Pasei beidzies derīguma termiņš? Var nākties samaksāt 35 eiro sodu 0
Man bija smaga operācija kājā, pēc tam ilgi ārstējos mājās. Tagad pamanīju, ka pasei beidzies derīguma termiņš. Vai mani par to var sodīt, kad iešu pēc jaunas pases? NIKOLAJS RĪGĀ
Personu apliecinošu dokumentu likumā teikts, ka pase vai personas apliecība ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes (šajā gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (pilsonis, nepilsonis u.tml.). Ja personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tas neietekmē personas statusu.
Pārliecināties par cilvēka identitāti var, tikai uzrādot derīgu dokumentu.
Ja laikus neesat pamanījis, ka pases derīguma termiņš beidzies, ir iespējams izmantot personas apliecību. Ja jūsu rīcībā nav arī personas apliecības, bet kādā iestādē drīkst uzrādīt tikai pasi vai personas apliecību, jūs saņemsiet atteikumu, piemēram, slēdzot līgumu bankā, piedaloties vēlēšanās, kārtojot darījumu pie notāra, saņemot pakalpojumu Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā, u.tml.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186. pants paredz sodu līdz 35 eiro par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta.
Taču, ņemot vērā operāciju un nepieciešamo ilgstošo rehabilitāciju, iespējams piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta nosacījumus. Proti, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums bijis maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot cilvēku no administratīvās atbildības, iztiekot vienīgi ar mutvārdu aizrādījumu.
SVARĪGI
Personu apliecinošs dokuments ir obligāts Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.
UZZIŅA
Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi izdod ar šādu derīguma termiņu:
• personai līdz piecu gadu vecumam – uz diviem gadiem vai uz ceļojuma laiku, ja tas ilgāks par diviem gadiem, bet ne ilgāks par pieciem gadiem;
• personai no piecu gadu vecuma līdz 20 gadu vecumam – uz pieciem gadiem;
• personai no 20 gadu vecuma – uz 10 gadiem.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA
