bija izaicinājumu pilns. It kā darām to pašu katru gadu, it kā visu varētu saplānot, paredzēt, tomēr nē – esam vienā spēlē ar dabu, un tā mums uzliek savus striktos un ražu ietekmējošos noteikumus. Es teiktu, ka 50% no ražas kopievākuma ir atkarīga no dabas apstākļiem, kurus mēs nevaram ietekmēt, otri 50% ir mūsu darbs un prasmes šos riskus mazināt. Tā ir mūsu katra pieredze, zināšanas, tehnoloģijas un šķirņu izvēle, spēja paspēt reaģēt uz dzīvnieku radītiem postījumiem, mēģināt tos novērst, saņemt vajadzīgās atļaujas.
Ļoti svarīgs nosacījums ir sējumu apdrošināšana, kas lauksaimniekiem ļauj gulēt mierīgāk.
– Kā kooperatīvs palīdz tikt galā ar izaicinājumiem?
– Šajā gadā svarīga bija informācijas pieejamība un reakcijas ātrums uz norisēm pasaulē. Ikviens mūsu kooperatīva biedrs minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus (AAL) var nopirkt arī kooperatīvā, tomēr tā ir viņa brīva izvēle – nav ierobežojumu. Kooperatīva vadības nostāja ir, ka ikvienam biedram ir jāizvēlas visizdevīgākie nosacījumi izejvielu iepirkumam, jo tikai katrs saimnieks pats ir atbildīgs par saviem sasniegumiem un saimniecības attīstības iespējām. Mēs palīdzam katram biedram ar padomu audzēšanas tehnoloģijās, esam pieejami arī ārpus oficiālā darba laika sezonas laikā. Kooperatīvs 2021. gada ražai minerālmēslus iepirka salīdzinoši vēl ar 20–50% cenu kāpumu. Kooperatīva biedri visus krājumus izpirka, un par 2021. gada ražu uztraukumu nebija, ja psiholoģiski pieņēma lēcienu izejvielu cenu straujajam cenu kāpumam. Īpaši svarīgi pirkt minerālmēslus un AAL par lētāku cenu bija mazajām saimniecībām, kas parasti visu nepieciešamo pērk pēdējā brīdī, bet šogad tas būtu bijis dārgi un sarežģīti, ja neizmantotu kooperatīva dotās iespējas. Tikai kooperatīvs un tā vadītājs šajos agrajos pirmssezonas iepirkumos uzņemas iespējamos cenas krituma vai kāpuma riskus. Var izvilkt lozi un palīdzēt visiem kopā saražot lētāk un var arī zaudēt. Ja saimnieks attapās pavasarī, tad peļņa šogad noteikti būs mazāka – izdevumi bija vairākkārt kāpuši salīdzinājumā ar rudens pirkumiem.
Nevaru teikt, ka šis bija slikts gads. Centos paredzēt tirgus procesus un uz tiem ātri reaģēt, rezultātus rēķināsim gada beigās, kad raža būs gandrīz pārdota. Kāds būs nākamais gads – nezinu, nevēlos par to domāt. Nav viegli plānot augkopībai vajadzīgos pirkumus divus gadus uz priekšu, tas paņēmis ļoti daudz manas enerģijas. Ja graudu cenas pēkšņi kritīsies, minerālmēsli jau ir nopirkti par dārgu cenu. Ja graudu cenas būs stabilas vai kāps, būs tādi paši nosacījumi kā agrāk – aptuveni vienāds izejvielu un graudu un rapšu cenu kāpums. Mierinu sevi ar domu, ka divi gadi līdzsvarosies (labs un slikts) un ienākumu beigās būs tikpat, cik bija agrāk. Uztrauc politiskā situācija, resursu pieejamība – degviela, gāze, elektrība, to cenas, kvalificēta darbaspēka trūkums laukos.
Patlaban kooperatīva darbība jāvērtē divu gadu periodā. Karš sākās februārī, tad arī cenas būtiski kāpa. Kad būs tirgus piesātinājums vai būtiski samazināsies pirktspēja, cenas kritīs. Šķēre varētu būt 2–4 gadu laikā. Tajā periodā būs arī jāvērtē, kā kuram būs veicies šajā kazino spēlē.
– Karš lika būtiski uzlēkt energoresursu cenai. Kā tiekat galā ar šo izaicinājumu?
