Pašnodarbinātās personas bauda rīcības brīvību, taču maz rūpējas par vecumdienām 0
Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) pasūtījuma Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros laika periodā no 2017. gada augusta līdz 2018. jūnijam tika izstrādāts pētījums “Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai”. Pētījumu izstrādāja personu apvienība SIA “Konsorts” un SIA “Baltijas Konsultācijas”.
Pētījuma mērķis bija apzināt situāciju attiecībā uz pašnodarbināto darba apstākļiem un rast risinājumus pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanā, lai veicinātu darba aizsardzības prasību ievērošanu pašnodarbinātības gadījumos.
Pašnodarbinātība ir nozīmīgs ienākumu avots daļai Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar CSP datiem Latvijā pašnodarbināto skaits 2017. gadā sasniedza gandrīz 65 tūkstošus, kas ir 7% no kopējā pamatdarbā nodarbināto skaita. Pašnodarbinātība biežāk sastopama tādās nozarēs kā citu pakalpojumu nozare (26% no ekonomiski aktīvajām pašnodarbinātajām personām), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (22%), operācijas ar nekustamo īpašumu (10%) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (9%).*
Savukārt bīstamajās nozarēs strādā aptuveni 30% jeb vairāk nekā 17 tūkst. no pašnodarbinātajiem, no kuriem aptuveni 70% strādā lauksaimniecības nozarē, 12% – būvniecības nozarē un 10% – mežsaimniecības nozarē.
Kopumā, analizējot izpētes rezultātus, nākas secināt, ka 78% aptaujāto norāda, ka ir apmierināti strādāt kā pašnodarbinātie. Apmierinātību strādāt kā pašnodarbinātajam visvairāk noteica tādi faktori kā rīcības brīvība un personīgā neatkarība, kā arī iespēja pašam veidot labus un drošus darba apstākļus un sakārtotu darba vidi.
Tas no vienas puses ir pozitīvi, jo ļauj personām likumīgi veikt saimniecisko darbību individuāli, kārtot vienkāršu grāmatvedības uzskaiti, kā arī izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu un apmēru.
Taču no otras puses, kā to arī parāda izpētes rezultāti, ne visas pašnodarbinātās personas pilnībā apzinās un līdz ar to arī organizē savu darbu tā, lai tiktu ievēroti darba drošības noteikumi, kā arī personām tiktu garantēta sociālā aizsardzība darba nespējas gadījumā vai iestājoties pensijas vecumam.
It īpaši šie jautājumi ir svarīgi bīstamās nozarēs strādājošām personām, kas ir pakļauti lielākam negadījumu riskam.
Tā piemēram:
- 25% pašnodarbināto darba laiks pārsniedz normālo dienas un nedēļas darba laiku.
- Darbs brīvdienās ir raksturīgs lielākajai daļai pašnodarbināto.
- Visai neliela daļa pašnodarbināto gada laikā izmanto atpūtas laiku, kas ilgst vienu vai vairāk nekā vienu mēnesi.
- Pasākumi darba vides riska faktoru novēršanai vai mazināšanai pašnodarbināto vidū netiek veikti pietiekamā apmērā. Aptuveni divas trešdaļas (65%) aptaujāto ir veikušu kādus pasākumus vai darba apstākļu uzlabojumus pagājušā gada laikā, kamēr vairāk nekā trešdaļa (35%) neko nav veikuši vai nevarēja sniegt konkrētu atbildi. Tas ļauj secināt, ka nākotnē pastāv iespēja palielināties nelaimes gadījumu vai arodslimību skaitam pašnodarbināto vidū.
- Attiecībā uz individuālās aizsardzības līdzekļu (IAL) izmantošanu, aptaujas dati liecina, ka vairākās nozarēs, t.sk. bīstamajās nozarēs strādājošie uzskata, ka viņu darbā tos nav nepieciešams lietot.
- Vislielākais pašnodarbināto īpatsvars, kuri uzskata, ka strādājot tomēr ir nepieciešams izmantot IAL, ir būvniecības un citu pakalpojumu nozarēs (attiecīgi 64% un 55%), savukārt ievērojami mazāks – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (34%). Jāatzīmē, ka IAL nelietošana ir viens no biežāk sastopamajiem notikušo nelaimes gadījumu cēloņiem**, tādēļ šis aspekts ir uzskatāms par būtisku problēmu pašnodarbināto darbā.
