Pasliktinoties situācijai, ZM atļauj vairākas atkāpes atbalstos lietavu dēļ plūdos cietušajiem lauksaimniekiem 0
Pirmdien, 18. septembrī, Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar lauksaimniekiem apsprieda ārkārtējo situāciju, kas daudzviet lauku reģionos izveidojusies pēc ilgstošajām lietavām.
Sanāksmē nolemts, ka līdz 2. oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās pieteikumu pieņemšanu kompensācijām un applūdušo teritoriju apsekošanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kuros izsludināta ārkārtējā situācija plūdu seku novēršanai.
Saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē, Vidzemē un Sēlijā ir applūduši ap 20 000 hektāru sējumu.
No lauksaimniekiem jau saņemts 700 pieteikumu kompensācijām par plūdu izpostītajām lauksaimniecības platībām, taču šo pieteikumu skaits, ņemot vērā kārtējās postošās lietavas šīs nedēļas sākumā, varētu pieaugt.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē šodien nolemts, ka par izpostītajām platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD pieteikums pieņems līdz 15. oktobrim. Saskaņā ar prognozēm pēc spēcīgajām lietavām šajā nedēļā appludināto sējumu platība turpinās palielināties.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka lauksaimnieki ar iesniegumu brīvā formā var vērsties LAD reģionālajās pārvaldēs arī par tām applūdušajām sējumu platībām, kas atrodas ārpus 29 novadiem, kuros izsludinātā ārkārtējā situācija. Lauksaimnieki, kuru saimniecības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Šīm saimniecībām piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.
Konsultatīvajā padomē šodien arī nolemts, ka LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem gan ārkārtējās situācijas skartajos 29 novados, gan ārpus ārkārtējās situācijas teritorijām, administrējot tiešos maksājumus veiks vairākas atkāpes:
– ņemot vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības, neattiecināt nosacījumu par termiņu – nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves;
-neattiecināt minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem;
– plūdu nodarītos kaitējumus meliorācijas sistēmām neuzskatīt par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un nepiemērot soda sankcijas;
Savukārt administrējot Lauku attīstības programmas pasākumus pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma:
– noteikt ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana);
– pagarināt par vienu gadu noteiktos projektu īstenošanas termiņu;
– noteikt sasniedzamo rādītāju izpildi līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot 10 procentu toleranci.
“Situācija laukos šoruden ir ļoti slikta un arvien pasliktinās. Iet bojā nenokultā labība, kartupeļi un citi dārzeņi, kā arī lopbarība. Daudzviet, kur lauksaimniecības zeme nav applūdusi, tā lietavās ir tik ļoti izmirkusi, ka uz tās nav iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, lai veiktu kulšanu, kartupeļu norakšanu un lopbarības siena izvešanu. Sevišķi grūta situācija veidojas lopkopībā, jo vasara un sevišķi rudens ir bijis ļoti nelabvēlīgs lopbarības sagatavošanai,” uzsvēra Dūklavs.
Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas aicina lauksaimniekus, kuriem patlaban ir lopbarības rezerves, būt solidāriem un pārdot šo lopbarību Latvijas lauksaimniekiem, nevis ārvalstu zemniekiem.
Radušos situāciju Zemkopības ministrija ir pārrunājusi ar Latvijas komercbankām, informējot tās, ka daudzi Latvijas lauksaimnieki šoruden ir nonākuši ļoti grūtā situācijā. Komercbanku pārstāvji ir apliecinājuši, ka izprot situāciju un būs pretimnākoši pret tiem lauksaimniekiem, kas līdz šim ir pildījuši savas kredītsaistības. Arī Valsts ieņēmumu dienests ir apliecinājis, ka nodrošinās pretimnākšanu lauksaimniekiem, kas cietuši plūdos un no to radītajām sekām, nepiemērojot soda sankcijas.
Zemkopības ministrija sazināsies arī Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministrijām, lai konsultētos par iespējām trim Baltijas valstīm kā plašam reģionam vērsties Eiropas Komisijā, prasot ES sniegt atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem.
