“Paskatījos Dziesmu svētkus, palika baisi.” Cittautieša viedoklis 111
Twiterī vētru sacēlis režisors Aiks Karapetjans (1983), kurš, kā pats raksta, pirmoreiz paskatījies Dziesmu svētkus (netiek minēts, pārraidē vai klātienē): “Pirmo reizi bišķiņ paskatījos šo pasākumu, palika baisi, izskatās pēc svētkiem kādā diktatūras režīmā, žēl tikai, ka tauta nav apmierināta ar līdera skaisto runu.”
Tālākajā Twitter sarakstē noskaidrojas, ka runa ir konkrēti par deju lieleluzvedumu “Māras zeme”.
pirmo reizi biskin paskatijos so pasakumu, palika baisi, izskatas pec svetkiem kada diktaturas rezima, zel tikai, ka tauta nav apmierinata ar lidera skaisto runu.
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018
Režisors saņem gan uzziņu par Dziesmu svētku vēsturi, gan ieteikumu pārcelties uz valsti, kur šādi svētki nenotiek, ja tie viņam rada diskomfortu, savukārt viņa kolēģis Dmitrijs Petrenko teic, ka jau ir gaidījis šādu Twitter lietotāju reakciju, un ka tagad gan Karapetjanu “sajauks ar s…”.
Tālākajā diskusijā tiek piesaukta Vācija, kur pēc kara līdzīgi (?) masu pasākumi aizliegti un aizrādīts, ka savukārt PSRS, kas tika uzskatīta par internacionālāko valsti pasaulē, tos nav aizliegusi. Šeit Karapetjans, kurš varētu norādīt, ka arī PSRS, protams, bija vismaz autoritāra valsts, iekrīt un paziņo, ka “tur augšā arī nebija maz latviešu”.
Savukārt uz jautājumu, vai Uzvaras svētki 9. maijā viņam nešķiet baisi, režisors atbild, ka nav tos vēl redzējis.
Saraksti Twitter Karapetjans noslēdz ar vēstījumu, ka viņam ir bail no masu pasākumiem, “it sevišķi patriotisma celšanai”, un aicina: “Labāk būtu aizgājuši ar tādām masām mainīt savā valstī kaut ko un tad ar lepnumu dziedāt par sevi.”
Žurnāliste Edīte Brikmane, kura pēc Dziesmu svētku gājiena ietvītoja “Jaudīgi!”, Karapetjanam atbild: “Kāda atšķirība starp pūli, kas sajūsmā piedalās rokkoncertā, uzgavilē vienam solistam, kurš kliedz “hands up” un visi klausa? Svinēta tiek dziesma un būšana kopā, ne kāds režīms. Riebums pret amatpersonu runām to pat apliecina. Bet ir normāli, ka viens vai otrs nepatīk. #PeaceAndLove””
Arī citi diskusijas dalībnieki uzskata, ka viedokļi var būt atšķirīgi, un reakciju drīzāk izsaucis ne pats viedoklis, bet tā pasniegšanas veids: “Ir tikai cilvēcīgi, ka uz muļķību atbild ar muļķību. Protams, reakcija uz jūsu ierakstu, bija sakāpināta, bērnišķīga. Tomēr arī pats ieraksts ir tāds pats. Var gadīties, ka ilgi dzīvojot kāda sabiedrībā palaiž garām tai būtisku notikumu jēgu, bet tad labāk jautāt, nevis apgalvot.”
Diemžēl atsevišķi diskusijas dalībnieki no argumentiem pāriet pie personiskiem, tostarp rasistiskiem apvainojumiem, ļaujot Karapetjanam sarkstiski vispārināt: “Latvieši tomēr ir ļoti mīļi.”
Kaismīgā diskusija sociālajos tīklos, kā arī iepriekš ironiski apspriestais jautājums par to, ka Dziesmu svētki vispār netiek atspoguļoti Latvijas krievu medijos, tomēr liek uzdot jautājumu arī par svētku organizētāju profesionalitāti. Protams, mēs vēlētos, lai Dziesmu vētku fenomens šeit dzīvojošajiem ir pašsaprotama vērtība, tomēr, saprotot, ka tā var nebūt, būtu bijis vērts šo plašsaziņas līdzekļu uzmanību īpaši pievērst vismaz tiem mazākumtautību kolektīviem, kuri ļoti aktīvi iesaistījās Dziesmu svētku programmā.
Aiks Karapetjans ir filmu “M.O.Ž.”, “Pirmdzimtais”, “Cilvēki tur” režisors, Latvijas Nacionālajā operā iestudējis augstu novērtētu izrādi “Seviljas bārddzinis” (Latvijas Gāzes Gada balva), Lielās mūzikas balvas laureāts.
pirmo reizi biskin paskatijos so pasakumu, palika baisi, izskatas pec svetkiem kada diktaturas rezima, zel tikai, ka tauta nav apmierinata ar lidera skaisto runu.
es nezinu, ar kādām smalkām kaitēm sirgst režisora kungs, bet piedēvēt ditatūras režīmu https://t.co/MJTaj6uSfB ir ārkārtīgi liela bezgaumība
— Viktors Dabolins (@TheVektors) July 9, 2018
Latvieši parasti ir klusi,nekaro,nokar galvas un ņurca cepuri kungu priekšā. Dziesmu svētki ir tas pasākums,kad atraisās mūsu pašcieņa – jo spējam svinēt dziesmu un deju-vienoti,inteliģenti un augstākajā līmenī. Bet baisi tas ir svešajiem – jo negaidīti. Pārsteidz, ka Jūs svešs..
— Daiga Grinberga (@DaigaGrinberga) July 9, 2018
Айк, я прям вот ждал твоего комментария насчет ППТ :)) сейчас тебя с говном смешают :)) на крайняк завтра
— Dmitrijs Petrenko (@dmitrijs) July 9, 2018
Дим, с говном мешают говночерпии…у нас самоиронией кисло, потому и юмор не сладок
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018
Zīmīgi, ka neviens no gandrīz 100 ārvalstu medijiem (īpaši jau vācieši, kas ļoti jūtīgi uz šādām tēmām) neko tamlīdzīgu nesaskatīja, bet Tu gan..
— Eva Johansone (@evajohansone) July 9, 2018
Man, kad redzu vienkopus sanākušus latviešus, kas daudzus gadus cītīgi strādājuši, vienoti spēj nodziedāt ne pašus vienkāršākos skaņdarbus, rodas pacilātības un lepnuma sajūtas. Interesanti, kādi ir uzskati par latviešiem un to vietu Pasaulē cilvēkam, kuram no tā "paliek baisi"?
— Ainārs Bērziņš (@CilveksTaurenis) July 10, 2018
man ir baile, no masu pasakumiem, it seviski patriotisma celsanai. labak butu aizgajushi ar tadiem masiem mainit sava valsti kaut ko un tad ar lepnumu dzedat par sevi.
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 10, 2018
Tieši ar tādiem pasākumiem tauta sevi uzlādē,lai mainītu savu valsti.Tu esi apmainījis vietām sekas ar cēloņiem.
— Signe bārdainais (@BardainaisSigne) July 10, 2018
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018
padalijos ar saviem iespaidiem par savu uztveri, uzreiz cilveki saka pazemot, apsaukat, sodit un pat deportet mani no valsts. vel apvainojas par saladzinajumu ar diktaturas rezima sabiedribu. istais patriotisms ir paskritika, jo ta ir velme kaut ko mainit labam
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 10, 2018
Latviesi tomer ir loti milji https://t.co/i47RlQG7Is
— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 10, 2018
