Pasaules tīmeklim ceturtdaļgadsimts 0
Pirms 25 gadiem britu datorzinātnieks Tims Bērners-Lī radīja metodi, kā savienot datoru virkni, izveidojot pasaules tīmekli, kas vienas paaudzes laikā neatgriezeniski pārveidojis cilvēci.
Metodi noliek plauktā
Sākotnēji sera Tima nolūks bija šauri praktisks – uzlabot sazināšanos starp tūkstošiem zinātnieku, kas strādāja Eiropas kodolpētījumu centrā (“CERN”) Šveicē. 34 gadus vecais fiziķis 1989. gadā ieteica izveidot informācijas tīklu, ko varētu paplašināt, pieaugot projektā iesaistīto orgnizāciju skaitam, un radīt universālu savstarpēji saistītu informācijas sistēmu. Viņa priekšnieks Maiks Sendals raksturoja priekšlikumu kā “neskaidru, bet interesi rosinošu” un nolika plauktā, raksta avīze “The Independent’. Sers Tims neatlaidās un izveidoja teksta pārsūtīšanas protokolu (HTTP) un teksta iezīmēšanas valodu (HTML), radot pasaules pirmo pārlūkprogrammu (“World Wide Web”). Sākotnēji tīmekli dēvēja par “Mesh”, nosaukumu “www” ieviešot pēc gada. 1993. gadā “CERN” atļāva lietot šo tehnoloģiju visiem interesentiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē piekļuva informācijas plūsmai tīmeklī. Kopš tā laika tīmekļa vietnēs ir sarausta un zaudēta milzu nauda, arvien lielāku ietekmi sabiedriskās domas veidošanā gūstot sociālajiem saziņas tīkliem. Pēc ekspertu datiem, šobrīd tīmeklī ir vairāk nekā 600 miljonu vietņu, kur katru minūti apgrozās miljoniem ziņojumu un attēlu, kā arī miljardi dažādu darījumu apmaksai.
Tīmekļa tumšā puse
Atzīmējot 25. gadskārtu kopš tīmekļa izveidošanas, sers Tims uzsvēris nepieciešamību aizstāvēt principus, kas padarīja to veiksmīgu, un atbrīvot tīmekļa vēl neapgūtās iespējas. Tīmeklis ir tik strauji attīstījies tāpēc, ka sākotnēji bija brīvs un pieejams visiem, taču tagad to apdraud tirgus darboņi un valdību izlūkdienesti, kas grauj ziņu privātumu un grib kontrolēt informācijas plūsmu, brīdina Bērners-Lī. Trim no pieciem iedzīvotājiem pasaulē joprojām nav pieejams tīmeklis, taču sers Tims ir pārliecināts, ka stāvoklis mainīsies: “Es ticu, ka mēs varam izveidot tīmekli, kas patiesi ir piejams katram, lietojot jebkuru ierīci, un dod mums visiem iespēju izmantot savu cilvēcisko potenciālu.” Lai gan tīmeklis dod daudz iespēju, tam ir arī tumšā puse, atzīmē laikraksts “The Independent”. Tīmekļa “tumšajā daļā” tiek tirgoti ieroči un narkotikas, bet daudzās vispārpieejamās vietnēs tīklus auž pedofili, cilvēku tirgoņi un teroristu vervētāji.
Jāizstrādā tīmekļa tiesību kodekss
Datorzinātnieks ir pārliecināts, ka vajadzīga “globāla digitāla konstitūcija – tīmekļa tiesību kodekss”, kura pamatprincipi būtu jāizstrādā katrā valstī, piedaloties sabiedriskajām organizācijām, valdības ierēdņiem un uzņēmējiem. “Ja mums nav atvērts, neitrāls tīmeklis, uz kuru mēs varam paļauties, nebažījoties par to, kas notiek kaimiņos, mēs nevaram izveidot atklātu valdību, patiesu demokrātiju, efektīvu veselības aprūpi, saliedētu sabiedrību un kultūras daudzveidību,” uzskata sers Tims. Viņš paudis bažas, ka tīmekli varētu saskaldīt valstis vai organziācijas, lai nodalītā tīmekļa daļā ieviestu savus noteikumus. Atzīstot autortiesību pārkāpšanas problēmu, sers Tims iebilst pret vienpusēju regulējumu. Viņaprāt, “galvenais ir, lai cilvēki aizstāvētu tīmekļa brīvību un izprastu, kādu ļaunumu nodarītu sašķelts tīmeklis”. “Kā jebkurai cilvēka veidotai sistēmai, tīmeklim vajadzīga uzraudzība un vajadzīgi nacionālie likumi, taču mēs nedrīkstam pārvērst tīmekli par nacionālu tvertņu virkni”, uzskata tīmekļa izgudrotājs Bērners-Lī.
