Pasaules svarīgākais jaunums un žurnālisti 0
Tās ir pašas galvenās ziņas – lokāli un globāli. Ziņas par pandēmijas norisi, attīstību, radītajām problēmām un risinājumiem. Tās ir gan mainīgas un pretrunīgas, gan satrauc un biedē. Vienlaikus palīdz pielāgoties un izturēt. Lai gan to teikuši jau daži citi, atļaušos pateikt arī es – šis laiks, lai cik grūts, ir lielisks profesionālas žurnālistikas nepieciešamības pierādījums.
Tas palīdz pa īstam saprast, ka ne visi informācijas avoti un sniedzēji ir ņemami nopietni un ka ne visu veidu publiskā vēstīšana ir profesionāla. Liek apzināties, ka žurnālistika ir un būs profesija, kurā ir gan skaidri pienākumi un atbildīgums, gan profesionālās darbības principi un ētikas normas. Tā ir profesija, kuras pārstāvji ne tikai jautā, ziņo, bet izmanto profesionālus paņēmienus, lai atklātu patiesību, sekotu mainīgajai realitātei un to skaidrotu.
Visam sekojam un…(ne)pagūstam
Šī situācija ir jauna visiem, arī mediju profesionāļiem. Veselības žurnālistika, lai cik ļoti vajadzīga, tikai dažiem ir ilgākā laikā izkopta nodarbošanās. Bet arī esošā pieredze jaunajos apstākļos ne vienmēr palīdz, ja vienlaikus jāziņo, jāizzina problēma un jācenšas pašam nesaslimt. Pandēmijas vai epidēmijas atspoguļošanas pieredzes Latvijas žurnālistiem nav. Regulārās gripas vai ērču sezonas potēšanās ziņas drīzāk bijis apnicīgs pienākums, bet iepriekšējā pieredze, stāstot par veselības jautājumiem, palīdz vieglāk atšifrēt speciālistus un ekspertus. Patiesi dziļas zināšanas vienā jomā nenozīmē izpratni par citu, vienlīdz sarežģītu medicīnas jomu. Šis laiks parāda, cik svarīga ir ekspertīze, zināšanas, pieredze pētniecībā, prasme atšķirt medicīniskas vai sociālas teorijas un versijas. Tas ir otrs, ļoti svarīgs secinājums, redzot, kā īsā laikā mainījušies svaru kausi starp zināmo un ātri noskaidrojamo, uzticamiem avotiem un tiem, kas neinformēti spriež par notikumiem, kā kritēriju izmantojot agrākos priekšstatus.
Labā ziņa, ka lielākā daļa no Latvijas profesionālajiem medijiem ir sapratuši, ka no viņu darba atkarīga arī epidēmijas gaita Latvijā. Darba ir ļoti daudz, un lielākoties tas ir ļoti atbildīgi, nesavtīgi darīts.
Lielākais, kas jau paveikts gan patiesības noskaidrošanā, gan veidojot zināšanās balstītu realitātes izpratni, ir diskusija par homeopātiju, ko sāka Latvijas Radio ar Kristapa Feldmaņa sižetu par dārgām homeopātiskām it kā zālēm, kas nepalīdz un nav vajadzīgas vīrusa izplatības laikā. To turpināja LTV1 intervijās ar speciālistiem, ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, pārbaudot faktus, diskutējot par ārstu un farmaceitu atbildību. Tas ir nozīmīgs panākums. Lai gan bijuši gan “homeopātijas ticīgo” verbālie uzbrukumi žurnālistiem un raidījumu vadītājiem, tomēr beidzot arī Latvijā daudz skaidrāk ieraugāma atšķirība starp vēlamo, patīkamo informāciju un to, kas balstās zinātniskos pierādījumos un var palīdzēt saprast sabiedrības veselībai būtiskas likumsakarības.
