Cilvēciskas drāmas un divas sievietes. Kā pasniedza Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvas 1
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā Karaliskajā Albertholā Londonā pasniegtas Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvas.
Akadēmijas biedru vērtējumā četrās kategorijās par labāko atzina Hlojas Žao filmu “Nomadu zeme”: labākā režija, labākā pilnmetrāžas filma, labākais operators, un Frēnsisa Makdormande savā balvu plauktā varēs ievietot arī Micijas Kanlifas dizainēto statueti kā labākā aktrise.
74. reize, kad tika pasniegtas Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvas jeb, kā to pieņemts saīsināt, BAFTA, notika saskaņā ar pandēmijas striktajiem noteikumiem – balvu saņēmēji paldies vārdus teica attālināti, bet uz Karaliskās Albertholas skatuves skatītājus izklaidēja britu TV un radio personības Edīte Boumena un Dermots O`Līrijs.
Uz balvām varēja pretendēt filmas, kas izrādītas Lielbritānijas kinoteātros 2020. gadā un 2021. gada sākumā, un nominācijas izziņoja 9. martā.
Divas filmas – “Roka” un “Nomadu zeme” – šajā nomināciju sarakstā bija minētas septiņas reizes, sešās kategorijās bija izvirzītas filmas “Tēvs”, “Manks”, “Minari” un “Daudzsološa jauna sieviete”, kurā – tāpat kā piecās pozīcijās nominētajā filmā “Izrakumi” – galveno lomu atveido Kerija Maligane.
Piecās kategorijās bija nominēta arī filma “Mauritānis”.
Ne viena vien BAFTA balvai nominētā filma iekļauta arī šī gada “Oskaru” nomināciju sarakstā – to ieguvējus paziņos 25. aprīlī.
Balvas pasniedza “Netflix” seriāla “Bridžertona” aktrise Fēbe Dainevora, aktrises Sintija Erivo, Gugu Mbatha-Rava, mūziķis Niks Džonass un Prijanka Čopra Džonasa, kura piedalījusies filmā “Baltais tīģeris”, kas BAFTA balvai bija izvirzīta divās kategorijās (noskatāma “Netflix”), aktieri Deivids Oijelovo, Toms Hidlstons, Džeimss Makevojs, Ričards Ī. Grānts un citi.
Divas sievietes
Hlojas Žao filma “Nomadu zeme” (“Nomadland”) jau kļuvusi par vienu no šīs jokainās kino sezonas skaļākajām balvu saņēmējām, un tās ceļš pie skatītājiem aizsākās Venēcijas kinofestivālā, kur tā saņēma “Zelta lauvu”.
Frēnsisas Makdormandes atveidotā Fērna – kā daudzi viņas kolēģi un kaimiņi – ir zaudējusi savas dzīves pamatu, tāpēc dodas ceļā.
Viņas turpmākās gaitas cieši saistītas ar nomadiem – cilvēkiem, kuri atteikušies no amerikāņu šķietami labklājīgās dzīves, apmetušies uz dzīvi kemperos vai pielāgotos busiņos un dodas, kur acis rāda, – arī pa vietām, kas Amerikas rietumu krastā nonākušajiem ir teju obligātās apmeklēšanas sarakstā.
Atsvabinājušies no kapitālisma valgiem, viņi beidzot ir brīvi, taču šai brīvībai ir arī cena. Četrās kategorijās filma bija nominēta “Zelta globusam”, kur saņēma balvas kā labākā filma-drāma un par režiju, un “Zelta globusu” vēsturē H. Žao kļuva par otro sievieti, kurai tāds gods izrādīts.
Sešās kategorijās filma ir izvirzīta “Oskariem”, septiņās bija nominēta BAFTA, un no tām taustāmās balvās pārvērtās četrās: labākā filma, režija, aktrise un operators Džošua Džeimss Ričardss.
