Vai vietējie ražotāji piedāvā krāsas, kas nerada smaku? Pašmāju krāsu un laku biznesa izaicinājumi 0
Senāk pašmāju laku un krāsu ražotāji galvenokārt ražoja krāsas kuģiem un tehnikai, bet pašlaik lielākoties viņu produkcija mērķēta būvniekiem un mazumtirdzniecībai, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
No kopējā Latvijas ķīmijas un farmācijas nozares apgrozījuma krāsu un laku apakšnozare ar aptuveni 27 miljonu lielo apgrozījumu veido 3,9%.
Par spīti izaicinājumiem vietējā un globālajā tirgū, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā (LAĶĪFA) esošajiem krāsu un laku uzņēmumiem pagājušais gads ir bijis pozitīvs – mērenu izaugsmi turpināja gan lielie, gan mazie nozares spēlētāji.
Izaugsmes pamatā bija spēja atrast jaunus noieta tirgus un, sekojot tendencēm, piedāvāt jaunus produktus.
Galvenās laku un krāsu patērētāju grupas ir uzņēmumi, kas izmanto produkciju kā izejvielas, lai rūpnieciski ražotu, piemēram, metāla vai koka konstrukcijas, kā arī augstas sarežģītības un tīrības ķīmiskos produktus.
Tikpat svarīga ir arī tā sauktā DIY (no angļu val. – do it yourself) jeb “Dari pats” patērētāju grupa, proti – mājsaimniecības.
Konkurence tirgū ir asa, bet pašmāju ražotāji cīnās par savu tirgus daļu, lai produkcija būtu interesanta gan mazumtirdzniecībā, gan būvniekiem un citiem rūpnieciskajiem patērētājiem.
Inovācijas un kvalitāte
Pēdējo gadu tendences laku un krāsu ražošanas nozarē ir vērstas uz tādu inovatīvu tehnoloģiju un izejvielu izmantošanu, kas ir draudzīgas apkārtējai videi un cilvēku veselībai.
Svarīgs aspekts ir arī produkcijas kvalitātes paaugstināšana. Būtiski palielinājies uz ūdens bāzes veidoto krāsu īpatsvars, jo patērētājam ir nepieciešamas krāsas, kas nerada smaku un kurās ir samazināts gaistošo vielu piejaukums.
Latvijas uzņēmumi ir uzkrājuši lielu pieredzi, lai spētu veiksmīgi tikt līdzi aktuālākajām tendencēm, piemēram, ražojot pārklājumu materiālus, kas veidoti uz ūdens bāzes. Asociācijas biedrs “BIOLARS” drīzumā sāks jaunas ūdens bāzes akrila krāsas “AQUACRIL” piegādi būvmateriālu veikaliem.
Vēl viena tendence, kuru min asociācijas biedri, ir jaunu kompozītmateriālu parādīšanās būvniecībā. Jaunie materiāli tiek radīti tā, lai tos vispār nevajadzētu krāsot vai lakot.
Piemērs te ir grīdas segums, kur dēļu grīdas aizstāj lamināts, kas ir lētāks un pēc uzlikšanas nav jālako. Līdzīga situācija ir arī ar logiem – koka logi ir dārgāki, tāpēc to vietā tiek iegādāti plastmasas logi, kurus nav nepieciešams apstrādāt.
Arvien biežāk mājokļa dizaineri betona sienas atstāj nekrāsotas.
Turklāt, lai gan tās nav ne krāsas, ne lakas, daudzi šīs jomas uzņēmumi ražo arī dažādus līdzekļus virsmu apstrādei.
Piemēram, “Sakret Clean” grupas produktus fasāžu attīrīšanai no netīrumiem un dažādām sūnām un aļģēm vai arī grīdu hidroizolācijas apstrādes produktu sēriju “OAD Elastic”, kas tiek arī veiksmīgi eksportēti uz pārējām Baltijas valstīm un Skandināviju.
Vērtē kā veiksmīgu
Kāds nozares uzņēmumiem bijis pagājušais gads? 2018. gads laku un krāsu nozares uzņēmumiem ir vērtējams kā veiksmīgs, jo vairākumam ir izdevies palielināt ražošanas un realizācijas apjomus.
Tas ir saistāms ar kopējo apjomu pieaugumu gan celtniecības, gan citās ražošanas nozarēs. Savukārt mājsaimniecību tirgus segmentā ir vērojama stabilitāte.
Uzņēmumam “BIOLARS” ir izdevies apgūt jaunus tirgus, piemēram, 2018. gadā tas sāka produkcijas realizāciju Kazahstānā.
LAĶĪFA biedrs Rīgas Laku un krāsu rūpnīca katru gadu paplašina produktu klāstu ar vienu diviem jauniem produktiem, ko lielākoties eksportē uz kaimiņvalstīm, tomēr pagājušajā gadā uzņēmums ir atradis jaunus partnerus Ķīnā un turpina virzīt savus produktus arī šajā tirgū.
