Pašmāju iesalam arvien lielāka piekrišana 0
“Ar prieku esam gatavi sadarboties un iepirkt vietējo iesalu!” tā pēc “Latraps” iesalnīcas apmeklējuma izteicās “Bauskas alus” vadītājs Vladimirs Barskovs.
Arvien vairāk pašmāju alus darītavu izmanto Latvijā ražoto iesalu, kas top pagaidām vienīgajā iesalnīcā Latvijā – Staļģenē. Tas nozīmē, ka daļu Latvijā ražotā miestiņa jau tagad var pilntiesīgi dēvēt par Latvijas produktu. Te gan der atgādināt, ka daļa ražotāju pārtikas ražošanā kā izejvielas izmanto importa izejvielu, lai arī šie produkti tiek dēvēti kā Latvijas produkti. Kā pazīstamākos var minēt “Spilvas” gurķus, kas ražoti Turcijā, Igaunijā ražotos “Rakveres” cīsiņus, Baltkrievijā ražoto Ulmaņlaiku kvasu, Lietuvā ražoto “Lācplēša” alu un citus. Lielākoties šo Latvijas patērētajam pazīstamo un skanīgo nosaukumu preces ārpus Latvijas ražo uzņēmumi, kas ietilpst ārzemniekiem piederošo koncernu sastāvos. Ražošanas izvietošana ārpus Latvijas jāsaista ar zemākām izmaksām, kas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti nozīmīgs postenis. Nozares eksperti gan apsveic ikvienu gadījumu, kad importa izejviela tiek aizstāta ar pašu mājās izaudzēto.
Izvēlas vietējo
Lielākais kooperatīvs Latvijā “Latraps” savu iesalnīcu izveidoja pagājušajā gadā un šogad tā strādā jau ar pilnu jaudu. Iesalnīcā saražotais paredzēts galvenokārt pašmāju mazajām alusdarītavām un to nav paredzēts eksportēt. Iesalu ražošanas vajadzībām Staļģenē pašlaik iepērk jau septiņas astoņas alus darītavas. Viena no pirmajām, kas noslēdza līgumu ar iesalnīcu, bija a/s “Aldaris”, kas iesalu izmanto “premium” tipa alu ražošanā. “Aldara” iepirkuma daļas vadītājs Agnis Vikmanis skaidro, ka uzņēmums jau kopš šā gada maija izmanto “Latraps” iesalu un ir apmierināts ar iznākumu. Uzņēmumu īpaši interesējot eksperimenti ar iesalu, kas virzīti uz speciālajām alus šķirnēm, uz dažādām garšām un niansēm. Tieši “Aldara” speciālisti devuši atgriezenisko saiti, lai palīdzētu uzlabot iesala kvalitāti. Šobrīd tā ir laba un Agnis Vikmanis ir pārliecināts, ka abas puses sadarbību turpinās.
“Gribam palīdzēt vietējiem ražotājiem,” tā par sadarbību ar iesalnīcu saka Iļģuciema kvasa rūpnīcas sagādes daļas vadītājs Viktors Skačeks. Viņš atzīst, ka jaunā iesalnīca gaidīta jau divus gadus. SIA “Ilgezeem” pašlaik izmanto Lietuvā ražoto iesalu, gadā kvasa ražošanai vajadzīgas ap 300 – 500 t . Pirmās iesala partijas jau izmēģinātas un kvalitāte esot laba, tāpēc plānots vienoties par ciešāku sadarbību. Arī alus ražošanas uzņēmums “Brālis” līdz šim iesalu pircis no lietuviešiem, bet pēc “Latraps” iesala izmēģināšanas secināts, ka kvalitāte ir līdzīga un tāpēc dota priekšroka vietējai izejvielai. “Brāļa” tehnologs Uldis Ziemelis stāsta, ka uzņēmumam gadā vajadzīgas ap 400 – 500 t iesala.
