Pasažieru pārvadātāji protestē. Lēmēji uzstāj 0
Vairāki simti vietējo reģionālo pasažieru pārvadātāju darbinieku, pasažieru, tostarp lauku skolēnu un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS biedru vakar pie Ministru kabineta ēkas piketā brīdināja par nopietnākām protesta akcijām nākamajos mēnešos, ja pasažieru pārvadātāji nesaņems naudu par 2012. gadā sniegtajiem pakalpojumiem un netiks nodrošināts pietiekams finansējums viņu ikdienas izdevumiem.
Bet naudas nav, jo pērn sniegti pakalpojumi – pārvadāti pasažieri – par Ls 818 000 vairāk, nekā budžetā paredzēts.
Valsts parādu atzīst, bet nemaksā
Tagad lauku pasažieru pārvadātāji kļuvuši par ķīlniekiem, kas izpildījuši plānošanas reģionu pasūtītos reisus, bet nav saņēmuši maksu par veikto darbu. Plānošanas reģioni rāda uz Satiksmes ministriju (SM) – tā naudu nav piešķīrusi. Var diskutēt, vai bez attiecīga naudas piešķīruma var pārtērēt tik lielu naudas summu, tomēr aizvadītajos gados iztrūkums aizvien segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Turklāt ir zināms, ka daudzviet laukos autobuss nenodrošina cilvēku nokļūšanu pašvaldības iestādēs, darba vietās vai medicīnisko pakalpojumu sniegšanas vietās to darba laikā.
Pērn valdība pateica, ka turpmāk “ugunsgrēkus nedzēsīs”, tomēr jaunais darbības modelis vēl aizvien nav izveidots.
Protestētāji jūtas kā ķīlnieki
Pikets pelna ievērību ar to, ka tajā piedalījās gan darba devēji – galvenokārt Latvijas autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas uzņēmumu īpašnieki, gan arī viņu darbinieki. Aptuveni ceturtā daļa no piketētājiem bija skolēni no lauku un novadu skolām.
“Puse no mūsu pamatskolas 94 skolēniem skolā ierodas ar autobusu, ko nodrošina vietējais pārvadātājs SIA “Madonas ceļu būves SIA”. Piketā piedalāmies tāpēc, ka aizstāvam savu pasažieru pārvadātāju un darba vietas laukos. Neviens cits no tāluma mūsu problēmas pietiekami labi neatrisinās,”
par Rīgā ierašanās iemeslu stāstīja Madonas novada Kusas pamatskolas direktors Agris Sārs. Skolēni kopā ar direktoru pēc piketa laiku izmantoja lietderīgi – devās aplūkot lata divdesmit gadiem veltīto izstādi Latvijas bankā, Dzelzceļa muzeju un Mākslas akadēmiju.
SIA “Madonas ceļu būves SIA” Autobusu parka direktors Andris Sakne uzsvēra – pasažieru pārvadātāji patlaban ir ķīlnieki, jo Satiksmes ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija nevar vienoties, kam jānodarbojas ar vietējo maršrutu uzraudzību. “Mēs vēlamies saņemt naudu par padarīto darbu. Par pērn un šajā gadā mums pasūtītajiem reisiem mums nav samaksāti vairāk nekā 110 000 latu. Ja aprīlī naudas nebūs, tad nevarēsim nopirkt degvielu,” tā A. Sakne.
No Jelgavas puses SIA “‘Migar” uz piketu atveda aptuveni 20 cilvēkus. “Tie ir mūsu darbinieki, kam šodien ir brīvdiena,” stāstīja uzņēmuma īpašnieks Uldis Valters.
Viņš teic, ka vietējos reģionālos Latvijas pārvadātājus aizvien vairāk pārņem pārliecība, ka tiek pieņemti politiski lēmumi ar mērķi iznīdēt vietējos pasažieru pārvadātājus un tad viņu maršrutus nodot lielajām firmām.
Nākamais solis, kā atzina kāds cits nozares eksperts, kurš lūdza neminēt viņa vārdu, būs līdzīgs Igaunijā veiktajam – dotāciju atcelšana starppilsētu pārvadājumiem (brīvā tirgus principu ieviešana lielākajā daļā maršrutu, kas sadārdzina biļešu cenu) un naudas novirzīšana vietējiem lauku maršrutiem. “Starppilsētu pasažieru pārvadātāju lobijs ir ļoti spēcīgs,” uzsvēra eksperts.
Bauskas, Madonas un Gulbenes vietējie pasažieru pārvadātāji tiek nosaukti starp pirmajiem, kam nākamajos mēnešos nepietiks naudas degvielas pirkumam un algu maksāšanai. Bauskas SIA “Aips” vadītājs Uldis Kolužs teic, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu patlaban ik mēnesi no plānošanas reģiona tiek saņemta par 50% mazāka dotācija, kas nodrošina aptuveni divas trešdaļas reisu. “Ja līdz 15. aprīlim nekas nemainīsies, tad viens no mūsu rīcības variantiem būs došanās reisos par tik, cik būsim saņēmuši dotāciju. Tātad desmit dienas mēnesī autobusi vietējos reisos varētu neiziet,” tā U. Kolužs.
