Kultūras nama vadītāja izmisumā: pašdarbniekiem draud izlikšana uz ielas 16
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas novada pašdarbniekiem tika paziņots, ka viņiem ir jāatstāj Platones pagasta Lielvircavas kultūras nama telpas, kuras ir izmantojuši vairāk nekā 30 gadus, nomainoties vairākām dziedātāju un dejotāju paaudzēm. Svētdien, 22. augustā, beidzās Jelgavas novada pašvaldības noslēgtais līgums ar kultūras nama ēkas īpašnieku SIA “Lielvircavas Agro”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagājušajā nedēļā lūdza Jelgavas novada domi nepieņemt lēmumus par rīcību ar minēto nekustamo īpašumu, kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nebūs sniedzis atzinumu, vai pašvaldības amatpersonu iecere nomāt šīs telpas par aptuveni piecas reizes augstāku nomas maksu nekā visvairāk iespējamā tirgus nomas maksa nav vērtējama kā likuma pārkāpums.
SIA “Lielvircavas Agro” valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka bijis atvērts sarunām ar jauno domi, bet neviens no deputātiem neesot viņam zvanījis un izrādījis interesi.
“Tās ir manas ēkas. Es arī esmu tikai cilvēks, un nekas nav kļuvis lētāks,” piebilda U. Antīpins, uzsverot, ka viņš nav gatavs samazināt nomas maksu, jo kultūras namā viss esot izremontēts, to nevarot salīdzināt ar noliktavu. Nomas maksā ir ietverta arī ēkas uzturēšana, izdevumi par elektrību, ūdeni un siltumapgādi.
Savukārt novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) “Latvijas Avīzei” teica, ka tās visas prasa ieguldījumus un no pašvaldības budžeta šim mērķim būtu jāparedz daudz lielāka summa nekā tad, ja dome no SIA “Lielvircavas Agro” ēku iegādātos par 500 000 eiro, kas bija sākotnējā iecere. Taču pret to KNAB iebilda jau iepriekš.
Iecerētais darījums labi neizskatoties
Lielvircavas kultūras namam VARAM uzmanību pievērsa jau jūnijā, kad vēl vecā dome īsi pirms savu pilnvaru beigām gribēja kultūras nama ēku no SIA “Lielvircavas Agro” nopirkt. Iepriekš namā atradās arī uzņēmuma birojs (par to maksāja SIA), par ko liecina vēl uzraksts ēkā, bet, iespējams, šī darījuma gaidās tagad birojs ir pārcēlies uz citām telpām.
Vasarā VARAM lūdza KNAB atzinumu, kurā bija teikts, ka pašvaldība nevar iegādāties īpašumu par acīmredzami paaugstinātu cenu – 500 000 eiro, kas pārsniedz tā tirgus vērtību. SIA “VCG Ekspertu grupa” 2021. gadā, veicot tirgus vērtības aprēķinu, Lielvircavas kultūras nama nekustamā īpašuma tirgus vērtību bija noteikusi 111 600 eiro apmērā.
Tagad līdzīgi ir ar ieceri telpas arī turpmāk nomāt.
Savukārt Jelgavas novada domes pasūtītajā atzinumā no nekustamā īpašuma kompānijas SIA “Interbaltija” teikts, ka pašvaldības nomāto telpu visvairāk iespējamā tirgus nomas maksa mēnesī bez PVN ir 1,5 eiro par kvadrātmetru, no kā izriet, ka pašvaldībai mēnesī par telpu nomāšanu būtu jāmaksā 1059 eiro, bet novads maksā 5538 bez PVN, norāda VARAM.
Jelgavas novada opozīcijas deputāte Irina Dolgova (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka pašvaldība jau agrāk gribējusi pirkt īpašumu, ņemot aizņēmumu Valsts kasē, bet toreiz tas nebija vērtēts. Jau tad viņa un bijušais deputāts Kārlis Rimša pievērsuši uzmanību šim nodomam tā augstās cenas dēļ. Deputāte apstiprināja, ka ir vērsusies VARAM, jo, viņasprāt, tādu summu maksāt būtu bezatbildīgi.
I. Dolgova domā, ka pašvaldībā ir telpas, kurās varētu izvietot pašdarbības kolektīvus, piemēram, Vircavas vidusskolas Platones filiāles ēkā. Politiķe pieļāva, ka nebūtu pat jāaiztiek Lielvircavas muiža, kuru arī vairāki deputāti uzskata par piemērotu vietu dejotājiem un dziedātājiem.
