Pašnodarbināto daļējā uzvara: panāk labvēlīgas izmaiņas nodokļu nomaksā 32
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīja un apstiprināja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda ir noteikta šī gada otrajā pusgadā. Tas faktiski nozīmē, ka valdība vismaz daļēji ir pieņēmusi uzņēmēju organizāciju un pašnodarbināto kritiku un noteikusi lēnāku VSAOI reformas tempu.
Jaunā “vecā” kārtība
Labklājības ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, pensiju apdrošināšanai maksās 10% no faktiskā ienākuma, savukārt tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzītas ienākumu summas, kas nav mazāka par minimālo algu mēnesī, un maksās vēl papildu 10% pensiju apdrošināšanai no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un summu, no kuras tika nomaksāts minētais 31,07% lielais nodoklis.
Jāatgādina, ka iepriekš tika paredzēta kārtība, kurā 31,07% lielās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiktu maksātas no visiem pašnodarbinātā ienākumiem, tātad šis lēmums ir būtisks solis pretī viņu prasībām un kritikai, kas izskanējusi pēdējā gada laikā.
Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās darbības, 10% pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz katra gada 23. janvārim.
Tik un tā jāiesniedz prognoze VID
Daudz kritizētā VSAOI nomaksas kārtība vairumam pašnodarbināto gan nemainīsies. Proti, vairumam pašnodarbināto būs reizi ceturksnī jāiesniedz sava ienākumu prognoze Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Par pirmo ceturksni tā būs jāiesniedz līdz 17. janvārim, par otro – līdz 17. aprīlim, par trešo – līdz 17. jūlijam un par ceturto ceturksni – līdz 17. oktobrim.
Nedaudzajos izņēmuma gadījumos, kad šāda prognoze tiek sniegta reizi gadā, tā jāiesniedz par visu gadu līdz katra gada 17. janvārim. Ja pašnodarbinātais ir bijis arī darba ņēmējs, tad šāda prognoze jāiesniedz 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.
Savukārt tie pašnodarbinātie, kuri prasītās prognozes VID nebūs iesnieguši un kuru ienākumi vai – mikrouzņēmuma gadījumā – apgrozījums nesasniedz minimālo obligāto iemaksu summu, kas ir minimālā alga 500 eiro mēnesī, veiks minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālās algas starpības.
Kam jāiemaksā vienu, kam četras reizes gadā
Kā jau iepriekš bijis noteikts, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) reizi ceturksnī aprēķinās minimālās obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem un informēs par tām VID. Pašnodarbinātie varēs veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam.
Savukārt tām pašnodarbināto kategorijām, kas nodokli maksās reizi gadā, šādas iemaksas būs jāveic līdz nākamā gada 23. jūnijam. VSAA līdz nākamā gada 20. martam aprēķinās šo minimālo obligātās iemaksas apjomu par iepriekšējo gadu un informēs par to VID.
Jāpiebilst, ka valdošajā koalīcijā panākta arī vienošanās, ka pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, minimālās obligātās iemaksas varēs veikt reizi gadā.
“Pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kas ievērojami atslogotu pašnodarbināto personu un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas procesu,” šajā jautājumā izteicies kultūras ministrs Nauris Puntulis. Viņaprāt, šāda kārtība būtiski samazinās nodokļu nomaksas administratīvo slogu radošajām personām.
Labā ziņa un sliktā ziņa
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pirms dažām dienām, LTV1 komentējot pārmaiņas, kas notikušas VSAOI nomaksā no 1. jūlija, kad stājās spēkā šī kārtība, izteicās, ka novērojamas pozitīvas un negatīvas tendences. Pozitīvi esot tas, ka kopumā pašnodarbināto vidējais atalgojums esot pieaudzis, bet nodarbināto skaits neesot krities.
Par to vairākkārt paudušas bažas uzņēmēju organizācijas, tiesa gan, tika prognozēts, ka nozīmīgākās pārmaiņas nodarbināto skaita ziņā gaidāmas tieši gada beigās, decembrī.
Savukārt sliktā tendence I. Jaunzemes vērtējumā esot tā, ka liels skaits pašnodarbināto, strādājot pie viena darba devēja, nespēj nopelnīt pat minimālo algu – tas neliecinot neko labu par darba vidi Latvijā.
Tādēļ VID ģenerāldirektore solīja, ka 2022. gadā VID īpašu uzmanību pievērsīs tieši darbavietām, kurās strādājošie saņem mazāk par minimālo algu.
