Paši dzen sevi stūrī: amatieru bokss pasaulē pārdzīvo grūtus laikus 4
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amatieru bokss pasaulē pārdzīvo grūtus laikus. Ilgus gadus galvenā organizācija bija Starptautiskā amatieru boksa asociācija (AIBA). Pirmspēdējais tās vadītājs bija Gafurs Rahimovs. Viņa un priekšgājēju vadībā organizācija iesoļoja ne tikai parādu jūgā, bet arī sevi diskreditēja ar plašu korupciju.
Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) pirms pērn Tokijā notikušajām olimpiskajām spēlēm lēma, ka Japānā boksa turnīru rīkos pati. Visticamāk, IOC boksa mačus rīkos arī Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā, bet par boksa kā sporta veida dalību 2028. gada olimpiskajās spēlēs joprojām nav skaidrības.
Šis sporta veids, līdzīgi kā svarcelšana, pasaules mērogā sevi ir diskreditējis tik tālu, ka pastāv iespēja to izslēgt no olimpiskās saimes.
Pārsteidzīgs lēmums
Nu jau divus gadus amatieru boksu pasaulē vada Starptautiskā boksa asociācija (IBA), pārņemot AIBA funkcijas, arī parādus, kas, pēc neoficiālas informācijas, bija aptuveni desmit miljoni dolāru. IBA prezidents ir Umars Kremļovs no Krievijas, kuram ir liela saistība ar Krievijas asiņainās varas naudas sponsoriem “Gazprom”. Kremļova vadībā parādi it kā dzēsti, un ir skaidrs, no kurienes nācis finansējums.
Šonedēļ IBA valde lēma, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti var atgriezties amatieru sacīkstēs, piedevām ar savu karogu un panākumu gadījumā arī himnu. Vēl vairāk – Ukrainas Boksa federācija tika diskvalificēta, jo tur esot domstarpības par pie varas esošiem cilvēkiem.
Šāds lēmums normāli domājošās valstīs ir prātam neaptverams – okupantiem dod zaļo gaismu, bet valsti, kas cieš no iebrukuma, noņem no trases. Erevānā 25. septembrī notika IBA ārkārtas kongress, kurā teorētiski varēja balsot par Kremļova atstādināšanu.
Tā nenotika, jo vēlēšanas nemaz netika veiktas (līdztekus Kremļovam uz prezidenta amatu teorētiski pretendēja arī nīderlandietis Boriss van der Vorsts), tik vien kā delegātiem vajadzēja izšķirties, vai pārmaiņas vadībā vajadzīgas. 75% balsstiesīgo un klāt esošo IBA biedru nobalsoja, ka vēlēšanas nav nepieciešamas un Kremļovs var palikt amatā. Sekas ilgi nebija jāgaida, Krievija nu ir pilntiesīgā starptautiskā amatieru boksa apritē.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Latvijas Boksa federācijas (LBF) prezidentu Nilu Žuravļovu, kurš šādu IBA lēmumu noteikti neatbalsta. “Mūsu kā federācijas viedoklis – šāds lēmums ir ļoti pārsteidzīgs. Nedrīkstēja tā darīt! LBF nostāja bija pretēja, taču mūsu un arī citu valstu viedoklī neieklausījās.
Diemžēl, bet šobrīd tur viss ir vienos vārtos. Īsti nezinu, kāpēc. Mazām valstīm ir sarežģīti ietekmēt procesus, jāapvienojas, un to arī mēs darīsim. Lielās valstis politiski dara tā, kā viņiem vajag, un šobrīd to ietekmēt ir ļoti grūti,” saka Nils Žuravļovs.
“Mums kā organizācijai galvenais, lai Latvijā būtu labs bokss. Pēdējos divos gados rezultāti ir krasi uzlabojušies, esam dabūjuši sešas sudraba un bronzas medaļas Eiropas un pasaules čempionātos jauniešiem un junioriem. Tā sen nav bijis. Protams, Latvijas boksā ir Mairis Briedis un citi bokseri ar savām uzvarām. Jā, tie ir profesionāļi, bet mēs boksu kā tādu amatieros un profesionāļos nedalām, cenšamies būt vienoti.”
Jārod vidusceļš
Žuravļovs norāda, ka ar boksu Latvijā nodarbojas ap 3000 cilvēku. “Oficiāli kā bokseri ir reģistrēti aptuveni 850 mūsu valsts iedzīvotāji. Tie, kas aktīvi trenējas un piedalās sacensībās, sporta nometnēs. Tomēr bokseru skaits ir daudz lielāks, ko var redzēt, apmeklējot jebkuru boksa zāli, jo tur ir treneri un cilvēki, kas mēģina nodarboties ar šo sporta veidu dažādos līmeņos.
LBF necenšas dalīt amatierus un profesionāļus, jo mums rūp viss Latvijas bokss,” norāda Žuravļovs. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) jau kopš kara sākuma ir paudusi striktu viedokli, ka Latvijas sportistiem nevajag piedalīties sacensībās, ja tajās startē Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Boksā tas šobrīd būs neizbēgami. LBF ieklausās un respektē LOK vadlīnijas, taču izceļ citu problēmu.
“Mūsu valsts sporta nozares nostāju vajag nopietni apspriest ne tikai ar LBF, bet vispār sporta sabiedrības iekšienē. Jo tas pats var drīz notikt vingrošanā, daiļslidošanā, brīvajā cīņā, citos sporta veidos. Ja būsim izslēgti un paši nepiedalīsimies, mēs pamatīgi atkritīsim savā attīstībā, tad atliks cīnīties ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Jā, varam paši organizēt sacensības, bet tas nebūs risinājums ilgtermiņā. Jāatceras, ka panākumiem seko līdzi arī finansējums.
Tie jaunie sportisti, kas ir tikuši vai tiks pie medaļām Eiropas un pasaules līmenī, pie tāda var vairs netikt. Mēs šos sportistus varam pazaudēt. Tas ir ļoti sarežģīti, tāpēc šajā situācijā vajadzētu atrast zelta vidusceļu. Mums vajag turēties visiem kopā, Latvijas boksam jo īpaši.
Vajag pieņemt argumentētu un objektīvu lēmumu, ko darīt, jo jāatceras, ka jaunajiem sportistiem tam visam apakšā ir arī finansējums. Junioriem un jauniešiem vajag augt un sacensties ar vienaudžiem pasaulē. Par to jārunā Latvijas sporta vidē un valsts mērogā,” uzskata Žuravļovs, atgādinot, ka boksam ar līdzīgiem lēmumiem var sekot arī citi sporta veidi. Starp citu, arī no IOC puses pienāk signāli, kas liek domāt par centieniem atgriezt Krievijas un Baltkrievijas sportistus starptautiskajā apritē.