Ar naudu spiež uz citu kārtību
Paskaidrošu, ka no patlaban aptuveni Ls 818 000 lielā parāda vietējiem pārvadātājiem par 2012. gadu, šo parādu atzīst arī Satiksmes ministrija, lielākā daļa ir Vidzemes plānošanas reģionam – Ls 484 900 un Zemgales plānošanas reģionam – Ls 282 800.
Turpretim Kurzemē pērn ietaupīti Ls 26 900, bet Rīgas plānošanas reģionā – pat 444 500. Savukārt šajā gadā atkal izveidojies Ls 1,3 milj. liels parāds par pārvadātajiem pasažieriem, kas liecina par to, ka nozarē nav izveidota darboties spējīga sistēma. Aprēķini rāda – šajā gadā lauku cilvēku pārvadāšanai nepietiek Ls 2,26 milj., bet kopā ar starppilsētu pārvadājumiem Ls 4,1 milj.
Labā ziņa ir tā, ka vakar notikušais pikets beidzot lika sarosīties Satiksmes ministrijai, kas piešķir naudu, un Autotransporta direkcijai (ATD), kas to pārskaita plānošanas reģioniem.
Piebildīšu, ka plānošanas reģioni pasūta pārvadātāju firmām pakalpojumus un par tiem norēķinās. Vien Kurzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions spēj iekļauties piešķirtajā atbalsta “rāmī”, ko piketu rīkojusī asociācija skaidro ar agrāk šiem reģioniem labvēlīgu aprēķina formulu piemērošanu.
Jaunais satiksmes ministrs Anrijs Matīss ierosina atņemt līgumu slēgšanu un naudas plūsmas kontroles funkciju plānošanas reģioniem un nodot to ATD ziņā. “Ja nemainīsim šā brīža naudas piešķiršanas un kontroles kārtību, tad naudas nebūs. Esmu par to runājis ar Ministru prezidentu un finanšu ministru. Ja nebūs saprātīgas vienošanās, tad jāgaida, kad pārvadātāji pazudīs,” pirmdien, tiekoties ar novadu vadītājiem Latvijas Pašvaldību savienībā teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tātad SM būtībā plānošanas reģioniem un pašvaldībām liek pieņemt tās nosacījumu – centralizēt lauku pārvadājumus. Iespējams, ka ministra nostāja saistīta ar plānošanas reģionu iespējamo likvidēšanu nezināmā nākotnē, par ko informācija izskanēja agrāk.
Savukārt pašvaldību vadītāji, tostarp Madonas novada domes vadītājs Andrejs Ceļapīters un citi vadītāji uzsver – parāda atdošana pārvadātājiem nav jāsaista ar funkciju maiņu. Turklāt SM ar savu priekšlikumu iepazīstināja vien šonedēļ.
Pašvaldības un plānošanas reģioni, kas atrodas tuvu novadu cilvēkiem, baidās, ka, pieņemot SM priekšlikumu, tās zaudēs teikšanu par autobusu satiksmes organizēšanu savā reģionā.
ATD to noliedz. Satiksmes ministrs teic, ka plānošanas reģioni tāpat kā agrāk varēs pētīt un ieteikt, kādi maršruti un reisi vietējiem cilvēkiem ir vajadzīgi visvairāk. Nevarēs vien slēgt līgumus un kontrolēt naudas plūsmu. “Varam visas funkcijas nodot arī plānošanas reģioniem, īstenot decentralizāciju, tomēr šajā gadījumā Satiksmes ministrija par parādiem neko negribēs zināt,” tā A. Matīss.
Piebildīšu, ka valdība jau gada beigās atteica lielāku atbalstu vietējiem reģionālajiem reisiem ar norādi, ka ir jāpanāk vienošanās par jaunu naudas piešķiršanas kārtību.
Pirmdien panākta vienošanās, ka ATD, Latvijas Pašvaldību savienība un plānošanas reģioni līdz 12. aprīlim vienosies par jauno katrai iestādei veicamo darbu kārtību. Visticamāk, tās pašvaldības, kur pārvadātāji nonākuši uz maksātnespējas robežas, domājot par saviem cilvēkiem, piekāpsies ministrijas spiedienam un aicinās to darīt arī kolēģus. Tādā gadījumā jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2014. gada 1. janvāra.
Svarīgi, lai sarunu dalībniekiem pietiktu prasmju izveidot modeli, kas paredzētu sabiedriskajam transportam pietiekamu naudas līdzekļu paredzēšanu valsts budžetā pastāvīgi, nevis pēc protesta akcijām.