– Mums ir kalte un kravas transports. Pakalpojumi biedriem, protams, ir dārgāki nekā agrāk, jo būtiski ir kāpušās resursu izmaksas. Gāzi vēl šosezon iepirkām par fiksēto cenu, tā tika nodrošināta, taču ir liela neziņa par turpmāko. Tomēr elektrības cena ir piesaistīta biržai. Sezonas laikā kalti pat izslēdzām, jo rēķinājām, ka stundas cena uzņēmumam izmaksātu aptuveni 4000–5000 eiro, kad biržā cena par kilovatstundu bija visaugstākā. Lai gan kaltes pakalpojumu līgumos ir nosacījums, ka varam mainīt pakalpojumu maksu saistībā ar energoresursu cenas svārstībām, taču to darīt ik dienu vai stundu nav iespējams. Tāda rīcība palielinātu jau tā lielo stresu kulšanas laikā biedriem, tāpēc centāmies taupīt un rēķināt līdzi, lai šogad pakalpojumu sniegšana būtu bez zaudējumiem. Piebildīšu, ka kooperatīva Abra biedri saņem 10% atlaidi kaltes pakalpojumiem.
– Kā tiekat galā ar degvielas cenu?
– Par degvielu katra saimniecība domā individuāli. Lielā labības kombainā ir jāiepilda pat līdz vienai tonnai dīzeļdegvielas, traktoros – pat 500 litri. Ražīgiem spēkratiem tas ir vajadzīgais degvielas daudzums vienai dienai. Saimniecībās nav tik lielas degvielas glabātavas, kur varētu sapildīt degvielas krājumus visai kulšanas sezonai. Degviela, ja cena nav fiksēta, ir jāpērk par konkrētā brīža tirgus cenu – par to rūpējas katrs saimnieks pats.
Kooperatīvs augustā iegādājās četras jaunas Volvo kravas automašīnas, kas turpmāk dos iespēju par 8–9 t vienā reisā uz ostu aizvest vairāk nekā agrāk ar Scania kravas mašīnām. Pirkām tās ar ES fondu atbalstu. Diemžēl šābrīža ģeopolitiskās situācijas dēļ arī automašīnu piegāde kavējās par 1–2 mēnešiem, līdz ar to mašīnas saņēmām tikai kulšanas perioda vidū. Ar jaunajām mašīnām būtiski ietaupīsim uz transporta izdevumiem un veiksim kravu apgrozījumu ātrāk un ar mazāku spēku patēriņu. Vēl kooperatīva biedru vajadzībām īrējam septiņas citas mašīnas, pērkam transporta pakalpojumus. Vissvarīgāk mums ir gada laikā aizvest uz ostām gala pircējam un Latvijas un Igaunijas pārtikas produktu ražotājiem aptuveni 50 000 t graudu un rapšu. Mums ir svarīgi darboties kvalitatīvi, operatīvi un iespējami izdevīgāk kooperatīvam un tā biedriem.
Kooperatīva biedri, īpaši kulšanas sezonas laikā, ir kā viena ģimene – mūs visus vieno kopēja kalte, kopēja rūpe novākt ražu no lauka, nolikt to torņos un zem jumta, lai pēc tam pārdotu par visizdevīgāko cenu. Pabažu kaltē, kulšanai sākoties un pirmajām kravām ieripojot kooperatīva teritorijā, no saimniekiem saņemam visdažādākos gardumus – gan kūkas, gan sāļo uzkodu groziņus, gan konfektes. Tas ir kā veiksmes vēlējums ražas vākšanas laikam un dalīšanās priekā par kopēju sadarbību. Tad nu karstā darba dunā ik pa laikam kopā našķojamies kaut piecas minūtes, pateicamies un vēlam cits citam veiksmi – ražas laiks ir atskaite vairāk nekā gadu veiktajam darbam.
Šosezon, redzot kulšanas darbu daudzumu un režīmu, ir milzīgs gandarījums. Tas ir mūsu katra darba ieguldījums. Tomēr graudi vēl ir jāpārdod, un pārdošana notiek līdz pat nākamā gada maijam… Pusotrs gads. Vēl līdz pavasarim paies laiks, kad visu izaudzēto ražu realizēsim un saņemsim samaksu. Tātad mūsu saimnieku naudas plūsmas aprites cikls ir 1,5–2 gadus ilgs.