Ar divām balvām pēc BAFTA ceremonijas var lepoties provocējošās lentes “Daudzsološa jauna sieviete” (“Promising Young Woman”) komanda. Emeraldas Fenelas darbs atzīts par labāko britu filmu, un tā saņēma arī balvu par oriģinālscenāriju (scenāriste – E. Fenela).
Holivudas aktrises Margo Robijas līdzproducētajā filmā spēlē Kerija Maligane, krietni mazākās lomās iejutušies Laverna Koksa, Alfrēds Molina, Bo Bērnems, Elisone Brī, Dženifera Kūlidža, Konija Britone un citi, un tās centrā ir trīsdesmitgadnieces Kasandras centieni tikt galā ar traumu, ko cirtusi viņas bērnības draudzenes Nīnas traģēdija.
Kasandra vēl joprojām dzīvo pie vecākiem, jau sen ir pametusi studijas, strādā necilā kafejnīcā un pamazām sāk savu atriebības plānu. Debitantes E. Fenelas filma ir šokējoša, tās sižets ir neparedzams, un izplatītāji sola, ka tā nonāks arī Latvijas kinoteātru repertuārā – kad, to rādīs laiks.
Cilvēciskās drāmas
Divas balvas – par labāko adaptēto scenāriju un aktieri – saņēma arī Floriana Zellera režisētā drāma “Tēvs” (“The Father”), kurai viņš ir arī scenārija līdzautors, bet scenārijs veidots uz viņa paša lugas pamatiem.
Francijas un Lielbritānijas kopražojumā, kas pirmizrādi svinēja Sandensā, galveno lomu atveido Entonijs Hopkinss, un viņa varonis – arī Entonijs – ir vecs vīrs, kura pasaule pamazām, bet paliekoši sabrūk, jo progresē vīrieša demence.
Aktiera vārdā balvu neklātienē saņēma F. Zellers, filmā spēlē arī Olīvija Kolmane, Olīvija Viljamsa, Rufuss Sjūels, un sešās kategorijās tā izvirzīta “Oskariem”.
Divas tehniskās balvas – labākā skaņa un montāža – saņēma amerikāņu drāma “Metāla skaņa” (“Sound of Metal”), kuras režisors un scenārija līdzautors ir Dariuss Marders un kura sešās kategorijās izvirzīta “Oskariem”.
Divas balvas – labākā animācijas filma un oriģinālmūzika – saņēma arī “Pixar” filmas “Dvēsele” (“Soul”) autori, kuri tās var novietot blakus jau saņemtajiem “Zelta globusiem” un cerēt arī uz “Oskariem” (trīs nominācijas).
Par kostīmiem un grimu, kā arī frizūrām godalgoja Džordža S. Volfa biogrāfisko drāmu “Mā Reinija: Blūza māte” (“Ma Rainey`s Black Bottom”), kas skatāma “Netflix”. Pulicera prēmiju guvušā Augusta Vilsona luga aizved uz Čikāgu pirms gandrīz simts gadiem, kad uz turieni straumēm plūst Amerikas dienvidu štatu ekonomiskie bēgļi, lielākoties – melnādainie.
Taču viņiem dotie solījumi tiek lauzti, viņu cerības sagrautas, un mierinājumu nelaimīgie meklē un arī atrod mūzikā. Viena no kolorītākajām un arī nepiekāpīgākajām blūza izpildītājām ir Mā Reinija, un viņas portretējums Violai Deivisai kļuvis par vēl vienu spilgtu varoni jau tā gana spilgtajā lomu klāstā.
Vēzim dzīvību zaudējušais Čadviks Bousmens jau pēc nāves saņēma “Zelta globusu”, un gan viņš, gan V. Deivisa nominēti arī “Oskariem”; kopumā filma Amerikas Kinoakadēmijas biedru uzmanību izpelnījusies piecās kategorijās.