Attiecībā uz sociālajām garantijām, apkopojot aptaujas rezultātus, ekspertu un diskusiju dalībnieku paustos viedokļus, var secināt, ka pašnodarbināto izpratnes un informētības līmenis par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un obligāto iemaksu nozīmīgumu nav apmierinošs. Būtiska daļa pašnodarbināto uzskata, ka obligāto iemaksu veikšana nav nozīmīga dažādu sociālo apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Turklāt pašnodarbinātajiem trūkst sapratnes par to, ka sociālais nodrošinājums sociālā riska iestāšanās gadījumā būs niecīgs, ja ir veiktas nelielas obligātās iemaksas un netiek veikti citi pasākumi, lai nodrošinātos pret ienākumu samazinājumu tādos gadījumos. Daļa pašnodarbināto izvairās veikt obligātās iemaksas vai veic tās no obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, jo ir zema motivācija maksāt nodokļus. Turklāt situāciju pasliktina sabiedrībā kopumā valdošā neticība godprātīgai nodokļu iekasēšanai un izlietošanai, kā arī pensiju sistēmai.
Lai pakāpeniski uzlabotu darba drošības noteikumu ievērošanu, kā arī lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, balstoties uz veikto aptauju, kā arī izpētot ārvalstu pieredzi un uzklausot gan ekspertu, gan pašu pašnodarbināto viedokli, pētījumā ir izvirzīti šādi galvenie priekšlikumi, kas ļautu uzlabot pašnodarbināto darba apstākļus, nodrošinātu darba aizsardzības prasību ievērošanu un nodrošinātu sociālo aizsardzību:
- Noteikt kā pienākumu pašnodarbinātajiem atsevišķās bīstamajās nozarēs (primāri lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un būvniecībā) iegādāties apdrošināšanas polisi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām un izvērtēt iespējas nodrošināt šo polišu iegādi ar valsts atbalstu un centralizēti, iesaistot dažādas attiecīgo nozaru organizācijas. Šāds risinājums nodrošinātu vairāk nekā 90% bīstamajās nozarēs strādājošo pašnodarbināto personu apdrošināšanu un līdz ar to finansiālu atbalstu nelaimes gadījuma vai arodslimības rezultātā;
- Papildināt Darba aizsardzības likumu, kurā ir:
– precizēts ietvertais vispārīgais princips, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs, nosakot, ka likumā noteiktās prasības attiecībā uz nodarbināto pienākumiem un nodarbināto tiesībām atteikties no darba veikšanas ir attiecināmas arī uz pašnodarbinātajiem;
– noteiktas nozares, kurās darbu veikšanai ir nepieciešams apliecinājums par darba aizsardzības apmācību pamatkursa noklausīšanos atbilstošajā darbības nozarē;
– noteikts pienākums uzņēmumam, kurš ir nolīdzis darbam pašnodarbināto, kurš veic savu darbu uzņēmuma (pasūtītāja) darba vidē, nodrošināt viņam tikpat drošu darba vidi kā uzņēmuma darbiniekiem.
- ietvert Darba likumā prasības par maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, kā arī par drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā bīstamajās nozarēs gan attiecībā uz pašu pašnodarbināto, gan attiecībā uz pasūtītāju, kura uzdevumā pašnodarbinātais veic darbu vai sniedz pakalpojumu.
Veikt grozījumus Valsts darba inspekcijas likumā, nosakot, ka VDI funkcijās un uzdevumos ietilpst pašnodarbināto uzraudzība darba aizsardzības jomā un ka VDI amatpersonas var veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu pašnodarbināto darba vietā (vietā, kur tiek veikta reģistrētā saimnieciskā darbība) vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas.
* CSP datubāze: (1) NB09. Nodarbinātie pēc statusa un dzimuma; (2) SRG0201. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.). Ar jēdzienu “pašnodarbinātais” apzīmē personu, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
** Labklājības ministrija. Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Lm.gov.lv. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/text/443 [skatīts 22.11.2017.]