Nu sācies viss no sākuma – vienlaikus ar kulšanu augustā sējām rapšus jau 2023. gada ražai.
– Kooperatīvam ir arī sava graudu kvalitātes laboratorija.
– Veicam analīzes katrai atvestajai kravai. Vienas analīzes veikšanai vidēji vajag 15 minūtes. No katras atvestās kravas vienu paraugu paņem analīzēm, otru noliek rezervei, ja vēlāk rodas domstarpības un nepieciešama neatkarīga kontrole. Kravas izkraušana notiek ātri.
– Kā kooperatīvā vērtē Zaļā kursa nosacījumus?
– Droši varu teikt, ka mēs jau virzāmies uz šo kursu un sen izpildām nosacījumus, kurus turpmāk ir iecerēts iekļaut kā obligātus. Saimnieki ievieš augsnes minimālās apstrādes tehnoloģijas, vairākās saimniecībās jau veic tiešo sēju. Nav saprotams, ko vēl var mazināt, ja herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus lietojam vien tik, cik ir atļauts, minimālās devas, ja nepārtraukti no AAL reģistra izņem dabai un cilvēkiem nedrošos AAL. To vietā ir citi, kuru cena palielinās vismaz par 30%. Tas liek mums katram vēl un vēlreiz izvērtēt AAL un minerālmēslu lietošanas daudzumu un nepieciešamību. Turklāt visi kooperatīva biedri dzīvo laukos, ikvienam ap māju ir graudaugu un rapšu lauki. Tās ir saimniecības, kurās domā par savu un savu bērnu nākotni, rūpējas par apkārtējo vidi. Paši te dzīvojam un strādājam ilgtspējīgai nākotnei. Apkārt zied griķi, saulespuķes, āboliņu lauki, facēlija – bitēm un putniem draudzīgi. Ja kaltē pieņemam deviņu veidu kultūras, ko nokuļ kooperatīva biedri, – noteikti varam runāt par augu daudzveidību kooperatīva biedru saimniecībās. Kooperatīva biedru saimniecību platību palielinājums, ES fondu līdzfinansējuma saņemšana saimniecību modernizācijai noteikti ir pierādījums, ka ejam pareizu ceļu, ka esam spējīgi ražot kvalitatīvu produkciju un dzīvot sakoptā, mums pašiem patīkamā apkārtējā vidē.
Kāds ir risinājums iecerētajiem ierobežojumiem? Ja fungicīdu pret augu slimībām nelietos, augi slimos, raža nogatavosies agrāk, tās būs mazāka un nekvalitatīva. Papildus ražas zudumiem slimību, īpaši fuzariozes, ierosinātājsēnes savos dzīvības procesos veido toksiskas vielas. Šie mikotoksīni noteiktās devās ir kaitīgi gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai Bet katram ir izvēle – sēt un kult vai sēt, rūpēties par augu un tad kult, rūpēties par augsnes auglību vai to noplicināt – maldīgi domāt, ka, katru gadu kuļot ražu, augus nemēslojot, augsnes auglība tiek saglabāta. Tikai rezultāts – peļņa un izaugsmes iespējas, kā arī tirgus prasības – noteiks audzēšanas tehnoloģiju katrā saimniecībā. Mākslīgi uzspiežot kaut ko vienu, bez alternatīvām, rezultātus nevar sasniegt, tāds ir mans uzskats. Ja vēlamies strauji pāriet uz Zaļo kursu, ir jābūt bāzei – reģistrētiem bioloģiskiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, izveidotai un Latvijā piemērotai tehnoloģiju izstrādei, konsultācijām, pieredzes apmaiņas organizēšanai ar citu valstu attīstītām bioloģiskām saimniecībām. Taču pagaidām vēl tālu no šīs bāzes alternatīvai bioloģiskai ražošanai. Rapšu audzēšana bioloģiski nav iespējama kaitēkļu dēļ.
Kādas ir alternatīvas gan augu sekai, gan naudas makam, lai laukos gribētu dzīvot un strādāt arī nākamās paaudzes – šie ir jautājumi, kas jāsaprot un jārisina. Raža bioloģiski audzētām auzām vidēji 1,5–2,5 t/ha pret 4,5–6,5 t/ha lielu ražību konvencionālā saimniecībā. Tālāk jau darbojas matemātika un pirktspēja, pieprasījums un piedāvājums. Jābūt abām iespējām ražot. Pircēja maciņš un dzīvesveids noteiks, kuru pārtiku bez AAL atliekām pirkt – konvencionāli vai bioloģiski ražotus pārtikas produktus.
