Ilze Kuzmina: Paši sev izsniedzam “nabadzības apliecību” 2
Vakar valdība pieņēma lēmumu atvieglot darbaspēka ievešanu – tās ir sekas gadiem ilgušajai zinātnes un augstākās izglītības noplicināšanai. Kamēr attīstītajās valstīs viesstrādnieki lielākoties dara netīrus un fiziskus darbus, Latvija cer, ka, pateicoties viesstrādniekiem, izdosies radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, tāpēc potenciālo viesstrādnieku sarakstā iekļauti profesiju pārstāvji, kuri ar vārdu “strādnieks” nekādi neasociējas: tur ir dažādu jomu vadošie pētnieki un zinātniskie asistenti, astronomi, dažādu jomu fiziķi, tajā skaitā cietvielu fiziķi un kodolfiziķi, kā arī ķīmiķi, IT jomas speciālisti un visplašākā profila inženieri.
Kā zināms, Latvijas jaunieši nelabprāt izvēlas studēt dabaszinātnes un inženierzinātnes, neraugoties uz to, ka šajās nozarēs ir plaši pieejamas valsts apmaksātās studiju vietas un arī uzņēmēji vienmēr apgalvo, ka bez darba šo nozaru speciālisti nepaliks. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pat sarucis šīs jomas studentu skaits. Tas varētu būt saistīts ne tikai ar to, ka šo nozaru studijas objektīvi varētu būt grūtākas nekā citās jomās, bet arī ar to, ka ķīmiķi, fiziķi un dabaszinātnieki jauniešiem pirmkārt saistās ar darbu zinātnē, taču galvenais, kas publiskajā telpā dzirdams par Latvijas zinātni: tai ir nepietiekams finansējums, starplaikā starp projektiem zinātnieki grauž bada maizi utt. Ir jābūt lielam zinātnes entuziastam, lai labprātīgi izvēlētos šo katorgu. Patiesībā Latvijā darbojas veiksmīgi pētnieciskie institūti, kuru darbiniekiem nebūt nenākas kārt zobus vadzī, taču labklājīgie institūti tādi ir galvenokārt tāpēc, ka pilda pasūtījumus, ko tiem uzticējuši dažādi uzņēmumi. Bet par valsts atbalsta trūkumu gaužas arī šo institūtu pārstāvji.
Savukārt par Latvijas rūpniecību jau kopš pagājušā gadsimta galvenā vēsts ir: tā ir izpostīta. Kaut ik pa laikam publiskajā telpā pavīd ziņas par to, ka arī Latvijā ir gana inovatīvi uzņēmumi, kam ļoti vajadzīgi dabaszinātnēs un inženierzinātnēs izglītoti spēki, šie gaismas stariņi nespēj šķelt gadu desmitiem uzbūvēto paradigmu par postu Latvijas rūpniecībā.
Jāsaka gan, ka viesstrādniekus un arī augstāka līmeņa darbiniekus no ārzemēm var ievest arī šobrīd, taču birokrātisko procedūru kārtošana var ilgt pat līdz gadam un ievestajam speciālistam jāmaksā pusotru reizi lielāka alga nekā vidējais atalgojums attiecīgajā profesiju grupā.
Taču, ja darbinieki vitāli nepieciešami, uzņēmēji varētu uzņemties visas šīs klapatas, lai tikai būtu kas strādā. Tāpēc pārsteidz Ekonomikas ministrijas sniegtie dati, kas liecina – pēdējos gados Latvijā nav strādājis neviens viesķīmiķis vai viesfiziķis. Daži inženieri gan ir ievesti.
Turklāt, kā atzīst Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, asociācija aicinājusi sarakstā iekļaut ķīmiķus, bet fiziķi šobrīd nozares uzņēmējiem nav nepieciešami. Tajā pašā laikā viņš norāda: inovatīvu produktu radīšanai vajadzīgi dažādu nozaru speciālisti, tā ka kādā brīdī vajadzība var rasties arī pēc fiziķiem. Tad jau sanāk, ka valdība iekļāvusi sarakstā pēc iespējas daudzu profesiju pārstāvjus tāpēc vien, ka varbūt vajadzēs? Sastādīt sarakstu ir vieglāk nekā mērķtiecīgi ieguldīt zinātnes un augstākās izglītības attīstībā. Kārtējo reizi stratēģisku lēmumu vietā tiek pieņemti vieglāk izdomājami lēmumi, tādējādi valdība pati sev izraksta “nabadzības apliecību”. V. Skrīvelis arī stāsta, ka atviegloti noteikumi esot ne jau tāpēc, lai ievestie speciālisti lētāk izmaksātu, bet gan tāpēc, lai ātrāk viņus varētu ievest.
Taču, lai iegūtu augsti izglītotos viesstrādniekus, Latvijai nu pasaulei būs jāatklāj, ka te viņu trūkst. Latvija, tikko pieteikusies dalībai Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN, apliecinot, ka izpētes līmenis šajā jomā mūsu valstī ir gana augsts, tajā pašā laikā atzīst: fiziķi, tostarp kodolfiziķi, ir jāieved. Vai šāda atzīšanās neaizkavēs pievienošanos CERN?
Vēl viens viesķīmiķu un viesfiziķu ievešanas aspekts raisa bažas: V. Skrīvelis neslēpj, ka šo jomu speciālisti, visticamāk, ieradīsies no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas. Bet tas nozīmē, ka viņi te gana ērti jutīsies ar krievu valodas prasmēm, līdz ar to nebūs aktīvi latviešu valodas apguvēji.
