Pašiem savas austersēnes! Viegli audzēt pat uz palodzes 2
Kā audzēt austersēnes uz palodzes? TV raidījumā stāstīja par audzētāju, kurš par substrātu izmanto kafijas atlikumus. Esmu dzirdējusi, ka sēnes labi aug arī salmos, zāģskaidās. Vai, audzējot dažādos substrātos, austersēnēm mainās garšas īpašības? Kurā substrātā izaug visgaršīgākās sēnes? ĒRIKA
Austersēnes var audzēt polietilēna maisos, kas pildīti ar sasmalcinātiem graudaugu salmiem, griķu sēnalām, smalkām lapukoku vai skujkoku zāģskaidām. Var audzēt pat makulatūrā – visā, kas satur celulozi. Nav nekas neparasts, ja micēlijs attīstās kafijas biezumos. Tas ir veids, kā otrreizēji izmantot kafijas atlikumus, kurus var iegūt par brīvu, piemēram, no restorāniem, kafejnīcām. Jo substrāts maisā ir blīvāks, jo vairāk sēņu izaug. Ja salmus nesasmalcina, tad grūti maisu pietiekami stingri piepildīt – substrātā rodas tukšumi, un sēnes aug uz iekšpusi.
Sēņu garšu substrāti neiespaido. Austersēnes uzņem no augsnes tikai tās vielas, kuras nepieciešamas augšanai. Līdzīgi ir ar bekām – tās aug gan jauktos koku mežos, gan skujkoku mežos, taču garša nemainās. Dažādie substrāti kultivētajām sēnēm vienīgi ietekmē sēņotnes augšanas tempus. Sēņu kvalitāte lielākoties atkarīga no tā, vai ievēroti visi audzēšanas noteikumi: pirmsinkubācijas apstākļi, gaismas un mitruma režīms, ventilācija un kaitēkļu klātesamība. No tā brīža, kad austersēni nogriež, tā dažu dienu laikā ir jārealizē, jo pēc tam zaudē savu vizuālo pievilcību, un cilvēki to vairs nevēlas pirkt. Īsais realizācijas termiņš ir lielākā problēma.
Sēņotavas komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. Produkts fasēts nelielā kastītē, apmēram 1 kg svarā. Sēņu maisiņš paredzēts divām trim sēņu ražām. Uzņēmuma “Sēņotava” saimniekam parasti trijos audzēšanas periodos izdodas izaudzēt ap 800 gramu sēņu. Izmantojot sēņu audzēšanas komplektu vairākkārt, ar katru reizi samazinās ražas apjoms, jo kastītē esošās barības vielas ir ierobežotā daudzumā.
Iegādājoties Sēņotavu, kastītei vispirms noplēš vāciņu, tad iegriež maisiņā no malas līdz malai. Maisiņu izņem no kastītes un ieliek ūdenī uz 12 stundām. Jāraugās, lai maisiņš atrastos zem ūdens un substrāts uzņemtu maksimāli daudz mitruma. Izņemot no ūdens, notecina lieko ūdeni, tad ieliek kastītē ar iegriezto daļu uz kastītes lodziņa pusi. Tur siltā vietā istabas temperatūrā (turot +10…+12 °C temperatūrā, kastīti var glabāt 3–4 mēnešus). Piemērota vieta – virtuvē pie izlietnes, jo tur ir mitrākā vieta. Ja būs vēsāks, sēnes augs lēnāk, ja siltāks – ātrāk. Dzīvokļos ar centrālapkuri gaisa mitrums parasti ir 40–60%, bet austersēņu augšanai nepieciešams 70–80% mitruma līmenis. Tādēļ, lai no maisa sprauktos laukā sēņu galviņas, tas vismaz divas trīs reizes dienā jārasina ar ūdeni, lai neapkalst. Tāpat, lai saaugtu lielas, skaistas sēņu cepurītes, micēlijam svarīga gaisma (nevajag likt uz palodzes virs radiatoriem un tiešos saules staros; vēlams, lai ir ēnaina vieta, līdzīgi kā sēnēm, kas aug dabā). Kad sēnes izaugušas 6–10 cm diametrā, tās var nolauzt, tas ir, noskrūvēt (nevis griezt ar nazi!) un likt galdā. Noražojis sēņu maiss atpūšas pāris dienu, to nelaista. Tad iegriež maisiņa otrā pusē, samitrina, un sēnes augs atkal. Apmēram mēneša laikā pie labvēlīgiem apstākļiem var ievākt divas trīs ražas. Tad jāgādā jauns sēņu maiss.
Austersēnes ir gan veselīgas, gan garšīgas. Tajās ir daudz olbaltumvielu, dzelzs un vitamīni, kas palīdz atjaunot organismu un paaugstina tā izturību pret vīrusslimībām. Mūsu klimatiskajos apstākļos īpaši veģetāriešiem iesaka austersēnes lietot pārtikā, jo tās satur visas tās vielas, ko gaļa, tādējādi aizstājot gaļas nepieciešamību lietot uzturā. Austersēnes, tāpat kā gaļu, var grilēt, cept, vārīt, marinēt un sālīt. Tās ir ļoti ērtas gatavošanai, jo nav jātīra, pēc sagriešanas nekļūst melnas. Krāsu zaudē tikai karsējot.