Par labākajiem otrā plāna aktieriem BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijā atzina Danielu Kaluiju (filma “Jūda un melnais mesija”, “Judas and the Black Messiah”) un Jū-Jungu Jonu (filma “Minari”) – abi ir arī starp šī gada “Oskaru” nominantiem.
Savukārt par daudzsološāko jauno aktrisi atzīta Bakija Bakreja pieaugšanas drāmā “Roka” (“Rocks”) – šī ir vienīgā balva septiņām BAFTA balvām nominētajam Sāras Gavrones kinodarbam.
Par labāko dokumentālo filmu atzina Pipas Ērlihas un Džeimsa Rīda filmu “Mans skolotājs astoņkājis” (“My Octopus Teacher”), kas ir vēl viens “Netflix” triumfs. Šajā platformā noskatāma vēl viena BAFTA nominante kategorijā “Labākā dokumentālā filma” – “Deivids Atenboro: Dzīve uz mūsu planētas” (“David Attenborough: A Life on Our Planet”), kurā ceļotājs un režisors uzskatāmi parāda, kā pasaule mainījusies kopš viņa dzimšanas.
Par labāko filmu, kas nav angļu valodā, atzina Tomasa Vinterberga lenti “Vēl pa mēriņam” (“Druk”/”Another Round”), kas ir režisora izauklēts projekts ar Madsu Mikelsenu galvenajā lomā un seko vairāku skolotāju eksperimentam – darbaspara un dzīvesprieka paaugstināšanas nolūkā strādāt alkohola reibumā.
Kannās pirmizrādīto lenti par labāko filmu atzina Eiropas Kinoakadēmijas biedri, par režiju un kā labākā ārzemju filma nominēta arī “Oskariem”, un līdz 30. aprīlim tā skatāma kinoteātra “Splendid Palace” mājaslapā (tikai Latvijas teritorijā).
Par labāko mākslinieku atzina Dānu Paskālu – Deivida Finčera biogrāfiskajai filmai “Manks” (“Munk”) tā ir vienīgā balva no sešām nominācijām, balvu par specefektiem saņēma Kristofera Nolana trilleris “Tenet”, un kā pārliecinošākais britu scenārists, režisors, turklāt debitants tika godalgots Remi Vīkss par šausmu trilleri “Viņa māja” (“His House”, skatāma “Netflix”).
Vēsturiskā atkāpe
Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija dibināta 1947. gadā, un tās dibinātāju vidū bija režijas leģendas Deivids Līns un Kerols Rīds, aktieris Čārlzs Loutons, producents Aleksandrs Korda un daudzi citi, un tikai nākamajā desmitgadē tā ieguva savu balvu – stilizētu teātra masku, kuras dizaina autore ir amerikāniete Micija Kanlifa.
Kopš 1958. gada akadēmijai pievienojās arī televīzijā strādājošie, bet pašreizējo nosaukumu tā ieguva gandrīz divus gadu desmitus vēlāk. Šobrīd BAFTA biedru vidū ir apmēram seši tūkstoši cilvēku, kuri pārstāv kino, televīziju un arī videospēļu industriju.
BAFTA īpašo balvu par mūža ieguldījumu (“BAFTA Fellowship”) pasniedz kopš 1971. gada, un pirmais to saņēma Alfrēds Hičkoks.
Šogad balvu pasniedza Taivānā dzimušajam režisoram, producentam un scenāristam Angam Lī, kura filmu vidū ir filmas “Prāts un jūtīgums” (1995), “Tīģeris un drakons” (2000), “Halks” (2003), “Kuprainais kalns” (2005), “Pī dzīve” un citas.
A. Lī filmas pavadījuši gan kino profesionāļu komplimenti, gan lieliski kases panākumi, un savas karjeras laikā viņš jau nominēts deviņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām “Oskars” – saņēmis trīs –, godalgots Berlīnes un Venēcijas kinofestivālos un saņēmis divus “Zelta globusus” – kopumā vairāk nekā 100 dažādas balvas. Vairāk informācijas: www.bafta.org.
