Pētnieks: pasauli veidoja un valdīja jaunieši; jādod viņiem lielāka vara mūsdienās 1
Žurnāla “History Today” 2014. gada 1. numurā ievietots Kolorādo universitātes politisko zinātņu profesora Maikla S. Kamingsa pārdomas par to, cik pareizi ir pašreizējie ierobežojumi jauniešu un pusaudžu līdzdalībai politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā.
Viņš atgādina: “Kad pusaudzis vārdā Aleksandrs devās iekarot saviem līdzpilsoņiem grieķiem zināmo pasauli, cilvēki jau visai bieži nodzīvoja 40 gadus un garāku dzīvi. Taču miljoniem gadu pirms viņa, ļoti iespējams, lielākā daļa cilvēku un viņu priekšteču nenodzīvoja ilgāk par pusaudžu gadiem.”
Kamingss secina, ka tieši pusaudži un jaunieši radīja mūsu civilizāciju, tās materiālās un sociālās izpausmes, un visbeidzot – arī kultūru. Taču, cilvēku dzīves ilgumam pamazām augot, palielinājās tieksme vadības grožus nodot vecāko iedzīvotāju rokās, aizmirstot jauniešu ģenētisko predispozīciju vadīt. Tiesa, Kamingss aizrāda, ka ir atsevišķas ciltis, kuras saglabājušas paradumu iesaistīt bērnus un jauniešus lēmumu pieņemšanā, un uzskata, ka rietumu civilizācijastieksme pasargāt bērnus no dažāda veida vardarbības nedrīkstētu novest pie tā, ka tiek ierobežotas viņu tiesības pieņemt lēmumus, tajā skaitā politiskus, pirms 18 gadu vecuma. “Vēlme aizliegt jauniem cilvēkiem izmantot politiskās tiesības un iespējas ir pretrunā ne tikai demokrātijai, bet arī evolūcijai,” argumentē Kamingss.
Tāpat pētnieks uzskata, ka, labāk izprotot cilvēces vēsturi, būtu iespējams cīnīties arī ar mūsdienu kultūrām raksturīgām bērnības problēmām, piemēram, pusaudžu nežēlību. “Tā kā arhaiskās sabiedrības savā būtībā bija neformāli hierarhiski organizētas, un vara radās no fizisko spēju demonstrēšanas, savstarpējie kautiņi un pārsvara demonstrēšana, iespējams, bija būtiska ietekmes forma,” raksta Kamingss. Pētnieks uzskata, ka, to izprotot, bērniem būtu vieglāk apvaldīt vardarbīgos impulsus. Bet viņiem nepieciešamas iespējas ietekmēt pasauli, gluži kā viņi to darījuši miljoniem gadu, uzskata pētnieks.
