Pašbraucoši auto un gudrā infrastruktūra – ar kuru sākt un vai viens bez otra var pastāvēt? 0
Bezpilota jeb autonomās mašīnas ir viens no pēdējo gadu tehnoloģiju nozares aktuālākajiem jautājumiem. Tehnoloģiju kompānijas strādā pie tā, lai pašbraucošos auto padarītu aizvien drošākus un gudrākus, lai sasniegtu to galveno izveides mērķi – ļautu cilvēkiem pārvietoties daudz ērtāk un ievērojami drošāk.
Šobrīd uzņēmumi sper jau nākamo soli nospraustā mērķa virzienā – kompānija Huawei ir radījusi pirmo gudro ceļu, kas sniedz pietiekami daudz informācijas, lai bezpilota automašīnai pa to pārvietotos droši un bez aizķeršanās. Varbūt tieši infrastruktūras sakārtošana un papildināšana ar tehnoloģiskiem risinājumiem ir pirmais solis autonomās braukšanas izveidei arī Latvijā?
Tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis norāda, ka pasaulē jau vairākus gadus pastāv divas paralēlas tendences: “Viena attīsta paša automobiļa mākslīgo intelektu un sensorus, kas ļauj šādam automobilim pārvietoties parastā satiksmē ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un izmantot jau esošo ceļa infrastruktūru.”
“Lēmumus pieņem pats automobilis bez centralizētas vadības. Otra, kas ir vairāk piemērota pasažieru pārvadājumiem, izmanto centralizētu vadību un specializētu infrastruktūru, piemēram, autonomi autobusi un vilcieni lidostās starp termināļiem,” stāsta eksperts.
Tehnoloģiju attīstība katrā pasaules reģionā noris atšķirīgā tempā un virzienā. Kamēr Eiropā apjomīgas viedās infrastruktūras izveide autonomām mašīnām vēl nav svarīgākā prioritāte, tikmēr Ķīnā netālu no Šanhajas jau izveidots viedais ceļš, kurš spēj nodrošināt efektīvu autonomo transportlīdzekļu vadību.
R. Zitmanis komentē, ka citviet pasaulē tik apjomīgu risinājumu izveide kā viedais ceļš ir daudz aktuālāki reģiona specifikas dēļ: “Ķīna ir valsts ar izteikti lielu iedzīvotāju skaita blīvumu, jo īpaši industriālos straujas attīstības reģionos, kāda ir Šenžeņa. Iedzīvotāju un materiālu efektīva loģistika ir viens no virsuzdevumiem, lai reģions saglabātu esošo attīstības tempu, samazinot negadījumus, dīkstāves un tā saucamo “pudeles kakla” efektu.”
Optimizēta satiksme aktīvajos reģionos nav tikai laika un drošības jautājums – tā tiešā mērā ļauj uzlabot ražošanas produktivitāti, tāpēc autonomā transporta attīstība ir viens no galvenajiem virzieniem, kuros tiek nemitīgi meklēti jauni tehnoloģiski risinājumi.
Aktīvākajos industriālajos reģionos ievērojamus uzlabojumus var sniegt drošu un viedu transporta risinājumu izmantošana, piemēram, autonomie autobusi – tā uzskata tehnoloģiju uzņēmuma Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čeņs.
“Diemžēl autonomie transportlīdzekļi līdz šim nav pierādījuši, ka paši spēj iekļauties satiksmē bez vadītāja palīdzības. Labākais risinājums bezpilota auto efektīvai darbībai ir informācijas iegūšana no ceļiem.
Šādu risinājumu testa režīmā esam izstrādājuši pilsētā Vuksi, kur 4 km garumā izveidots ar sensoriem, kamerām un radariem aprīkots ceļš, kas sazinās ar autonomu autobusu, palīdzot tam bez aizķeršanās pārvietoties pa šo viedo ceļa posmu.
Mūsu mērķis ir palīdzēt izveidot tādu infrastruktūru, kas transportlīdzekļiem un to vadītājiem, gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem sniegtu precīzāku, reāllaika informāciju par satiksmi, laika apstākļiem un iespējamiem apdraudējumiem.”
Testa projektā izveidotais ceļš ir liels solis pretīm iespējai padarīt transportu pilnībā patstāvīgu, sniedzot pavisam jaunas iespējas loģistikas jomā un drošībā.
Savukārt, vērtējot viedās infrastruktūras izveides iespējamību Eiropā, R. Zitmanis uzskata, ka tas ir neizbēgami – ar laiku arī mūsu lielceļi un pilsētas apaugs ar sensoriem un kontroliekārtām, kas palīdzēs optimizēt transporta plūsmu.
Tomēr eksperts uzsver, ka tas attieksies tikai uz blīvi apdzīvotām teritorijām un starppilsētu valsts nozīmes autoceļiem, kas attiecīgi arī prasa ievērojamas investīcijas un laika resursu.
“Neskatoties uz to, jau šobrīd Latvijā ir vairāki pilotprojekti – viedi krustojumi, plūsmu uzskaite un uzraudzība, kā arī risinājumi autostāvvietu ērtākai atrašanai. Tāpat ir gan centralizētas novērošanas sistēmas, gan satiksmes intensitātes datu ieguves risinājumu integrācija komersantu līmenī,” novērojis eksperts.
Taču viņš uzsver – Covid-19 krietni mainījis pirmskrīzes attīstības gadu problēmas – galvenokārt risinājumi tika meklēti satiksmes sastrēgumiem, nolaistai ceļu infrastruktūrai, centram, kas pārpildīts ar automobiļiem un stāvvietu trūkumam.
Pēc eksperta domām, pandēmija mainījusi valsts transporta jomas fokusu uz, piemēram, nomas transportlīdzekļu pieejamību pēc pieprasījuma un individuāliem pārvadājumiem, kas integrēti ar lietotājiem viedtālruņu lietotnēm.
Lai gan pandēmija radījusi izmaiņas autonomo transportlīdzekļu attīstības jomā Eiropā un Latvijā, tehnoloģiju eksperts uzskata, ka tuvākā vai tālākā nākotnē bezpilota automašīnas pie mums kļūs biežāk sastopamas – turīgākie iedzīvotāji tās iegādāsies, savukārt nomas uzņēmumi piedāvās šādus auto tirgū īstermiņa nomai.
Tāpat arī piepilsētu pasažieru pārvadājumos varētu parādīties autonomie transportlīdzekļi, un valsts mēroga ceļu infrastruktūra var tikt uzlabota, papildinot ceļus ar dažādiem sensoriem, uzskaites un ātruma kontroles iekārtām, kuru uzdevums būs reaģēt uz ārpusnormas situācijām.
Visas šīs šķietami tālās nākotnes tendences pasaulē jau ir izveidotas un tiek ieviestas – mums atliek vien gaidīt, kad šie risinājumi kļūs pieejami arī pie mums!
