Pasaulslavens alerģiju eksperts: ķeizargrieziens ir pārāk sterils veids, kā sākt dzīvi 0
Dzemdības ar ķeizargrieziena palīdzību ir “pārāk sterils” veids, kā sākt dzīvi, brīdinājis tā dēvētais Lielbritānijas “alerģijas vectēvs” Bils Frenklends, kurš nesen atzīmēja savu 107. dzimšanas dienu.
Frenklends savulaik popularizējis ziedputekšņu līmeņa monitoringu un atbalstījis higiēnas hipotēzi, kas lika domāt, ka mūsdienu sterilitāte kaitē imūnsistēmai. Viņš arī norādījis, ka vairākumu alerģiju mūsdienās izraisa nevis ģenētika, bet apkārtējā vide.
Piemēram, ja imūnsistēma netiek pienācīgi stiprināta, neļaujot zīdainim iziet cauri dzemdību kanālam vai nebarojot viņu ar krūti, mazulim var rasties veselības problēmas nākotnē, paudis alerģiju eksperts.
Vaicāts, kādus praktiskus pasākumus vecāki varētu īstenot, lai aizsargātu savus bērnus no alerģijām, Frenklends sacīja: “Gēni var būt svarīgi 30% alerģiju gadījumu, bet 70% alerģiju cēlonis ir vide – varbūt tāpēc, ka vecvecāki vai vecāki smēķē?”
“Cik ilgai jābūt krūts barošanai, ja tā vispār notiek? Tukli bērni ir neveselīgi. Vai ģimene dzīvo ceļa malā un tādējādi ieelpo piesārņojumu? Cik daudz bērnu dzimst ar ķeizargrieziena palīdzību, kas ir pārāk sterils veids, kā sākt dzīvi?” retoriski vaicāja Frenklends.
Lielbritānijā aptuveni 13% no 679 tūkstošiem dzemdību šobrīd notiek ar plānota ķeizargrieziena palīdzību, bet vēl 15% gadījumu ārsti izvēlas ārkārtas ķeizargrieziena operācijas. Taču ir bažas, ka tad, ja mazulis neiziet cauri dzemdību kanālam, viņš nesaņem svarīgas baktērijas, vēsta Telegraph.co.uk.
Kā Lielbritānijas vecākais strādājošais ārsts Frenklends joprojām raksta preses izdevumiem un konsultē cilvēkus par alerģijām. Viņš arī nesen piedalījās savas biogrāfijas veidošanā.
Tieši Frenklends aizstāvējis uzskatu, ka alerģiskas reakcijas rodas nepareizi funkcionējošas imūnsistēmas dēļ.
Tas paver iespējas ilgstošai ārstēšanai, pakļaujot slimniekus nelielām alergēna devām.
Antimikrobiālā rezistence šobrīd ir viena no galvenajām problēmām mūsdienu veselības aprūpē, un eksperti bažījas – ja vien antibiotiku lietošana netiks samazināta, pat nelielas infekcijas var beigties letāli un ķirurģija nebūs iespējama.
“[Bioloģijas] profesors [Aleksandrs] Flemings 1936.gadā man mācīja, ka izveidosies antibiotiku rezistence, kad penicilīns tiks pārdozēts. Tiek izstrādātas jaunas antibiotikas, kas, cerams, pat pārdozēšanas gadījumā nekļūs rezistentas pret baktērijām,” teica Frenklends.
Taču viņš ir pārliecināts, ka medicīnas attīstības dēļ cilvēki nākotnē dzīvos ilgāk.
“Mēs iemācīsimies dzīvot ilgāk, izmantojot informāciju par šūnām un to, kāpēc tās kļūst anormālas,” piebilda ārsts.
