Pašizolācijā nonāk arī novadu vadītāji 1
Vairākas pašvaldības jau ir paziņojušas par gatavību palīdzēt cilvēkiem, kuri šajās dienās atgriežas no ārzemēm, ja viņiem ir grūtības pašizolēties savā dzīves vietā. Šādos gadījumos novadu domes piedāvās palīdzību, nodrošinot apmešanās vietu, kā arī piegādājot pārtiku un medikamentus.
Taču ir arī vietējie līderi, kuri paši divas nedēļas izolēsies no apkārtējās sabiedrības. Viens no viņiem ir Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (ZZS), kurš svētdienas vakarā atlidoja no Norvēģijas, uz kuru bija devies tad, kad šī valsts vēl nebija riska zonā.
Tagad I. Putniņš uzturas savās mājās Vecpiebalgas novadā un atzīst, ka laukos cilvēkiem ir vieglāk ievērot nosacījumu par distancēšanos no apkārtējiem.
Savukārt Saldus novada domes priekšsēdis Māris Zusts (ZZS) mājās atgriezās pirmdienas vakarā īsi pirms robežas slēgšanas. Atšķirībā no sava Vecpiebalgas kolēģa M. Zusts dzīvo Saldū pilsētā, dzīvoklī. Ja ir pierasts pie aktīvas dzīves, nav viegli uzturēties četrās sienās, “Latvijas Avīzei” atzina M. Zusts.
Abi pašvaldību vadītāji jūtoties labi. Ne vienam, ne otram lidostā nav veiktas pārbaudes. Abiem bija nodrošināta iespēja pēc ielidošanas iesēsties savās mašīnās un bez saskarsmes ar citiem cilvēkiem nokļūt mājās.
Kā I. Putniņš, tā M. Zusts bija plānojuši ārzemēs kopā ar ģimeni pavadīt atvaļinājumu vēl vienu nedēļu, taču to pārtraukuši, izmantojot pēdējās iespējas atgriezties Latvijā.
Vecpiebalgas novada vadītājs I. Putniņš pastāstīja, ka viņam bija atslēgas no mašīnas, ar kuru uz lidostu atbraukusi māsa, bet abi neesot satikušies. Līdzīgi M. Zustam iespēju pēc ielidošanas Rīgā iekāpt savā auto nodrošinājis kāds draugs.
I. Putniņš atceras, ka pēc pusnakts pirmdienas naktī viņš jau bijis savās lauku mājās, kurās esot vieglāk pārlaist šīs 14 izolēšanās dienas, jo “var uzkāpt kalnā vai aiziet uz mežu, nevienu nesatiekot”.
Trīs kilometru attālumā dzīvo kaimiņš, kuram pa tālruni nosaucis sarakstu ar visu vajadzīgo, ko kaimiņš no 10 kilometrus attālā Vecpiebalgas veikala atvedis un nolicis pie durvīm. Parasti abi sazvanās, bet var arī sakliegties pāri pagalmam pa lielu gabalu, stāstīja novada priekšsēdis.
Viņš zināja cilvēkus, kuri dzīvo Rīgā, bet šo laiku atbraukuši pavadīt savās vasaras mājās, lai nav ne ar vienu jāsatiekas. Viņaprāt, tagad ir ļoti svarīgi ievērot prasību distancēties, lai pasargātu līdzcilvēkus, jo ir taču iespēja sazināties attālināti.
I. Putniņš novadā neesot vienīgais, kuram nepieciešams ievērot 14 dienu izolēšanos, jo ir vairāki cilvēki, kuri nesen bijuši ārzemēs. Taču neviens neesot vērsies pēc palīdzības pašvaldībā, kur tagad katru dienu dežurējot tikai viens darbinieks.
Domes priekšsēdis zināja – esot gadījumi, kad cilvēki pēc atgriešanās Latvijā domā, ka var satikties ar draugiem, jo jūtoties labi. Taču pašvaldība aicinot visus izturēties atbildīgi.