Dainis Liepiņš (LRA) iepriekš bija Ozolnieku novada deputāts un nav sekojis līdzi šim strīdam ar diezgan senu vēsturi.
Viņam tas pat šķiet aizdomīgs. Jau iepriekš bija dzirdēts, ka U. Antīpinu un Z. Cauni saista sena pazīšanās un, iespējams, arī kopīgi hobiji. Opozīcijas pārstāvji vēl norādīja, ka īpašnieks nav samazinājis nomas maksu arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad pašdarbnieki nevarēja izmantot kultūras namu.
Pazīstami no kolhozu laikiem
SIA “Lielvircavas Agro” valdes priekšsēdētājs U. Antīpins un Jelgavas novada priekšsēdis Z. Caune patiešām ir ļoti sen pazīstami, ko abi apstiprināja. Kad Z. Caune bija kolhoza “Rosme” priekšsēdētājs, U. Antīpins strādāja par veterinārārstu kaimiņu kolhozā “Sarkanā zvaigzne”. Kopš tā laika abu ceļi krustojušies ne reizi vien.
Vēlāk U. Antīpins vadīja paju sabiedrību, kuras pēctece un arī īpašumu pārņēmēja ir SIA “Lielvircavas Agro”. Padomju laikā celtā ēka, kurā atrodas kultūras nams, ir bijušais kolhoza kantoris. Pašdarbnieku vajadzībām telpas sāka nomāt jau Platones pagasta pašvaldība, kas vēlāk iekļāvās Jelgavas novadā, pastāstīja U. Antīpins.
Uz vaicāto, vai nav aplami likt pašvaldībai trīs dienu laikā no ēkas izvākties, kas ir praktiski neiespējami, U. Antīpins pagājušajā ceturtdienā sacīja, ka domei bija iespēja laikus pieņemt lēmumu un sākt mantu aizvešanu, ja tā nav gatava noslēgt jaunu līgumu.
SIA “Lielvircavas Agro” ir viens no lielākajiem novada uzņēmumiem.
Kultūras nama vadītāja izmisumā
“Šajās telpās vairāk nekā 30 gadus ir dziedāts, dejots, aplaudēts,” “Latvijas Avīzei” pagājušajā nedēļā sacīja kultūras nama vadītāja Rasma Krauze. Kad dome paziņoja par savu lēmumu, kura iemesli gan R. Krauzei nebija īsti skaidri, viņa bija diezgan izmisusi, jo tajā brīdī bijis grūti iedomāties, kā to visu – tautastērpus, stelles, klavieres, skapjus un visu pārējo, ieskaitot bibliotēku, – pārvietot.
Viņa aizstāvēja ēkas īpašnieku, kurš esot ļoti pretimnākošs, izremontējis visas telpas, sakārtojis apkārtni.
Pagājušajā nedēļā bija plānots, ka visu pašdarbnieku iedzīvi varētu pārvest uz skolu un novietot sporta zālē un klasēs.
Jauns kultūras nams – 2,5 miljoni eiro
Jelgavas novada priekšsēdis Z. Caune šonedēļ pieteicis vizīti pie VARAM valsts sekretāra vietnieces Ilzes Ošas, lai pamatotu nepieciešamību nomāt telpas par maksu, kas atšķiras no tirgus cenas.
“Vairāk nekā simt cilvēki no astoņiem kolektīviem paliek uz ielas. Mums nav citas iespējas kā komunicēt ar institūcijām un meklēt risinājumu,” teica mērs. Viņš atgādināja, ka turpat Platonē ir sabrucis kultūras nams, no kura palikušas tikai drupas, un tādi postā aizlaisti klubi esot arī citviet. Tāpēc esot jānovērtē, ka te ir īpašums, kurā ir veikti ieguldījumi, un tas ir saglabāts.
Vaicāts par citām alternatīvām iespējām, kur varētu organizēt kultūras dzīvi, Z. Caune visas noraksturoja kā neizdevīgākas.
Lielvircavas muižas pielāgošana kultūras dzīves organizēšanai prasītu ieguldījumus – apmēram 1,5 miljonus eiro, uzskata Z. Caune. Viņš lēš, ka jauna kultūras nama uzbūvēšana varētu izmaksāt 2,5 miljonus eiro. “Tas ir privātīpašums, un īpašnieks dara tā, kā grib,” piebilda pašvaldības vadītājs. Tiesa, pašvaldībai papildu ieguldījumi ēkā būs jāveic arī tad, ja tā to nopirks.