Ir iespējas dažādot un pilnveidot augu seku – vienu gadu sēt tikai āboliņu, neiegūt ražu, palielināt slāpekļa krājumus augsnē, tomēr šajā gadījumā pārējiem četriem gadiem ir jāakumulē šā viena gada ienākumu neesamība.
Vēl viena iespēja – audzēt un ieart starpkultūras. Riski ir, tomēr garos siltos rudeņos var sasniegt rezultātus – Vidzemē kulšana notiek pat līdz 14 dienām ilgāk nekā Zemgalē un Kurzemē, tāpēc starpkultūra nereti tikai sadīgst un izaug līdz 2–4 lapām. Tas būtisku uzlabojumu augsnei nedod, bet izdevumus lauksaimnieka maciņam gan. Ne āboliņš, ne arī starpkultūras papildus fosforu un kāliju augsnei nedod, tām cita nozīme kopējā augsnes aizsardzībā.
Veltīgi runāt par to, ka lauksaimnieki saņem subsīdijas un brauc ar džipiem – tas ir smags, risku pilns darbs, neskaitot stundas skaistākajā laikā – no aprīļa līdz oktobrim. Bet tas ir svētīgs darbs – tiek nodrošināta pārtika cilvēkiem, un tas ir jānovērtē.
– Ir iecerēts, ka viena saimniecība varēs darboties gan ar konvencionālo, gan arī ar bioloģisko metodi. Kas Latvijā notiks ar bioloģisko graudu platībām?
– Var darboties ar abām metodēm, tomēr produktu nepieciešamību nosaka tirgus. Ražojošās saimniecības attīstīsies, jo attīstās tehnoloģijas. Bioloģisko lauksaimniecību imitējošās saimniecības – sēj, kuļ, ja sanāk – pļauj, dažas aitas ganās aizaugušā zālē – samazināsies, jo subsīdiju summa un cena par produkciju nepieaug proporcionāli.
– Kā šābrīža situācijā augkopjiem iespējami vairāk mazināt riskus? Kā šo risku mazināšanā var palīdzēt kooperatīvs?
– Par to jau nedaudz runājām iepriekš. Ir jāizmanto uzkrātā pieredze un zināšanas, kā arī jāsadarbojas savā starpā un ar kooperatīvu. Mūsu kooperatīvs dod padomus, veic kopējus iepirkumus un piedāvā graudu glabāšanas iespējas. Sējumu apdrošināšana ir viens no būtiskiem risku mazināšanas līdzekļiem, tāpēc ir ļoti būtiski vajadzīgs atbalsts šim pasākumam arī turpmāk..
– Kādas ir kooperatīva Abra nākotnes ieceres?
– Vērtējam vēl vienas kaltes būvniecību. Projekts jau ir apstiprināts, tomēr patlaban nav situācija, kad gribētos plānot un paredzēt… Šis ir izdzīvošanas laiks. Ļoti svarīgi ir sadarboties, dalīties pieredzē, palīdzēt cits citam, uzturēt cilvēciskas attiecības un doties palīgā otram grūtā brīdī.
Uzziņa
Saulkrastu novada Sējas pagasta LPKS Abra:
* dibināšanas gads – 2005.;
* specializācija – lauksaimniecības pakalpojumi: graudu kaltēšanas, tehnikas pakalpojumi; graudu, pupu, rapšu iepirkšana, lauksaimniecības izejvielu pārdošana;
* biedru skaits – 27; vēl tikpat daudz saimnieku izmanto kooperatīva pakalpojumus;
* naudas apgrozījums – 17,84 milj. eiro (2021. g.); peļņa – 83 510 eiro (2021. g.);
* darbinieki – seši;
* dalība NVO – Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija;
* tehnikas parks – viena Scania, četras Volvo kravas mašīnas, graudu kalte Sējas pagastā, trīs graudu glabātavas Īslīces un Sējas pagastā, teleskopiskie iekrāvēji, meliorācijas kopšanas un augsnes apstrādes tehnika, traktori un citas lauksaimniecības mašīnas.