Savukārt “Bauskas alus” Staļģenē tapušo iesalu pagaidām izmanto iesala dzērienu ražošanā un nākotnē paredz izmantotos apjomus palielināt. “Bauskas alus” vadītājs Vladimirs Barskovs atzīst, ka svarīgākais ir iesala kvalitāte un, kad tā būs stabila, arī uzņēmums vienosies par sadarbību un sāks to izmantot alus ražošanā.
Par sadarbību vēl tikai domā Tērvetes alus darītava. Lai gan izskanējusi informācija, ka “Agrofirma Tērvete” gatavojas būvēt paši savu iesalnīcu, alus darītavas tehnologs Valters Paškausks nebija lietas kursā par šādu plānu. Viņš pieļāva iespēju, ka tērvetnieki varētu sadarboties ar jauno iesalnīcu, bet noteicošais būs iesala kvalitāte. Līdz šim agrofirmā paši izaudzēja alus miežus, ko veda uz Lietuvu iesala ražošanai.
Sola paplašināties
Kopējā “Latraps” iesalnīcas jauda – ap 5000 t iesala gadā. Projekts izstrādāts tā, ka nepieciešamības gadījumā iespējams izbūvēt vēl vienu diedzētavu un tad jaudu var dubultot. Ja būs pieprasījums, tad to darīsim, norāda “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža. Viņš ir pārliecināts, ka pieprasījums būs, jo “strādāsim ar kvalitāti un jāņem vērā arī loģistikas izmaksas – kā izejvielu izmantojam Latvijā audzētos alus miežus”.
Investīciju apjoms jaunajā diedzētavā varētu būt gandrīz viens miljons eiro. Lēmumi vēl ir procesā, bet, kā norādīja E. Ruža, 2016. gadā šis projekts jau varētu būt realizēts.
No Baltijas valstīm vēl tikai Lietuvā ir divas iesala ražotnes – “Maltoza” un “Viking Malt”, bet Igaunijai nav pašai savas iesala ražotnes.
Staļģenes iesalnīca spēj salīdzinoši precīzāk reaģēt uz alus darītāju vēlmēm un prasībām. Lai nodrošinātu produkta kvalitāti, bija vajadzīgi aptuveni pieci seši mēneši. “Daudz nācās eksperimentēt. Viens ir ziemas klimats, tad nāk vasaras klimats, kad ir reakcija uz āra gaisu, jābūt atbilstošam vēdināšanas klimatam, ūdens temperatūrai,” stāsta Edgars Ruža.
Iesala ražošana esot gana sarežģīts process, kurā viens no galvenajiem faktoriem ir labi alus mieži. Zemnieki tos audzē saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un iesalnīcā izmanto tikai “Latraps” biedru izaudzēto. Šogad modē ir alus mieži ’Quench’, bet tas nenozīmē, ka mode nevar mainīties. Jāpiebilst, ka labas miežu šķirnes izstrādātas Stendē un tās ir tuvu pasaules līmeņa šķirnēm. Iesalnīcas vajadzībām šogad tiks rezervēti nepieciešamie pieci tūkstoši tonnu alus miežu, tomēr zemnieki spējuši izaudzēt aptuveni sešas reizes vairāk. Lielākā daļa no izaudzētā tiek eksportēta uz citām valstīm. Elejā alus miežu pieņemšanas un pirmapstrādes līnijā šogad jau ieguldīti aptuveni 1,5 miljoni eiro. Tuvākajā nākotnē plānots Latvijā izaudzēto alus miežu apjomu palielināt līdz 100 tūkstošiem tonnu, no kā lielāko daļu veidos eksports. E. Ruža atzīst, ka tam ir visi priekšnoteikumi – laba augsne, labvēlīgs klimats un profesionāli lauksaimnieki, kas spēj izaudzēt alus miežus. “Latraps” ar savu iesalu negatavojas konkurēt pasaules tirgos, jo iesalnīca ir maza un ražo iesalu nelielās partijās vietējam tirgum.
