Foto – Karīna Miezāja

Naudas ieguldījumu atmaksāšanās 5 – 10 gadu laikā, nekādu rūpju par apkuri un vissvarīgākais – dzīves kvalitātes uzlabošanās, tā savu jauno zemas enerģijas patēriņa dzīvojamo māju, kas atbilst pasīvās mājas nosacījumiem, raksturo Tīnūžu pagasta “Daugaviņu” saimnieks Voldemārs Jānis Uplejs.

Lasītākie

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5

Kokteilis

2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm

Lasīt citas ziņas

Bez apkures sistēmas uzbūvētās jaunās divstāvu mājas lietderīgā platība ir aptuveni 100 m2 un, kā pārliecinājāmies klātienē, mikro­klimats aizvien ļoti patīkams. Saimnieks ar dzīvesbiedri mājā ievācās septembrī, bet savu agrāko, pārāk plašo mitekli izīrēja. “Iecere par šādas mājas būvniecību pērn decembrī nāca diezgan spontāni. Iesniedzu dokumentus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta saņemšanai, un vasarā sākām būvniecību. Enerģijas ietaupījums patiešām atbilst solītajam,” teic Upleja kungs.

Interese par zemas enerģijas patēriņa ēku būvniecību patiešām ir liela. Vides un reģionālās attīstības ministrijā teic, ka pagājušā gada janvārī izsludinātajam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursam “Zema enerģijas patēriņa ēkas” atbalsta saņemšanai pieteica 82 projektus, kuros pieprasītais atbalsts bija Ls 16 965 111 liels. Apstiprināja vien 31 projektu ar Ls 7 261 722 lielu KPFI atbalstu. 39 projektus noraidīja finansējuma nepietiekamības, bet 12 projektus – administratīvās neatbilstības dēļ. Patlaban tiek īstenoti 27 projekti, divus līgumus noslēgšot tuvākajā laikā. Apstiprināto projektu sarakstā ir daudzas sabiedriskas nozīmes ēkas un ģimenes mājas visā Latvijā, turklāt notiek gan jaunu ēku būvniecība, gan arī veco māju pārbūve, kas jūtami samazinās CO2 emisiju.

Viens lats par kvadrātmetru gadā

Visskumjākā ziņa par “Jančuku”… Mūžībā devies aktieris Dainis Ozoliņš

VIDEO. Cik neveikli! Krievijas preses konferences laikā “noplūst” zvans, ko visiem nevajadzēja dzirdēt…

TESTS. Vietējais ražojums vai imports? Izaicinājums Latvijas produktu patriotiem, kas spēj novērtēt īstu mantu!

Upleja kunga “Daugaviņas” atrodas pie Ikšķiles lidlauka, dažu desmitu metru attālumā no lidlauka bijušās administrācijas ēkas, kas agrāk vienlaikus bija arī saimnieka dzīvesvieta. “2009. gadā aviācijas bizness paputēja, cilvēkiem mūsu apmācības pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi, tāpēc sākām vērtēt iespēju pārvākties mazākā mājā – 400 kvadrātmetru diviem cilvēkiem ir par daudz. Biju dzirdējis par atbalstu no KPFI, tīmeklī pētīju Zviedrijas un Vācijas pieredzi šādu māju būvniecībā un 2011. gada sākumā nolēmām rīkoties,” stāsta saimnieks, kas visu mūžu darbojies lidotāja profesijā. 


“Daugaviņas” pārsteidz ar to, ka to dienvidu fasāde ir no stikla. Ēkas arhitekts Ervīns Krauklis teic, ka māja ir projektēta kā vienota sistēma, kas maksimāli samazina siltuma zudumu un palielina siltuma guvumu ziemā. “Šā iemesla dēļ ir trīskārši stiklotie logi, divkameru paketes, kur ziemā ar sauli dabū situmu. Siltuma bilance logiem šādā ēkā ir tāda, ka mēs vairāk caur tiem siltuma iegūstam nekā zaudējam,” teic E. Krauklis. Otrā atšķirība, kas šo otro Latvijas pasīvo māju atšķir no parastajām ģimenes mājām, ir ļoti labā siltumizolācija, tostarp ļoti blīvās norobežojošās konstrukcijas. Sienās siltumizolācijas slānis (koka karkass pildīts ar ekovati) ir 55 cm biezs. Trešā atšķirība ir ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu jeb tā sauktais siltummainis. Tas ar izejošo silto gaisu uzsilda ienākošo auksto gaisu, tādējādi telpās visu laiku nodrošinot svaigu gaisu. “Ar ventilācijas sistēmu tiek zaudēti vien 7 – 8% no tā siltuma, ko zaudētu, ja ēku vēdinātu. Ventilācijas iekārtai ir ļoti efektīvi motoriņi, tie ieslēgti patērē līdz 150 W – kā spuldzīte,” piebilst E. Krauklis. Vienīgais papildu siltuma avots mājā ir kamīns – laikā, kad ārā temperatūra nav zemāka par nulli, to pusotru stundu kurina reizi trīs dienās. “Tas ir īpašs kamīns. Siltums no tā pirms nonākšanas skurstenī vispirms sasilda līkločiem izvietotos ķieģeļus un no istabas norobežojošo īpaša materiāla plāksni. Pēc kurināšanas beigām tā vēl ilgu laiku atdod siltumu,” tā Uplejs.

