Paslīdēju, nokritu, sasitos – visvairāk traumu riskam ir pakļautas pēdas un ceļa locītavas 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemā locītavu traumas nav nekāds retums. Tās var gūt gan uz slidenas ietves, gan slēpojot vai slidojot. Atkarībā no traumas veida var bojāt saites, locītavu skrimsli, menisku, kaulus. No visām locītavām visvairāk traumu riskam ir pakļautas pēdas un ceļa locītavas.
Ja sāpes nepāriet
Saņemot triecienu pa ceļa locītavu, asinsizplūdums, bet pēc tam zilums var rasties ne tikai mīkstajos audos, bet arī locītavas dobumā.
Sāpes atkarīgas no asinsizplūduma vietas un apjoma – jo lielāks asinsizplūduma izmērs un audu iestiepums, jo tuvāk saitēm tas atrodas, jo stiprākas sāpes, pietūkums un locītavu kustības ierobežojums. “Ja gūti bojājumi, kas izraisījuši asiņošanu, piemēram, plīsusi saite vai noticis lūzums, ceļa locītavā var uzkrāties asinis. Ja to ir daudz, tūlīt pēc traumas asinis no ceļa locītavas jāatsūc,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs ortopēds Andris Vikmanis.
Gar locītavas virsmu malām atrodas locītavas somiņa, kas savieno kaulu galus un veido locītavas dobumu. Locītavas somiņas iekšējais slānis izstrādā caurspīdīgu, iedzeltenu un blīvu šķidrumu, kurš pasargā skrimsli no nodilšanas, tā saucamo sinoviālo šķidrumu. Pēc traumas, kuras laikā tiek sastieptas vai bojātas saites, šis šķidrums locītavā var uzkrāties pastiprināti.
Par to liecina spiediena, spīlēšanas un nestabilitātes sajūta locītavā, sāpes, pietūkums. Sasitot celi, var bojāt locītavu skrimsli vai menisku, kuri locītavā pilda amortizatora lomu un kuru atlūzas veicina iekaisuma rašanos. Pastāvīgā kairinājuma dēļ locītavu somiņas apvalki pakāpeniski kļūst biezāki, bet pati locītava pildās ar šķidrumu, kļūst stīvāka, nekustīgāka, pieaug sāpes.
Ja pēc traumas pagājusi nedēļa, bet sāpes un pietūkums locītavā nemazinās, tieši otrādi, ar ģimenes ārsta nosūtījumu jādodas uz ceļa locītavas rentgenoloģisko un, iespējams, arī ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, bet dažreiz, lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešama locītavu sinusoidālā šķidruma laboratoriskā analīze.
Tā paraugu konsultācijas laikā ar šļirci no locītavas paņem traumatologs. Šāda analīze ļauj atklāt baktēriju vai citu infekcijas izraisītāju klātbūtni, noteikt reimatoīdos faktorus IgA un IgG. Paralēli tiek veiktas arī asinsanalīzes, kurās var parādīties citi iekaisuma rādītāji, piemēram, leikocītu daudzums, eritrocītu grimšanas ātrums, C reaktīvais olbaltums (CRO). Ja visi šie izmeklējumi nesniedz precīzu atbildi, jāveic magnētiskā rezonanse, kurā precīzi var izvērtēt visu locītavu sastāvdaļu – meniska, locītavu skrimšļa un saišu – stāvokli.
Pēc izmeklējumu veikšanas ir skaidrs, vai nepieciešama ķirurģiska manipulācija, piemēram, artroskopija, lai izņemtu no locītavas meniska atlūzas vai novērstu saišu bojājumus, steroīdo pretiekaisuma līdzekļu ievadīšana locītavā vai kas cits.
“Nav jāsteidzas ar ķirurģiskām manipulācijām, jo tās nereti tikai pasliktina situāciju, bieži vien pilnīgi pietiek ar medikamentu lietošanu,” norāda ārsts.
Ups, saite pušu!
Sāpes ceļa locītavas sānos visbiežāk saistītas ar saišu bojājumu vai meniska plīsumu, aizmugurē – ar meniska plīsumu. Pietūkums, tūska locītavā pēc traumas liecina, ka tajā uzkrājas šķidrums.
“Sasistam celim nav jāpietūkst, ja vien nav noticis kaut kas nopietns, piemēram, asiņošana locītavas iekšienē, kādas struktūras plīsums, atlūzis meniska fragments. Tūska, kas strauji, aptuveni stundas laikā, veidojas pēc ceļa traumas, var liecināt par krusteniskās saites vai locītavas skrimšļu bojājumu. Ja tūska veidojas pakāpeniski vairāku dienu laikā, iespējams, bojāts menisks vai sastieptas saites,” norāda traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.
Ierobežota kustību amplitūda locītavā liecina, ka tajā ir kaut kas traucējošs, piemēram, kāds mehānisks šķērslis. Ķeršanos ceļa locītavā, kas rada grūtības pietupties vai pilnībā iztaisnot celi, parasti izraisa atplīsis meniska vai skriemeļa gabaliņš. Locītava var kļūt arī pārāk kustīga, tā iemesls visbiežāk ir saišu bojājums.
Lai ceļa locītava būtu stingra un stabila, saitēm, kas to ietver un satur kopā, jābūt iestieptām. Viena no biežākajam ceļa locītavas traumēšanas sekām ir saišu sastiepums vai plīsums. Kad sāpes, tūska jau pārgājusi, var saglabāties nedrošības, pārmērīga kustīguma sajūta sasistajā locītavā. Tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar saitēm. Krītot uz saliekta ceļa, var plīst ceļa locītavas priekšējās krusteniskās saites. Pēc šādas traumas ceļa locītava vairs nedarbojas kā nākas, tādēļ grūti iet pa nelīdzenu vai slidenu virsmu, strauji mainīt iešanas virzienu. Vieglas saišu traumas parasti sadzīst pašas, bet smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija.
“Nav jāsatraucas, ja ceļa locītava pēc traumas sāp vairākas nedēļas. Piemēram, lai daļēji plīsušas saites šķiedrās izveidotos rētaudi un tā atjaunotos, paiet apmēram pusotrs mēnesis. Šajā laikā jābūt ļoti uzmanīgam, jālieto fiksators, varbūt pat kruķi,” norāda ārsts.
Bieži vien cietušie pēc traumas izlīdzas ar elastīgo saiti, kas maksā vien dažus eiro. Ceļa locītavas fiksatori aptiekās nopērkami par 7–8 eiro, bet, piemēram, ceļa balsts, kas sportistam pēc saišu sastiepuma vai saraušanas ļauj izvairīties no jaunām traumām, – 80 eiro.
Ja sasists celis
* Aukstums sašaurina asinsvadus un samazina asiņošanu, tādēļ vienu divas dienas pēc traumas ļoti iedarbīgas ir ledus aplikācijas, piemēram, aukstuma pakas. Ja izmanto ledu, nekādā gadījumā nevajag to likt tieši uz ādas, bet ievietot plastikāta maisiņā un ietīt dvielī.
* Ievērot miera režīmu un nenoslogot cietušo locītavu.
* Ja dažas dienas pēc traumas tūska un sāpes locītavā ir tikpat stipras vai pat stiprākas, jāvēršas pie traumatologa, bet, ja sāpes ir vienlaikus ar funkcijas zudumu locītavā, tas jādara nekavējoties.
