Vai neatliekamās palīdzības reģionālajos centros ārpus Rīgas ir pietiekami labs materiāli tehniskais nodrošinājums? 0
Vai Neatliekamās palīdzības reģionālajos centros ārpus Rīgas ir pietiekami labs materiāli tehniskais nodrošinājums?
Viktors Kosnarevičs, Latgales reģionālā centra vadītājs: “Ja jūs vaicājat par operatīvo autotransportu, mums patiešām nav par ko sūdzēties – visas mašīnas ir jaunas. Ja Rīgai būs nepieciešama materiāli tehniskā palīdzība, tad varēsim aizdot kādu no mūsu rezerves mašīnām. Atteikšanās no ārpakalpojuma ir pareizs solis, un es ceru, ka beidzot arī Rīgas reģionā tā sistēma tiks sakārtota. Tiesa, vajadzēja gan sākt mašīnu iepirkumu par valsts naudu agrāk, tad nebūtu tik liela riska, ka Rīgā var aptrūkties operatīvo transportlīdzekļu. Bet, cerams, ka ar reģionu atbalstu to risku izdosies novērst. Dzirdu, ka Rīgā ir problēmas ar personālu, bet pie mums Latgalē mediķi stāv rindā uz darbu ātrās palīdzības dienestā. Lielākā mūsu problēma ir attālumi, kas jāpārvar, lai aizvestu pacientu uz slimnīcu. Daugavpils slimnīcā nav, piemēram, lora, nefrologa, neirologa… Ja slimniekam nepieciešama šo speciālistu palīdzība, esam spiesti viņu vest uz Rīgu. Kaut katru dienu jau nebraucam uz galvaspilsētu, nobraukumi tik un tā ir lieli.”
Voldemārs Kokorevičs, Vidzemes reģionālā centra vadītājs: “Mums ir 32 brigādes, kas regulāri strādā uz līnijas un brauc izsaukumos ar automašīnām, kuras nav vecākas par diviem gadiem. Protams, ir arī rezerves mašīnas, kas nav jaunas, bet ir labā tehniskā stāvoklī. Gripas laikā izsaukumu skaits nedaudz pieaug, bet parasti tas ir 120 līdz 130 izsaukumi dienā, kas ir krietni mazāk nekā Rīgā. Taču attālumi līdz slimnīcām gan ir lielāki, līdz ar to arī lielāki nobraukumi. Ja mēs paņemam Limbažus, Salacgrīvu, Aloju, tad pacienti no šīm vietām tiek stacionēti vai nu Vidzemes reģionālajā slimnīcā Valmierā, kas atrodas simts kilometru attālumā, vai arī Rīgas Austrumu slimnīcā, kas atrodas tikpat tālu. Tātad, turp un atpakaļ braucot, viens izsaukums ir 200 kilometru. No masu medijiem uzzināju, ka Veselības ministrija pārtrauks iepirkt ātrās palīdzības mašīnas ārpakalpojumā un ka būs nepieciešamas rezerves no reģioniem. Acīmredzot mums būs jāpārskata viss autoparks, jo, pirms reģioni nopirka jaunas mašīnas, lietotās tika nodotas valsts materiālo rezervju noliktavā un droši vien daļu no rezervēm varēs nosūtīt uz Rīgu.”
Inese Ozoliņa, Kurzemes reģionālā centra vadītāja: “Mums nav nekādu problēmu, lai operatīvi nokļūtu pie pacientiem. Divdesmit piecām brigādēm ir dota iespēja pārvietoties jaunās “Mercedes” un “Volkswagen” firmas mašīnās, un, ja kāda no tām iziet no ierindas, rezervē gaida vēl astoņas, no kurām trīs ir pilnīgi jaunas. Mēs paši esam saimnieki un paši ļoti rūpējamies par savu autobāzi. Tiesa, ja pacientam nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība, brigādēm ir jāpārvar diezgan lieli attālumi līdz slimnīcām, taču tas nav iemesls, lai kāds izsaukums netiktu apkalpots. Vienīgā problēma ir cilvēkresursi – mediķu trūkst Dundagā, Talsos, taču arī tas nav iemesls, lai mēs pie pacienta sūtītu nepilnas brigādes jeb divu mediķu vietā brauktu viens. Arī mediķis ir cilvēks un var saslimt, tad gan ir saspringtāk. Šādās reizēs, kad kāds izkrīt no darba ierindas, saspīlētāka situācija rodas Ziemeļkurzemē, jo tur trūkst kadru. Patlaban gan izsaukumu skaits nav pieaudzis, jo gripa līdz Kurzemei vēl nav nokļuvusi, tāpēc dienā nav vairāk par 120 līdz 130 izsaukumiem.”
Roberts Fūrmanis, Zemgales reģionālā centra vadītājs: “Patlaban apzinām situāciju mūsu autobāzē, lai pārliecinātos, cik automašīnu varam aizdot Rīgai. Bet, ja runājam par mūsu materiāli tehnisko nodrošinājumu kopumā, jāteic, ka tas ir ļoti labs, jo ātrās palīdzības mašīnas ir pavisam jaunas – tām nav vairāk par diviem gadiem. Mums gan pašiem nav savas remontu bāzes, taču ir noslēgti finansiāli pieņemami līgumi ar autoservisiem.”
