Pasauli satrauc rijīgie siseņi. Daudzviet tie rada lielākas bažas nekā jaunais koronovīruss 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 radīto ekonomikas un sociālā labklājības līmeņa lejupslīdi Austrumāfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un tai piegulošajā Eiropas kontinenta daļā 2020. gadā var padziļināt vēl kāds posts – siseņu mākoņi, kas migrē un aprij ne tikai ražu, bet jebko, kas aug un zaļo.
Ne vienā vien pasaules vietā tieši tā sauktie tuksneša siseņi, ne koronavīruss šobrīd rada vislielākās bažas.
Izmantojot silto ziemu, sienāžveidīgie kukaiņi šopavasar ārkārtīgi savairojušies, veido gigantiskus barus un posta lauksaimniecības kultūraugu sējumus plašās platībās vismaz 30 pasaules valstīs, tostarp Indijā, Pakistānā, Ķīnā, Tanzānijā, Kenijā, Etiopijā, Somālijā.
Tie iznīcina labības, kukurūzas un kokvilnas laukus, aprij koku un krūmu lapas, augļus, ziedus, zāli. Kenijā, kur kas līdzīgs pēdējos 70 gados nav pieredzēts, siseņi dienā apēd tik, cik visi kenijieši divās dienās.
Siseņi ievēroti arī Krievijas dienvidu reģionos – Dagestānā, Stavropoles novadā un Astrahaņas apgabalā. Irānā vairākās vietās jau izsludināts ārkārtas stāvoklis un apkarošanas pasākumos iesaistīta armija.
Lēš, ka tur jūnijā siseņu iznīcinātās platības kopumā būs ap miljonu hektāru lielas.
Vēl lielāki ir posta apmēri Pakistānā, kuras Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka siseņu uzbrukums ir “katastrofāls drauds” visai ekonomikai un valsts pārtikas drošībai kopumā.
Ar skaļruņiem pret siseņiem
No Pakistānas siseņu bari ieceļojuši Indijā un šobrīd par uzlidojuma epicentru uzskata valsts ziemeļdaļas štatus – Radžastānu, Gudžaratu, Pendžabu, taču miljardīgie lidoņu bari, izmantojot labvēlīgo vēja virzienu, dodas uz iekšzemi, uz galvaspilsētu Deli.
Tiek ziņots par aptuveni 10 siseņu mākoņiem, katru kvadrātkilometra lielumā. Apkarošanai izmanto pesticīdu izsmidzināšanu no droniem, lidmašīnām, iesaista pat ugunsdzēsējus.
Iedzīvotājiem pieejamākais līdzeklis savu lauku aizsardzībai, ko popularizē arī varas iestādes, ir vienkārši taisīt troksni – sist pannas un katlus, svilpt svilpes, jo troksnis siseņu bariem nepatīk.
Lietā liek arī tā sauktos “DJ auto” – skaļruņiem un mūzikas iekārtām apgādātas automašīnas, kuras parasti izmanto, lai apskaņotu kāzas un kāzu ceremoniju gājienus.
Tāpat aizbaidīšanai tiek dedzinātas riepas un dūmu sveces. Indijā siseņu posts ir lielākais kopš 1993. gada. Šogad minētie kukaiņi izšķīlās no kūniņām vismaz mēnesi ātrāk – jau aprīlī, kaut parasti tas notiek jūnijā.
Tātad perspektīvā gaidāms par vienu siseņu uzlidojumu vairāk. Insektu aktivizēšanos veicinošs faktors ir plašus apgabalus valsts ziemeļu, rietumu un centrālajā daļā pārņēmušais karstuma vilnis, temperatūrai dažviet sasniedzot pat 50 grādus.
Šo gadu Indijā jau tāpat uzskatīja par neražas gadu musonu lietavu postījumu un vēl Covid-19 radīto apstākļu dēļ, taču siseņi krīzi padara vēl dziļāku.
Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma valstī reģistrēti vairāki tūkstoši bada nāvju gadījumu, kam par iemeslu bijis apstāklis, ka slēgtie uzņēmumi un fermas atstāja bez darba lielu skaitu viesstrādnieku no nabadzīgākajiem reģioniem.
