Paši saimniekot neprotam? “Latvijas piena” tēvs no savas ieceres – saimniekot kopā – ir atteicies 13
Strīdi, mazā kooperācijas un uzņēmuma vadīšanas darba pieredze novedusi pie tā, ka patlaban ir apdraudēts pirms trīs gadiem izveidotais Latvijas piena ražotājiem un graudu audzētājiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA “Latvijas piens”.
Iemesls – lielākā 53,66% kapitāla daļu īpašnieka LPKS “Trikāta KS” maksātnespējas tuvošanās. Valmieras rajona tiesa pagājušajā ceturtdienā atjaunoja “Trikāta KS” maksātnespējas lietu, nākamā tiesas sēde būs 6. augustā.
Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs to pamatojis, ka “Trikātas KS” meitas uzņēmums “Latvijas piens” nav samaksājis zemniekiem vairāk nekā 3 miljonus eiro lielu piena naudu, vienlaikus nestāstot, ka viņa vadītā kooperatīva parādi pārsniedz piecus miljonus eiro. Jāpiebilst arī, ka “Latvijas piens” Ulda Krievāra paša saimniecībai “Pilslejas” par pienu nav samaksājis 453 699 eiro jeb 15% no kopējā parāda. Lielas nesamaksātās summas ir arī citiem kooperatīva valdes locekļiem.
LPKS “Trikāta KS” nu jau kopš pavasara meklē pircēju savām kapitāla daļām “Latvijas pienā”, kas pavisam veido 53,66% īpatsvaru. Aizvien neveiksmīgi, un tas nozares pārstāvjus rosina uz sazvērestības teorijām, pasliktina pašu lauksaimnieku finansiālo situāciju un grauj kooperācijas prestižu. “Vissvarīgākais patlaban ir īpašniekiem tikt skaidrībā par rūpnīcas tālāko darbību un atrast tādu investoru, kam būtu mūsējai līdzīga darbības filozofija un zināšanas par piena nozari,” teic “Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa arī piebilst – patlaban rūpnīca darbojas un maksājumus piena piegādātājiem nekavē. Kooperatīvam kā ķīla piedāvāts divus miljonus eiro vērtais zīmols “Trikāta”, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā, sagatavots arī parāda atmaksas grafiks.
Arī valsts projekts
SIA “Latvijas piens” darbību sāka 2012. gada jūnija beigās. Trīs kooperatīvu – SIA “Piena partneri”, LPKS “Dzēse” un LPKS “Trikāta KS” – aptuveni 600 biedri rūpnīcā ieguldīja 1,42 miljonus eiro, bankās aizņēmās aptuveni 9,24 milj. eiro, saņēma 4,26 milj. eiro ES fondu atbalstu un 7,11 milj. eiro valsts garantiju. Rūpnīca ir izveidota industriālo produktu, tostarp vājpiena koncentrāta, sūkalu koncentrāta, krējuma un siera ražošanai.
Jau pašos darbības pirmsākumos neviens no “Latvijas piena” vadības neieklausījās, ka riskanti ir orientēties tikai uz industriālo produktu tirgu, kur cenas, kā patlaban, var krist arī ļoti zemu. Tik ilgi, kamēr biržās industriālo produktu cenas turējās augstas, ārēji par “Latvijas piena” šūpošanos nekas neliecināja, lai gan uzņēmuma iekšienē notika nesaprotama atteikšanās no pieredzējušu darbinieku pakalpojumiem. Vērpās intrigas, kuru dēļ no amatiem bija jāaiziet sabiedrībā cienījamiem cilvēkiem.
Priecēja gan, ka samazinājās no Latvijas uz citām valstīm izvestā svaigpiena daudzums un “Latvijas piena” līdzīpašnieki, piena ražotāji, par savu ražoto izejvielu saņēma augstāku cenu nekā tie viņu kolēģi, kas balto izejvielu piegādāja citiem pārstrādes uzņēmumiem. Kad pasaules tirgos industriālajiem piena produktiem cenas krita, ražotāji nevēlējās saprast, ka par pienu ir jāsaņem mazāk, un mācēja pārliecināt “Latvijas piena” vadītāju Raimondu Freimani, ka viņiem ir jāsaņem agrākā cena. Saņēma arī, ražoja produktus ar zaudējumiem, veidojās parāds, kas jau pērn augustā pārsniedza 2,8 milj. eiro.
Pērn jūlijā ar miljonu eiro lielu naudas ieguldījumu par “Latvijas piena” līdzīpašnieku kļuva lielākais graudu audzētāju kooperatīvs “Latraps”, bet decembrī – arī “VAKS”, Vidzemes graudu audzētāju kooperatīvs.
