Patērētāja pieredze ASV: pašiem sava elektrības piegādes kompānija 2
Latvijā tagad notiek plaša domu apmaiņa par elektrības brīvo tirgu un cenu. Piedāvāju savu elektrības patērētāja jeb pircēja pieredzi ASV, kur es dzīvoju pēdējos 20 gadus.
Man pieder māja ar apmēram 120 kvadrātmetru kopplatību 80 km no Sietlas – apvidū, kur ir gan individuālās apbūves rajoni, gan nelielas lauksaimniecībā izmantotas platības un mežu joslas. Daļu no šā apvidus ar elektrību apgādā 1922. gadā dibinātā kompānija “Elmhurst Mutual Power & Light Company”, kas elektrību ražo, sadala un vajadzības gadījumā iepērk no lielajām spēkstacijām.
Tā kā manai mājai strāva pienāk tikai pa šai kompānijai piederošiem vadiem, tad man nekādas brīvas izvēles piegādātāju ziņā nav. Ja mani tas neapmierina, tad jāmeklē māja vai dzīvoklis citas kompānijas apkalpes zonā. Tur atkal nebūs izvēles, bet cena par kWh var būt nedaudz lielāka vai mazāka.
Šā gada janvārī es patērēju 560 kilovatstundas (kWh), par ko man kompānija atsūtīja rēķinu par 40 dolāriem jeb 29 eiro (Ls 20,50 ). Tas ir apmēram medmāsas divu stundu darba algas lielumā. Rēķinā cena par kWh netiek uzrādīta, jo tā pa mēnešiem nedaudz mainās atkarībā no ražošanas, iepirkšanas un sadales izmaksām un valdības nodokļiem. Viegli aprēķināt, ka janvārī man viena kilovatstunda maksāja 7,4 centus jeb 5,4 eiro centus.
Vispār elektrības cenai 20 gados nav bijušas nopietnas izmaiņas un tās nav paredzamas arī turpmāk. Tomēr man cena par kWh svārstās no 6 ASV centiem jeb 4,4 eiro centiem līdz 10 centiem jeb 7,3 eiro centiem. Visi izdevumi un nodokļi katru mēnesi tiek attiecināti uz patērēto elektrību, tāpēc cena par kWh vienmēr mainās, bet kompānijai nav ne peļņas, ne zaudējumi.
Mana elektrības kompānija ir bezpeļņas organizācija, un tā it kā pieder visiem patērētājiem, ko tā apkalpo. To, ieskaitot mani, ir pavisam 14 tūkstoši. Zinātniskā komunisma speciālisti šo kompāniju varbūt sauktu par sociālistisku uzņēmumu, ja vien tas neatrastos ASV teritorijā. Visi patērētāji ir balsstiesīgi kompānijas biedri, kas ievēl direktoru rīkotāju un direktora padomi. Katrs biedrs var arī kandidēt uz šiem amatiem. Kompānijai nav ne akciju, ne paju, ne citu vērtspapīru, tāpēc neviens nevar gūt ienākumus no kompānijas varbūtējās peļņas. Katram biedram ir viena balss, un viņš var piedalīties vēlēšanās tieši vai pa pastu. Nekādi valdības pārstāvji kompānijas darbībā nepiedalās un valdība neko neregulē.
Es nezinu, kāda ir mēnešalga kompānijas vēlētajām un citām amatpersonām (vispār tas nav noslēpums), bet droši vien tā ir mazāka nekā labi situētiem “Latvenergo” darbiniekiem, tomēr pietiekama, lai par to strādātu kompetenti un godprātīgi darbinieki. Nav dzirdēts, ka manai vai citai elektrības kompānijai būtu pazuduši miljoni.
Elektromontieri, kas strādā uz līnijām, lielākoties ir arodbiedrības biedri un saņem algu pēc arodbiedrības noteikumiem, kas ir vismaz 25 ASV dolāri jeb 18 eiro stundā, kā arī saņem vismaz 50% piemaksu par darbu virsstundās avāriju gadījumos.
Amerikā var izvēlēties daudz ko, bet ne elektrības, ūdens un dabiskas gāzes piegādātāju mājai vai dzīvoklim. Es nesaprotu, kā uz šīm “precēm” pircējam var būt “atvērts brīvais tirgus”, kā tas būšot Latvijā. Varbūt es kļūdos, bet man liekas, ka aiz “brīvā tirgus” izkārtnes tiek slēpts elektrības sadārdzinājums Krievijas gāzes un dažādu pašmāju shēmotāju dēļ, kā arī tiek mēģināts padarīt Latviju atkarīgu ne tikai no Krievijas gāzes, bet arī no elektrības.