Uzņēmuma valdes loceklis Ivars Osis stāsta, ka tieši pagājušajā gadā ar ķīniešu sadarbības partneri noslēgts līgums par dalību starptautiskajā izstādē “Expo 2019”, kas notiks šī gada maijā un jūnijā Ningbo.
Latvija šajā izstādē piedalās ar nacionālo stendu, un Rīgas Laku un krāsu rūpnīcu pārstāvēs Ķīnas partneris. Uzņēmums cer, ka dalība izstādē nesīs jaunus kontaktus un realizācijas palielinājumu Āzijas reģionā.
Rudenī plānots piedalīties arī izstādē Šanhajā.
“Viņiem svarīgi, ka produkcija ražota Eiropas Savienībā, jo tas jau ir cits līmenis,” uzsver uzņēmuma tirdzniecības nodaļas vadītājs Jevgēnijs Šudjajevs. Lai varētu produkciju ievest Ķīnā, prasības ir ļoti augstas – “katra krāsa tiek pārbaudīta”.
Rīgas Laku un krāsu rūpnīcai galvenais tirgus ir Baltijas valstis, nedaudz tiek eksportēts arī uz Krieviju, taču tur valūtas kursa maiņas dēļ produkcija kļuvusi krietni vien dārgāka.
Neskatoties uz to, rūpnīca turpināšot strādāt šajā tirgū, kur Rīgā ražoto preci novērtē. Neliela daļa tiek realizēta arī Baltkrievijā, Ukrainā un Somijā.
Rīgas Laku un krāsu rūpnīcas apgrozījums Latvijā pērn pieaudzis, bet Igaunijā un Lietuvā nedaudz samazinājies. Savukārt šī gada pirmajos trijos mēnešos Igaunijā vērojams kāpums, ko var skaidrot ar labajiem laikapstākļiem, būvniecības sezonas atsākšanos un jaunu būvniecības veikalu atklāšanu.
Latvijā uzņēmumam ir septiņi veikali, tostarp lielākajās reģionu pilsētās, kur pieejams viss rūpnīcā ražotais sortiments.
Arī SIA “Sakret Plus” ir kāpinājis savu apgrozījumu par 14% Latvijas tirgū, arī eksportā pieaugums ir līdzīgs. AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags sarunā ar “LB” pagājušo gadu vērtēja kā labu, jo sākusies ekonomiskā aktivitāte, būvniecības tirgus atdzīvojies, un tas turpināsies arī šogad.
Pagājušajā gadā holdingam bijis aptuveni 10% apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu, tajā skaitā laku un krāsu segmentam, kas aizņem aptuveni 20% no kopējā apjoma.
Tiesa, pērn izaicinājums bija izejvielu cenu palielinājums. Rīgas Laku un krāsu rūpnīcas valdes loceklis Ivars Osis stāsta, ka vidēji cenas izejvielām pieaugušas par 5–7%.
Izejvielas galvenokārt tiek iegādātas Eiropas Savienībā, taču daļa tiek iepirkta arī Ķīnā un Vjetnamā. Ražotāji spiesti palielināt arī algas, lai varētu konkurēt tirgū.
Paredz kāpumu
2019. gads kopumā nozarei ir sācies labi un bez īpašiem pārsteigumiem. Ziemā, kas ir mierīgākā laku un krāsu tirdzniecības sezona, tika ieguldīts liels darbs, lai apgūtu jaunus preču noieta tirgus, sagatavotu produkciju, kā arī izstrādātu jaunus produktus.
Piemēram, SIA “Sakret Plus” realizētā produkcija šā gada pirmajos trijos mēnešos ir bijusi ļoti veiksmīga ne tikai ekonomiskās aktivitātes Baltijā un Skandināvijā dēļ, bet arī siltāka laika dēļ, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni.
“Baltijas valstis uzskatām par vienotu tirgu, un tendences šajā tirgū ir līdzīgas,” vērtē A. Vanags. Problēma gan ir darbaspēka pieejamība, kā arī izejvielu un energoresursu cenu celšanās, un tas ir izaicinājums ražotājiem.
To pašu atzīmē arī citi nozarē strādājošie. Tomēr situācija vēl nav tik kritiska, lai vajadzētu ievest darbaspēku no citām valstīm. Izaicinājums būs arī produkcijas kvalitātes uzlabošana un ražošanas izmaksu stabilizēšana.
Kopumā nozare prognozē šo gadu visos tirgos veiksmīgāku nekā 2018. Daudz kas noteikti būs atkarīgs no tā, kā šajā gadā attīstīsies būvniecības nozare. Šobrīd tiek prognozēts, ka tas būs stabils un veiksmīgs, ja tiks īstenota ilgtspējīga uzņēmējdarbības politika.
Taču par to, kas notiks pēc 2020. gada, vēl nav skaidrības, un tas ražotājos vieš pārdomas.
