Kā pazīt pasīvo agresiju? 15
Ja pret jums kāds vērsīs pasīvo agresiju, uzreiz to pamanīsiet. Iespējams, iepriekš šādu terminu nebūsiet dzirdējis, bet sāpīgo dūrienu gan jutīsiet. Pasīvais varmāka parasti nav rupjš, atklāti nekonfrontē. Nepaaugstina balsi un pats neuzsāk skandālu, bet viņa apkārtnē konfliktsituācijas rodas bieži. Nezin kāpēc daudzi vēlas aizvainot, uzkliegt šai nevainīgajai personai. Pat pēc īsas saskarsmes ar šādu personu tā vien gribas atvieglot dvēseli – tik nepatīkami un grūti kļūst, tā sabojājas garastāvoklis!
Šādi cilvēki bieži vien paši zina, ka apkārt ir daudz “nelabvēļu” vai vienkārši cilvēku ar sliktiem nodomiem. Pasīvi agresīvās stratēģijas būtība – paciest sliktu izturēšanos pret sevi un pēc tam sūdzēties ikvienam, kurš gatavs klausīties (un kurš nepasūtīs vienu māju tālāk).
Pasīvi agresīvie neko neprasa – viņi sūdzas un pārmet; viņi nelūdz – viņi dod mājienus (tik daudz, lai pēc tam nevarētu piekasīties). Viņi nekad nav vainīgi pie savām grūtībām – vismaz paši tam netic. Vainīgi ir citi, slikts liktenis, nelaime, slikta izglītības sistēma, “viss šajā valstī tā notiek” u.tml.
Starp citu, viena no visefektīvākajām psihoterapijas metodēm cilvēkam ar pasīvi agresīvo uzvedību ir pakāpeniski novest viņu līdz atziņai, ka viņš pats, viņa rīcība ietekmē citu cilvēku reakciju. Tad bieži vien izrādās, ka nevis apkārt ir tikai ļaunprātīgi, stulbi nelieši, bet gan vienkārši, normāli cilvēki, kuri nepriecājas, saņemot pasīvās agresijas devu. Bet to parasti nav viegli sasniegt, psiholoģiski “ārstēt” cilvēkus bez viņu lūguma (arī tā, starp citu, ir viegla agresijas forma, tāpēc, lūdzu, nemēģiniet nevienu pārveidot, pat vislabāko nodomu vadīti, labi?).