Šie ļaudis nesaņem nekādu finansiālu atbalstu un jau tā palikuši bez iztikas līdzekļiem, taču neraža izsauc vēl pārtikas trūkumu tirgū un cenu celšanos.
Siseņu ārkārtīgais rijīgums ir lielākais bieds. Pieaudzis īpatnis dienā apēd tik, cik pats sver, tātad apmēram 2 gramus.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aprēķiniem, proporcionāli raugoties, 40 miljonu īpatņu liels, kvadrātkilometru sedzošs siseņu mākonis dienā apēd tik daudz pārtikas, cik 35 tūkstoši cilvēku.
Diennaktī bars var migrēt 100–250 km attālumos, nesot postu visur, kur parādās. Vienā siseņu mākonī parasti atrodas 500 miljoni līdz 10 miljardi lidoņu. Pateicoties siseņu augstajai mobilitātei, postījumu epicentri mainās.
Vēl maija beigās par tādu uzskatīja Āfrikas raga valstis – Etiopiju, Keniju, Ugandu, Džibuti. Aprīlī lēsa, ka Austrumāfrikā siseņu mākoņu kopplatība sasniegusi vairāk nekā 2000 kvadrātkilometru, tas ir vairāk nekā trīs Latvijas, kopā ņemtas.
Etiopijā daudziem fermeriem kukaiņi nopostīja līdz 90% ražas.
FAO speciālisti sagaida, ka Austrumāfrikā nākamais siseņu vilnis gaidāms jūnija beigās vai jūlija sākumā, kas sakrīt ar ražas novākšanas laiku.Austrumāfrikā vien bada briesmām var būt pakļauti 25 miljoni cilvēku.
Parastos apstākļos tuksneša siseņi ir mazpamanāmi augēdāji, taču noteiktās situācijās – parasti iestājoties ļoti siltam un sausam, vai arī gluži otrādi – mitram laikam, plūdiem – kad augu pārtikas sāk pietrūkt, tiem rodas krietni agresīvāki pēcnācēji, kas pulcējas milzīgos baros un dodas pārtikas sirojumos.
Pašreizējās situācijas saknes meklējamas vēl 2018. gadā, kad siseņu savairošanās avotu – Rubelhālī tuksnesi Arābijas pussalā – piemeklēja atkārtoti cikloni, kas atnesa reģionam neierastas lietavas.
Tuksneša siseņi savairojās un pāri Hormuza šaurumam vispirms nokļuva Jemenā, kur valda pilsoņu kara izraisīts haoss, un ar insektu iznīcināšanu neviens nenodarbojās.
Mēneša laikā siseņu skaits var palielināties vairākus desmitus, pat simtus reižu. 2019. gadā tie turpināja migrēt uz Irānu, Pakistānu, Indiju. Cita grupa ar labvēlīgu vēju pāri Sarkanajai jūrai pārceļoja uz Etiopiju un Somāliju, tālāk uz Keniju.
FAO eksperts siseņu apkarošanas jomā Kīts Kresmans presē salīdzinājis siseņus ar mežu ugunsgrēku – ja neiznīcina jau perēklī, situācija var viegli iziet ārpus kontroles: “Siseni nogalināt nav grūti. Uzsmidziniet tam pesticīdu, un tas nomirs.
Taču tas ir kā ar meža ugunsgrēku – ja atrodat mazu ugunskuru, jūs to vienkārši nodzēšat, taču, ja nokavējat, tas izvēršas plašā ugunsgrēkā, un tad problēmu ir daudz sarežģītāk un dārgāk pakļaut kontrolei.”
Daudzās Āfrikas un Āzijas zemēs siseņus, protams neindētus, dažādos veidos izmanto kulinārijā, proteīniem un vitamīniem bagātu ēdienu pagatavošanā.
Jaunākais uzlidojums licis meklēt arī jaunas biznesa idejas. Pakistānā, kur pirmie siseņu bari parādījās februārī, zemnieki tos ķer lielos vairumos un pārdod uzņēmumam, kas no tiem ražo proteīna bagātu vistu barību.
Savukārt Ķīnā ievērots, ka siseņi ļoti garšo pīlēm. Tikmēr Etiopijā fermeri sākuši praktizēt talkas ražas novākšanā, lai paspētu pirms siseņiem.