Ja rēķina “Daugaviņu” naudas ietaupījumu, jāatceras, ka parastai ēkai apkures patēriņš ir 100 kWh/m2 gadā, bet Tīnūžos vien 15 kWh/m2. Naudas izteiksmē tie ir Ls 450 – 500 gadā, turklāt svaigais gaiss rada komforta sajūtu. Gaisa temperatūra istabās tiek uzturēta 21 grādu augsta.

Ja rēķina “Daugaviņu” naudas ietaupījumu, jāatceras, ka parastai ēkai apkures patēriņš ir 100 kWh/m2 gadā, bet Tīnūžos vien 15 kWh/m2.

E. Krauklis teic, ka šādas Latvijā otrās pasīvās ēkas būvniecība maksā aptuveni Ls 700 par lietderīgās platības kvadrātmetru. Tātad visai ēkai kopā aptuveni Ls 70 000. Saimnieks teic, ka projekta pieteikumā KPFI atbalsta saņemšanai tiek gatavotas divas tāmes – vienā uzrāda parastas mājas būvniecības izmaksas, bet otrā – pasīvās mājas izmaksas. KPFI privātpersonām sedz 55 – 65% no abu izmaksu starpības. “Daugaviņas” saņēma Ls 29 088 lielu atbalstu. V. J. Uplejs uzsver, ka nākamajā kārtā iesniegs pieteikumu par saules kolektoru un saules bateriju uzstādīšanu, kas ļaus kļūt neatkarīgam no “Latvenergo” elektroenerģijas piegādēm.

Pusgads likumu gatavošanai

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), runājot par ēkām ar augstu energoefektivitātes līmeni, lietotā terminoloģija ir diezgan plaša:

* “pasīvā ēka” vai “pasīvā māja” (passive house);

* zema enerģijas patēriņa ēka (low-energy house);

* gandrīz nulles enerģijas ēka (near to zero energy house);

* nulles enerģijas ēka (zero energy house).

Pēdējā laikā parādījies arī termins “plus enerģijas ēka” (energy plus house), lai apzīmētu ēkas, kurās no atjaunojamiem energoresursiem iegūst vairāk enerģijas, nekā piegādā no ārējiem avotiem, un iegūto pārpalikumu eksportē citiem patērētājiem vai izmanto mērķiem, kas nav nepieciešami ēkas funkciju nodrošināšanai, piemēram, elektrotransporta uzlādei. Latvijā tātad ir divas pasīvās ēkas – 2010. gadā Ģipkā uzbūvētie “Lielkalni” un “Daugaviņas” Tīnūžu pagastā. Abu projektu arhitekts ir Ervīns Krauklis. Atzīmēsim, ka “Lielkalnus” atzina par 2010. gada otru labāko māju Latvijā. Patlaban no­slēgumam tuvojas vēl divu privātmāju enerģiju taupošie projekti Ādažu novada Baltezerā un Siguldas novada Kalnamuižās.

Pasīvās ēkas patlaban Latvijā ceļ pēc Vācijas un citu valstu būvnormatīviem. EM skaidro, ka Latvijā normatīvajos aktos būvniecības jomā patlaban nav noteikts īpašs regulējums zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai. EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka 2010. gada 19. maijā Eiropas Parlamentā pieņēma direktīvu par ēku energoefektivitāti, kur noteikts arī veicināt “gandrīz nulles enerģijas ēku” būvniecību. Latvijai attiecīgi normatīvie akti ir jāizveido un jāpieņem līdz 2012. gada 9. jūlijam.

Pēdējā laikā parādījies arī termins “plus enerģijas ēka” (energy plus house), lai apzīmētu ēkas, kurās no atjaunojamiem energoresursiem iegūst vairāk enerģijas, nekā piegādā no ārējiem avotiem, un iegūto pārpalikumu eksportē citiem patērētājiem vai izmanto mērķiem, kas nav nepieciešami ēkas funkciju nodrošināšanai, piemēram, elektrotransporta uzlādei.

EM atzīst – mūsu valstij nav pieredzes zemu enerģijas patēriņa ēku būvniecībā (pasaulē ir uzbūvēti vairāk nekā 15 000 pasīvo ēku). Saistībā ar enerģijas sadārdzinājumu cilvēku interese par šīm ēkām aizvien pieaug. “Vienlaikus jāņem vērā, ka šādu ēku būvniecība saistīta ar lielākām sākotnējām investīcijām, kas kavē strauju to celtniecību, turklāt izmantotās tehnoloģijas prasa īpašu rūpību būvniecības gaitā, kā arī papildu izmaksas tehnisko sistēmu ekspluatācijas laikā,” teic E. Urpena, taču atzīst, ka pašreizējā valsts politika skaidri nosaka virzību uz ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanu.