Precīzs Krievijas pilsoņu skaits Latvijā nav zināms 6
Krievijas oficiālās amatpersonas Latvijā visbiežāk lielvalsts agresiju pret kaimiņvalstīm attaisno ar to, ka tai esot jāaizstāv savi ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi. Pirms 2008. gada Gruzijas kara separātiskajiem dienvidosetīniem tika masveidā dalītas Krievijas pases, lai pēc tam varētu ar tankiem doties viņus “aizstāvēt”. Īstenot līdzīgu scenāriju Krimā ir vēl vienkāršāk, jo reģionā jau tā vairākums iedzīvotāju (ap 60%) ir krievu tautības, no kuriem liela daļa ir Krievijas pilsoņi.
Tādēļ tikai pašsaprotama ir interese – cik daudzi Krievijas pilsoņi dzīvo Latvijā un vai arī viņus iespējams izmantot kā aizsegu militārai agresijai. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, uz šā gada 1. janvāri uzturēšanās atļaujas Latvijā bija izsniegtas nepilniem 48 000 Krievijas iedzīvotāju. Taču patiesībā viņu skaits varētu būt vēl daudz lielāks, jo daļa Latvijas nepilsoņu, kā arī jauno pilsoņu paralēli ieguvuši arī Krievijas pilsonību. Šādos gadījumos viņiem būtu jāatsakās no Latvijas pilsonības. Katru gadu aptuveni 3000 cilvēku atsakās no pilsoņa vai nepilsoņa statusa, jo ieguvuši Krievijas pilsonību. Taču, ja viņi paši to neizdara, tad oficiālajām iestādēm viņus “izķert” ir pagrūti.
PMLP rīcībā neesot datu, cik Latvijas nepilsoņu vai pilsoņu paralēli ieguvuši arī Krievijas pilsonību, jo Krievijas atbildīgās iestādes šādu informāciju nesniedz, pamatojot to ar personas datu aizsardzību. Ja šāda informācija tiek atklāta, seko rīcība – 2012. gadā Latvijas pilsonība atņemta 29 personām un Latvijas nepilsoņa statuss atņemts 11 personām, kuras ieguvušas Krievijas pilsonību. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers gan spriež, ka pilsonībai neesot provokāciju gadījumā izšķirošas nozīmes. “No nacionālās drošības viedokļa nav tik būtiski, cik Latvijā ir Krievijas pilsoņu. Pirms četriem gadiem pieņemtajā Krievijas militārajā doktrīnā paredzēta iespēja militāri aizstāvēt visus krieviski runājošos citās valstīs neatkarīgi no viņu pilsonības. Latvijā aptuveni 28% iedzīvotāju ir krieviski runājošie, tādēļ uz mums šis dokuments attiecas pavisam tieši, bet diemžēl līdz šim tam nav pievērsta nopietna uzmanība,” teica Zatlers. NDK, izvērtējot Latvijas drošības situāciju pēc Krimas notikumiem, secinājusi, ka tiešu militāru draudu šobrīd nav, taču jāpievērš liela nozīme tieši iekšējai stabilitātei. “Protams, drošības dienestiem jāpievērš uzmanība, lai šeit nebūtu nekādu starpnacionālu provokāciju un konfrontācijas. Taču efektīvākais veids, kā novērst iekšējus konfliktus, ir politiska, ekonomiska un sociāla stabilitāte valstī,” uzskata NDK priekšsēdētājs.
Ņemot vērā to, ka Krievija vairākkārt izmantojusi krievvalodīgo kopienu citās valstīs kā iemeslu militāriem uzbrukumiem, Nacionālās apvienības Saeimas frakcija gatavo grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Ja koalīcijas partneri šai iecerei nepiekritīs, nacionāļi gatavi paši to virzīt izskatīšanai Saeimā.
Tikmēr Krievijā top likumprojekts, kas paredz atvieglot pilsonības piešķiršanu citu valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksandrs Žukovs skaidrojis, ka Krievijas pilsonība pienāksies visiem, “kuri runā krieviski” un kuriem ir radinieki bijušās PSRS teritorijā.
