Britu „oskaros” līderis – „Rietumu frontē bez pārmaiņām. Zane Dzene vērtē BAFTA balvu pasniegšanu 1
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Britu Kinoakadēmijas balvu BAFTA pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu – septiņas – ieguvusi Vācijas pretkara drāma “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Pa četrām balvām saņēmušas filmas “Inišerinas Banšī” un “Elviss”, savukārt amerikāņu komēdija “Viss visur vienlaikus”, kas bija nominēta 10 pozīcijās, par labāko tika atzīta tikai vienā.
Kad 19. janvārī izziņoja Britu Kinoakadēmijas balvas BAFTA nominācijas, līdere 14 kategorijās bija pēc Ēriha Marijas Remarka romāna motīviem veidotā drāma “Rietumu frontē viss bez pārmaiņām” (“Im Westen nichts Neues”, 2022, Vācija; filma skatāma “Netflix”). Nu tā kļuvusi arī par līderi pēc saņemto balvu skaita, proti, Edvarda Bergera lente triumfēja septiņās kategorijās un tika atzīta par labāko filmu, kā arī saņēma balvas par režiju, kā labākā ārzemju filma un par labāko adaptēto scenāriju. Režisors lielāko pateicību izteica galvenās lomas atveidotājam Fēliksam Kammereram, bez kura snieguma, viņaprāt, filma nesaņemtu nevienu pašu nomināciju.
Ar 10 nominācijām uz BAFTA bija nominētas divas stilistiski dažādas filmas – Mārtina Makdonas askētiskā komēdija “Inišerinas Banšī” (“The Banshees of Inisherin”, 2022, Īrija, Lielbritānija, ASV), kuras darbība norisinās Īrijas Pilsoņu kara izskaņā uz izdomātas salas, un absurdā amerikāņu komēdija “Viss visur un vienlaikus” (“Everything Everywhere All at Once”, 2022, ASV), kuras režisori Daniels Kvans un Daniels Šeinerts jeb Danieli kļuvuši par pērnā gada lielākajiem ieguvējiem – kinocitātu pārpilnais darbs ne tikai kļuvis par kases hitu, bet arī izpelnījies kinoprofesionāļu uzmanību, turklāt 11 kategorijās filma nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, kuru ieguvēji būs zināmi 12. martā. Britu Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā gan “Viss visur un vienlaikus” izpelnījās lielākās zaudētājas negodu, proti, balvā pārvērtās tikai viena nominācija – “Labākā montāža” –, apliecinot britu kinoindustrijas konservatīvismu un uzticību tradicionāli veidotam kino. Savukārt “Inišerinas Banšī”, kuras panākumiem bagātais ceļš aizsākās Venēcijas kinofestivālā, kur Kolins Farels kā labākais aktieris saņēma Volpi kausu, laurus plūca četrās kategorijās: labākā britu filma, otrā plāna aktieri (Kerija Kondone un Barijs Keogans) un par oriģinālscenāriju; deviņās kategorijās tā izvirzīta “Oskariem”.
Baza Lūrmena daudzmiljonu projekts, kas veltīts rokenrola karalim Elvisam Preslijam – “Elviss” (“Elvis”, Austrālija, ASV, 2022) –, bija izvirzīts deviņās kategorijās, bet par labāko tika atzīts četrās: labākais aktieris (Ostins Batlers), aktieratlase, kostīmi, grims un frizūras.
Piecās kategorijās nominētā drāma “Tara” (“Tár”, 2022, ASV, Vācija) Britu Kinoakadēmijas biedru simpātijas saņēma tikai par labākās aktrises sniegumu, un Keita Blānšeta, kurai Lidija Tara ir viena no karjeras virsotnēm, pateicības runā norādīja, ka šī loma bijusi gana bīstama, jo varēja arī pielikt punktu viņas karjerai. K. Blānšeta par šo lomu jau saņēma Volpi kausu un izvirzīta arī “Oskaram”.
Kā bija prognozēts, balvu par labāko debiju saņēma Šarlote Velsa, kuras filma “Pēc saules” (“Aftersun”, 2022, Lielbritānija, ASV) “Oskaru” kā labākajam aktierim sola strauju karjeras augšupeju šobrīd piedzīvojošajam Polam Meskalam. Atsauces uz lielo politiku nodrošināja par labāko dokumentālo filmu atzītā “Navaļņijs” (“Navalny”, 2022, ASV). Filmas veidotāji balvu veltīja starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas organizācijas “Bellingcat” vadītājam Hristo Grozevam, kuram, lai gan viņš piedalījies kanādiešu kinorežisora Daniela Roera darba veidošanā, pirms BAFTA balvu pasniegšanas paziņots, ka viņam ar ģimenes locekļiem liegts apmeklēt šo pasākumu, jo viņi atzīti par “risku drošībai”.
Par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu šogad atzina Giljermo del Toro pabaiso versiju par Karlo Kolodi izdomātā varoņa Pinokio gaitām starpkaru perioda fašistiskajā Itālijā.
Ikgadējo Britu Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju šogad vadīja balvai pietuvinātais aktieris Ričards E. Grānts un britu TV personība Alisone Hamonde, kuras pārziņā bija notikumi aizskatuvē. Negatīvu publicitāti izpelnījās mūzikla “Vestsaidas stāsts” (2021) aktrises Arianas de Boses uzstāšanās, kā arī tulkotāja kļūda, par labāko otrā plāna aktrisi pasludinot Keriju Maligani, nevis Keriju Kondoni. Savukārt ar aizkustinošu runu uzstājās oskarotā aktrise Helēna Mirrena, kura 2006. gadā nospēlēja galveno lomu biogrāfiskajā filmā “Karaliene”, Britu Kinoakadēmijas vārdā izsakot cieņu karalienei Elizabetei II par viņas nenovērtējamo ieguldījumu britu kino un televīzijā. To – tāpat kā pārējo ceremoniju – ar savu klātbūtni pagodināja Velsas princis Viljams, kurš kopš 2010. gada ir BAFTA prezidents, un viņa kundze Ketrīna.
Viss BAFTA ieguvēju saraksts: www.bafta.org.
