Monika Zīle: Vai neiznāks, ka tiesībsargs un ST būtībā aizstāvējuši uzturlīdzekļu nemaksātāju saimi? 10
Vasaras un tuvo Jāņu noskaņā gandrīz bez atbalss palika 16. jūnija Satversmes tiesas (ST) spriedums par Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) mājas lapā publiski pieejamo neapzinīgo vecāku sarakstu, pret kuru vairākkārt iebildis arī tiesībsargs. Ziņa bija īsa un komentārus neizpelnījās: norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu nav viņu pamattiesību aizskārums, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. No lietišķās valodas uz sadzīvisko izteiksmi tulkojot – parādnieku uzvārdu plašā pieejamība var kļūt par iemeslu neapzinīgo vecāku atvašu nicināšanai, izsmieklam u.tml. Šo tiesībsarga argumentu ST uzskatījusi par vērā liekamu, taču minētā sprieduma piebilde, ka minētais saraksts tā pašreizējā izteiksmē būs pieejams līdz nākamā gada 1. februārim, atstāj UGF pietiekami daudz laika manevram. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (UGF darbojas šīs ministrijas paspārnē) jau paziņojis, ka turpmāk saraksta publiskojumā tiks ņemtas vērā ST norādes.
Gribētos domāt, ka ministrija izmantos savu juridisko resursu bagātību, lai, Satversmes tiesu paklausot, tomēr saglabātu publisku pieeju no vecāku galvenā pienākuma bēguļojošo vārdiem. Jo pretējā gadījumā iznāks, ka tiesībsargs un ST būtībā aizstāvējuši uzturlīdzekļu nemaksātāju saimi. Visnotaļ kupla būdama, tā biedējoši vairo apjomu. Piemēram, šā gada janvārī UGF reģistros bija 28 125 parādnieki, maijā – 28 995, un pieauguma tendence liecina, ka vēl pirms ziemas saulgriežiem alimentu nemaksātāju armija sasniegs 30 tūkstošu robežu. Sakiet, par kādu valsts un sabiedrības attīstību drīkst sapņot, pastāvot tik milzīgam bērnus likteņa ziņā pametušo pulkam? Mazohistiskās apcerēs mums patīk skandināt Latvijas pastāvēšanas apdraudējumus un uzskaitīt ienaidniekus aiz robežām, bet līdz šim publiski nopietni nenovērtēts palicis tas pašiznīcības asnojums, kuru veicina baisais vecāku pienākumiem uzspļāvušo skaits. Ja pieņem, ka viņu ceturtā daļa ir nodzertas nelaimes, pārpalikums veido ēnu ekonomikas balstu aplokšņu algas iecienījušo nozarēs – būdami pārsvarā darba spējas vecumā, alimentu nemaksātāji slēpj savus ienākumus un iet kopsolī ar tādiem pašiem darba devējiem.
Alimentu parādnieku bērniem valsts maijā uzturlīdzekļos samaksājusi 3 025 690 eiro, bet piedziņas kārtībā atgūta tikai apmēram desmitā daļa. Lai gan saglabājas valsts tiesības parādu atprasīt mūža garumā, tikai trīs rožainu briļļu pārus valkājošs optimists drīkst cerēt, ka jelkad patiešām saņemsim atpakaļ kopš UGF darbības sākuma 2004. gada augustā izmaksātos miljonus. Bērni, protams, nav vainīgi, ka piedzimuši bezatbildīgiem tēviem un mātēm. Bet pieaugušie un nereti darba devējos ierindotie gan rīkojas nekrietni, palīdzēdami slēpties uzturlīdzekļu parādniekiem un vājinot sociālās palīdzības sistēmu. Tās summas, ko valsts no sava kopējā maka izdod alimentu nemaksātāju vietā, noderētu pensijām, izglītībai, veselības aizsardzībai.
