Paslavēt Dieva būvēto pasauli. Saruna ar Uldi Bērziņu 0
Latviešu dzejas lielmeistars Uldis Bērziņš, kā vienmēr, iegrimis tulkošanas darbos, tomēr nedēļā pirms Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) Mūža balvas saņemšanas atklāja, ka vēl šogad lasītāji var gaidīt arī nelielu viņa krājumu “Idilles”.
– Baidos jautāt, ko domājat par LALIGABA pretendentiem, jo ar visiem darbiem droši vien atkal nav bijis laika izlasīt.
– Diemžēl tiešām nav sanācis, bet, pat ja būtu, esmu diezgan drošs, ka mans viedoklis nemainītos: pirmais vainags Raupam, otrais – Salējam. Notika LALIGABA dzejas lasījumi, tur bija iespēja paklausīties nominantus. Raupu lasīt man vienmēr ir baudījums. Raups ir temperamentīgāks, bet Salējs – i dziļš, i meistarīgs.
– Lasīt tulkojot nav laika, bet vai pašam dzeju rakstīt sanāk?
– Man tak ir dažs jauns dzejolītis, un Laima Slava apsolījusi, – ja es dūšīgi ķeršos pie “Sida”, tad Neputns vēl šogad izdos i manas “Idilles”. Es nezinu, pārāk biezs man tas manuskripts neizskatās … Ir tak tāds zināms lasītāja “gaidītais apjoms”, kur cerēt jaunu “dzejas informāciju”.
– “Idilles”?
– “Idilles”, jā, nu ko tur var pateikt. Mēģinājums vienkārši ieelpot, just, paslavēt Dieva būvēto pasauli, kas man nāk pretī. Un pašironiski, – sak, es vēl 70 cik tur gados esmu gana glups pajūsmot. Un vienu pasūtījuma dzejoli uzrakstīju nupat, Plakiža jubilejai par godu. Orests Silabriedis man atsūtīja Plakiža mūzikas gabalu, klausījos, iedzēru sarkanvīnu, uzrakstīju, tikko bij iedrukāts žurnālā “Mūzikas Saule”. Salējs tur arī ir un vēl kādi vairāki apsveicēji.
Pilnu interviju ar Uldi Bērziņu lasiet 18. aprīļa “KZ” vai e-izdevumā.