Tā kā Freimanis rīkojās arī uz savu roku un zaudēja īpašnieku uzticību, par jauno vadītāju 2014. gada augustā iecēla pieredzējušo Anitu Skudru. Viņas darbības sākums sakrita ar Krievijas embargo un krīzes iestāšanos pasaules piena produktu tirgos. Gods kam gods, saistības ar valsti “Latvijas piens” līdz šim kārtoja precīzi. Par kredīta galvojumu valsts trīs gados ir saņēmusi vienu miljonu eiro. Pagājušajā nedēļā “Latvijas piens” lūdza saskaņojumu Valsts kasei, lai saņemtu sešu mēnešu brīvdienas kredīta pamatsummas atmaksai. A. Skudra uzsver – pirmie gadi ikvienam uzņēmumam ir visgrūtākie. “Latvijas piens” nav prasījis valsts atbalstu un nav arī saņēmis kādu atbalstu saistībā ar Krievijas embargo ietekmi. Sankciju smagumu uz saviem pleciem cēla uzņēmuma īpašnieki zemnieki.
Vēlas tirgus cenu
Neviens nenoliedz – rūpnīcas darbībā līdzās jau minētajām intrigām bija arī saimnieciska rakstura kļūdas, tostarp orientēšanās galvenokārt uz industriālo produktu ražošanu. Piena iepirkums vien no īpašnieku kooperatīvu biedriem līdz šā gada aprīlim neļāva noslogot rūpnīcas jaudu un palielināja ražošanas izmaksas. Piegādātāju palika aizvien mazāk, tāpēc ka no projekta izstājās SIA “Piena partneri”, LPKS “Dzēse” svaigpienu pārdeva Polijā. Nu jau vairākus mēnešus arī “Trikāta KS” savai rūpnīcai pienu nepiegādā, ved to uz Lietuvu un Poliju.
Jau kopš pavasara, nesaņemot iekrāto parādu, “Trikāta KS” savas kapitāla daļas mēģina pārdot. “Latraps”, “Latvijas piena” 19,6% akciju īpašnieks, sola par akcijām 250 000 eiro, bet rūpnīca norēķinus par 3 miljonu parādu veiktu četros gados. “Trikāta KS” pārstāvošā zvērinātā advokāte Anete Bergmane teic, ka kooperatīvs par savām kapitāla daļām “Latvijas pienā” vēlas saņemt tirgus cenu. Kooperatīvam piederošo kapitāla daļu nominālvērtība ir 2,5 miljoni eiro, “‘Latraps” par tām piedāvā četras reizes mazāku maksu, nekā piena ražotāji uzņēmumā ieguldīja, pastāstīja “Trikāta KS” pārstāve zvērināta advokāte Anete Bergmane.
LPKS “Trikāta KS” kreditoru vairākums neesot piekritis atlikt parādsaistību izpildi uz četriem gadiem, ko piedāvā “Latraps”. Piebildīšu, ka “Trikāta KS” valdes locekļi katrs garantējuši “DnB” bankai kooperatīva ņemto aizdevumu, un, kooperatīvam nespējot to atmaksāt, katram valdes loceklim 85 000 eiro (maksimālā summa) būs jāmaksā no sava maciņa. Bankas brīdinājuma vēstules jau esot saņemtas. Tāpat kreditoriem bijuši iebildumi, ka LPKS “Trikāta KS” piederošās SIA “Latvijas piens” kapitāla daļas nodod viena kreditora, proti, “Latraps”, īpašumā. A. Bergmane, kas piedalās arī jauna investora piesaistes sarunās, teic, ka tikšanās bijušas ar Rietumeiropas kooperatīviem, kurus arī interesējot “Latvijas piena” kapitāla daļu pirkums.
Latvijā pēc ilgāka laika atkal izveidojusies situācija, kad lauksaimnieku kooperatīvi netiek galā ar savu uzņēmējdarbību. Labi vēl, ka cenšas atdot piena piegādātājiem parādu. Protams, arī konkurenti darbojās pret Jelgavas rūpnīcu. Ieguvums no “Latvijas piena” darbības iepriekšējos trīs gados noteikti ir augstās piena cenas, ko “Latvijas piens” nodrošināja. Patlaban diskreditējam kooperāciju, jo daudzi “Latvijas piena” dibinātāji no savas sākotnējās ieceres – saimniekot kopā – ir atteikušies. Var atrast arī vēl vienu attaisnojumu – situāciju tautsaimniecībā, tomēr rūpnīcas kontrolpaketes pārdošanas gadījumā ārzemju investoram vēsturē noteikti atkal paliks vēstījums, ka paši saimniekot neprotam.
