– Mums arī laikus jāgatavojas, jāliek skeneri, drošības barjeras? 0
– Cilvēki, kas strādā kritiskās infrastruktūras objektos, valsts svarīgajās ēkās, tiek apmācīti un darīs to, kas jādara. Grūtākais jautājums, kā izvērtēt draudus un stāties pretī terorismam ar visu likuma spēku. Televīzijā dzirdēju vāciešu nostāju, kuri salīdzina teroristus ar futbola faniem. Daži no viņiem neesot “labie puiši”, bet vai tādēļ būtu jāpārtrauc demokrātija? Esot jāpagaida, kamēr fans izrādīs agresivitāti. Tad ir jautājums – cik ilgi gaidīt, kad pašnāvnieks ar bumbu izrādīs agresīvus nodomus? Divi Briseles lidostā, viens metro sarīkoja “izrādi”. Varbūt viņus tomēr iepriekš vajadzēja neitralizēt, aizsargājot sabiedrību, nevis izturēties pret slepkavnieciskiem nāviniekiem kā pret futbola faniem. Fanam ir ģimene, gribas atgriezties mājās, bet, kad fans iekaist spēles laikā, tad uzvedas neadekvāti. Pašnāvnieks nav fans, nekur netaisās atgriezties, viņš vēlas vien paraut sev līdzi iespējami daudz cilvēku dzīvību.
– Viņi neklāsta nodomus pa labi, pa kreisi – slepeni gatavojas.
– Spridzinātājiem Beļģijā, Francijā taču bija uz pēdām. Viņi tikuši aizturēti, sēdināti cietumā, bija aizdomas par saistību ar teroristiem – un kāds no tā labums? Netika izraidīti no valsts, lai nerada draudus pilsoņiem, kamēr pašnāvnieki panāca savu. Ir taču jārīkojas, pastāvot reālām aizdomām! Gaidot, kad viņi uzspridzināsies, būs par vēlu un sekas bēdīgas.
– Latvija piekritusi uzņemt simtiem bēgļu. Tie būšot pārbaudīti, droši cilvēki, bet vai situācija ar drošību tomēr nevar saasināties?
– Mani tas darītu bažīgu. Bet, kāds šajā sakarā noskaņojums amatpersonām, nezinu. Jebkurš ieradies bēglis uz jauno mītnes vietu drīkst aicināt tuviniekus. Latvieši nav bagāti ar tuviniekiem. Ja labi pameklē, ģimenēm būs pieci piederīgie. Musulmaņu ģimenes ir ievērojami daudzskaitlīgākas, brāļi, māsas, sievasmātes. Vienu atbraukušo pareiziniet ar desmit. Un tad aizejiet uz sociālo dienestu, uzprasiet, vai varēs nodrošināt simtus, varbūt tūkstošus migrantu ar pabalstiem un iztikšanu. Latvija ir gatava šādai palīdzībai? Mums nepietiek saviem ļaudīm. Naudu vāc operācijām, maznodrošinātiem vecīšiem, bērniem – visiem vajag palīdzēt. Ja no valsts puses gādībai līdzekļu nepietiek, tad nevajag spiest ārā un atņemt vēl pēdējo. Iznāca saskarties ar kurdu bēgļiem, kuri 90. gados te cēlās pāri uz Zviedriju, Somiju. Strādājām, lai minimizētu kurdu migrāciju caur mūsu teritoriju, jo no caurceļotājiem kāds procents arī paliek valstī. Sastapos ar problēmu, ka arābu valoda nav viena, tai ir daudzi dialekti. Nereti arābs arābu nesaprot. Līdz ar to saziņa ar migrantiem reizēm izvērtās kurioza, piemēram, tulks no pašu kurdu vidus manis teikto pārlika tautiešiem tā, kā viņam pašam bija vajadzīgs. Vai mūsu dienestos tagad ir arābu valodas pratēji, dzīvesveida pazinēji? Nav.
