Pašiem sava vistu saime: 4 noderīgi putnu audzētājas padomi 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Gribu iegādāties jaunputnus. Putnus turēšu pirmoreiz. Kas jādara, lai vistas labāk pierastu, mainot fermas dzīvi pret dzīvi kūtiņā?” – jautā Iveta no Bauskas.
Konsultē putnu audzētavas “Mazputnēni” saimniece Inese Krūmiņa.
1. Veido ganāmpulku
Jaunputnu vistiņu tā sauktie krosi atšķiras spalvu krāsas ziņā. Ja pērk vienā krāsā, vistas sadzīvos labi. Ja iegādājas dažādas, tad putnus no katras krāsas izvēlas vienādā daudzumā. Kura krāsa būs izteiktā mazākumā, tās pārējās vistas var noknābāt, nelaist pie ēdiena. Sevišķi svarīgi tas ir baltajām vistiņām, jo pelēkās, brūnganās un melnās savstarpēji satiek labāk.
Ja plānots nopietni pievērsties putnkopībai, tad labs variants ir katru gadu iegādāties citas krāsas putnus. Tas vajadzīgs, lai vēlāk ganāmpulkā varētu noteikt, cik veca ir kura vista. Jārēķinās, ka vistas čakli dēj divus trīs gadus. Ja vēlas produktīvu ganāmpulku, nevis barot vecmāmiņas, tad slikti dējošās večiņas likvidē.
Ja mājās jau ir vistas vai iegādātais putnu bariņš nopirkts arī citur, putnus pāris nedēļas tur atsevišķos iežogojumos karantīnā.
Ja tas ir pirmais ganāmpulks, uzreiz var likt kūtiņā un ļaut iet āra aplokā. Taču ar varu vistas no pašizolācijas nevajag dzīt ārā, ja tās dažas dienas vēlas tupēt telpās.
Ja mājās jau ir vistas, tad jaunputnus nedrīkst uzreiz laist pie tām. Svešos nežēlīgi noknābs un atgrūdīs. Lēnām var saradināt, jaunputnus turot aplokā blakus vecajām vistām, atdalot tikai ar sieta pinumu.
Apmēram piecu sešu mēnešu vecumā vistiņas jau būs tikpat liela auguma kā vecās un tad kopdzīve varēs veidoties sekmīgāk.
Daži audzētāji saka, ka saradināšanai izmanto iesmaržināšanas metodi. Šim nolūkam gan vecās, gan jaunās vistas sasmaržina ar vienādām smaržām un vakarā salaiž kopā (pēc jaunputnu karantīnas laika). Kopīgu smaržu putni iegūs, arī dzīvojot vienā kūtī atsevišķos nodalījumos.
Jaunputniem sarūpē sausu, siltu vietiņu, jo tādi apstākļi ir fermā.
2. Arī putniem sāp
Apmēram puse putnu pircēju pēc putniem ierodas ar baltajiem plastmasas cukura maisiem. Vienā maisā ietilpst apmēram piecas vistas. Ja aizsieto maisu saudzīgi noliek uz sāniem, tad vistām transportējot nekas slikts nenotiks.
Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad, aizbraucot mājās, pircējs vistas atrod nosmakušas.
Vislabāk putnu iegādei jau laikus sakrāt kartona kastes, kurām sānos izdur caurumiņus. Šādās kastēs putni var ceļot droši un tumsiņā vistas jutīsies mierīgākas.
Vislabāk pēc putniem būtu braukt vēsākā dienā vai agri no rīta, vai vakarā, lai saule nekarsē. Mašīnā, kurā transportē putnus, jāpaver logs, lai putniem netrūktu gaisa.
Vistu labturības noteikumos ir minēts, ka, vistas transportējot, tās vismaz ik pēc astoņām stundām jābaro un jādzirda. Taču parasti tik ilgs brauciens putniem nav jāpārcieš.
Laimīgajām vistām aploku gatavo ar aprēķinu, lai uz trim būtu vismaz kvadrātmetrs telpas.
3. Gaili tomēr vajag!
Bieži vien izbraukuma tirdzniecībā tiek piedāvātas tikai vistiņas. Pirmajos piecos dzīves mēnešos bez liekēža var arī iztikt. Taču tad, kad vistiņas sāk domāt par dēšanu un tupjas saimnieku priekšā, laiks gādāt gaili. Gailis vajadzīgs arī kā grupas vadonis, ne tikai olu apaugļotājs. Labs gailis arī sargā vistas. Vienmēr lapsas pirmo aiznes gaili, kas metas aizstāvībā.
Gailīti vēlams meklēt apmēram tajā pašā vecumā kā vistas. Gailim ar vecumu (divi trīs gadi) aug pieši, ar kuriem tas noplēš vistu muguriņas. Tiklīdz to pamana, gaili nomaina ar jaunāku.
Ja vistu bars lielāks, tad viens gailis ar simts sievām galā netiks. Lai vadoņi nekautos, ieteicams ņemt viena vecuma putnus no viena bara, perējuma. Olu dēšanai gailis nav vajadzīgs. Skaistus gaiļus var iegādāties no tiem, kas paši perina cālīšus, jo puišu vienmēr ir par daudz.
4. Baro apdomīgi
Putnus jaunajās mājās vismaz pirmajā periodā baro pēc iespējas līdzīgāk, kā tas bijis audzētavā. Parasti tā ir sausa kombinētā barība. Par barošanu vajadzētu apjautāties vistu pārdevējam. Kad sāks plānot pāreju uz citu barību, tad tik un tā ierastā barība jātur blakus, lai putnam ir iespēja ieēst ko ierastu, ja jaunais piedāvājums uzreiz neiegaršojas. Sevišķi tad, ja plānots papildus dot kartupeļus, graudus.
Putnu audzētāja novērojusi, ka vismaz sākumā arī dējējvistām labāk dot broileru cāļiem paredzēto kombinēto barību. Labi rezultāti ir arī ar sivēniem paredzēto startera kombinēto barību.
Šāda spēcīgāka barība gan ir dārgāka par parasto jaunputnu barību, taču to vajadzētu vistām piedāvāt vismaz pāris nedēļas pēc pārvešanas, kamēr mazinās stress. Jo cālis būs dūšīgāks, jo veselīgāks un ātrāk augs un varēs tikt pie olām.
Dažkārt audzētāji mazajām vistiņām kombinēto barību saslapina, lai vieglāk ieēst. Taču tā nevajag darīt. Ja vistas neizēdīs visu mitro barību, tad tā var ieskābt un vistām rasties caureja, kas ir ļoti bīstami.
Pārceļošanas uztraukumu vistām var mazināt, piepilinot dzeramajam ūdenim speciālu pretstresa līdzekli.
Vistu perētie cāļi ir izturīgāki (barības un slimību ziņā), nekā inkubatorā tapušie.