Nākamajā nedēļā ir plānotas komiteju un arī domes sēde, tāpēc tagad tiekot domāts, kā to noorganizēt attālināti. Domes sēde nākamajā nedēļā būs arī Saldus novadā. M. Zusts pieļāva, ka tā varētu būt slēgtā sēde bez darbiniekiem un iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības apmeklēt sēdes.
M. Zustam nākamajā nedēļā būtu jāatgriežas no atvaļinājuma, bet tagad nāksies organizēt darbu attālināti. Viņam pilsētā dzīvo tuvākie radi, kuri nodrošina ar pārtiku, to noliekot pie dzīvokļa durvīm.
Kuldīgas un Cēsu novadu domes ir aicinājušas pieteikties tos pašvaldību iedzīvotājus, kuriem pēc atgriešanās no ārzemēm nav iespējams nodrošināt pašizolāciju, lai neapdraudētu ģimenes locekļus. Abas pašvaldības piedāvā bezmaksas palīdzību, nodrošināt izolētas izmitināšanas telpas. Cēsu novada dome ir aicinājusi pieteikties cilvēkus līdz piektdienai.
Novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) stāstīja, ka dome ir sagatavojusi piecas izolētas telpas, kas atrodas pirmajā stāvā, lai draugi vai radi var piegādāt pārtiku, no kuras īslaicīgajā dzīvesvietā būtu iespējams pašiem arī gatavot maltīti.
J. Rozenbergs negribēja atklāt, kur šīs telpas atrodas, bet norādīja, ka tuvumā nav daudzdzīvokļu mājas. Viņš ir uzrunājis arī bijušā Cēsu rajona novadus, pieļaujot, ka atbraucēju izmitināšanu varētu koordinēt vairākas pašvaldības, taču laukos šis jautājums neesot tik aktuāls. Amatas novada priekšsēde Elita Eglīte (LZS) to apstiprināja un “LA” teica, ka dome kontrolē situāciju visos pagastos, no kuriem vairākos dzīvo cilvēki, kas atgriezušies no ārzemēm.
“Vietējā sabiedrība par to uztraucas, jo ne visi ir sapratuši, ka ir jādzīvo mājās arī tad, ja ir laba pašsajūta,” atzina E. Eglīte, norādot, ka pagastos jau cits citu pazīstot. Taču citādi satraukuma neesot – cilvēki kopjot savas mājas un dodoties ikdienas gaitās kā parasti.
Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”) stāstīja, ka dome ir apzinājusi viesnīcas un viesu namus, kas varētu izmitināt pašizolācijā nonākušos. Arī Kuldīgas dome vēl noskaidro, kuriem cilvēkiem būtu nepieciešama šāda palīdzība.
Kuldīgā šonedēļ bija plānota restorānu nedēļa, kurā iesaistītie uzņēmumi pārorientējušies uz sava piedāvājuma piegādi mājās, savukārt vietējais veikals “Saldo” jau gatavojas izvadāt pārtiku pa pagastu viensētām, stāstīja I. Bērziņa.
Viņa pieminēja arī pašvaldību vadītāju savstarpējo sadarbību, būdama pateicīga Liepājas domei, kas ar savu transportu nogādājusi Kuldīgas novadā līdz dzīvesvietai kādu ģimeni, kura atgriezusies Latvijā ar prāmi, kas otrdien ienāca Liepājas ostā.
Liepājas domes priekšsēža vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) “LA” apstiprināja, ka Liepājas dome apkopoja informāciju par prāmja pasažieriem, kuriem nav sava transporta nokļūšanai mājās, un aizvedusi cilvēkus līdz dzīves vietai. Identiski ir rīkojusies arī Ventspils dome sadarbībā ar Ventspils brīvostu, apstiprināja domes priekšsēža pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”).