Tieši svarīgu un reizēm arī negaidītu jautājumu uzdošana, profesionāli kritēriji nosaka informācijas kvalitāti. Šajā laikā LTV Ziņu dienests piedāvā divas reizes garākas ziņas, neskaitāmas tiešraides no preses konferencēm, tūlītējas ziņas “lsm.lv” platformā. Līdzīgi darbojas citi ziņu dienesti, arī nesen pārveidotais TV3 ziņu dienests. Kļūdainu informāciju, maldinātāju aktivitātes sociālajos medijos pašreizējā milzīgajā ziņu un viedokļu klāstā regulāri pārbauda pētnieciskās žurnālistikas centra “RE:Baltica” projekta “RE:Check” žurnālisti.
Personība vai profesionālis?
Jaunais “Rīga TV24” raidījums “ASAP”, no vienas puses, ir laba alternatīva situācijai, ja kanālā nav pašu veidotu ziņu programmu. “Rīga TV24” dažādu raidījumu formātu ideju pamatā ir citu mediju ziņu apspriešana dažādu cilvēku lokā. No otras puses, tas pagaidām ir raidījums, kas mazliet kautrējas no tā, ka uz to varētu paļauties.
“ASAP” nosaukumā izmantota plaši lietotā angļu valodas abreviatūra, kas nozīmē “cik ātri vien iespējams”. Raidījuma nosaukums atšifrēts kā tā devīze “Atklāti, svarīgi, aktuāli, precīzi”.
“ASAP” vada Ieva Strazdiņa, kas titros nosaukta par ētera personību. Raidījuma vadītāja ir lietišķa, ieinteresēta, konkrēta. Informācijas atlase tajā ir laba, jaunākie viņas veidotie raidījumi cenšas sekot jaunumiem par ārkārtas situāciju, palīdz orientēties to plūsmā, precīzi ziņo par notiekošo. Tāpēc šķiet dīvaini, kāpēc raidījuma vadītāju nesauc citādi, bet dēvē par ētera personību. Tādu taču ir ļoti daudz, par to viegli kļūt, ja esi bijis jebkurā ēterā. Bet ko tas nozīmē?
Nosaukumam “ētera personība” nav nekāda sakara ar saturu un tā kvalitāti, liekot domāt, ka būs jāskatās uz cilvēku, kam svarīgākā ir pašprezentācija un kura sevis demonstrēšana būs arī galvenais skatītāju ieguvums. Vēlmi vērot kādu personību ēterā būtu naivi saistīt ar personības uzticamību vai patiesumu.
Ieva Strazdiņa ir citāda. Viņas raidījumā savākta aktuālā informācija, viņa piedāvā arī pašas izvēlētu un apstrādātu saturu, sazvanās ar informācijas sniedzējiem, intervē amatpersonas. Protams, tas notiek ar producēšanas komandas līdzdalību. Tāpēc nav vērts slēpties aiz šī tukšā izklaides un šovbiznesu apkalpojošo mediju ieviestā nosaukuma. Viņas raidījums “ASAP” varētu attīstīties un veidoties par nozīmīgu informācijas avotu kanāla “Rīga TV24” skatītājiem, ja vien pārāk daudz nepaļautos uz iestāžu preses relīzēm un sociālajos medijos atrastu informāciju.
Nebūtu labi, ja “ASAP” kļūtu par kārtējo “Rīga TV24” formātu, kas tikai izmanto un savā stilā atstāsta citu sniegtu informāciju. Ja tajā līdzīgi kā “Preses klubā” tiktu atskaņoti teksti, kas svarīgi viesiem, bet “ētera personības” vadītāju lomās īsti nespēj ne uzdot jautājumus, ne salīdzināt vai kritiski analizēt atbildes. Tieši tāpēc skatītājiem ir daudz labāk, ja raidījumus vada un informāciju sniedz žurnālisti, nevis ētera personības.
Ko dara žurnālisti?
Starptautiskās žurnālistikas organizācijas sniedz padomus, kā labāk atspoguļot Covid-19 procesus. Žurnālisti, kas pieredzējuši Ebolas un Zikas vīrusu epidēmijas dažādās pasaules valstīs, dalās profesionālos padomos. Galvenie ieteikumi: būt ļoti kritiskiem pret zināmajiem skaitļiem, apzināties, ka liela daļa informācijas nav skaidra, nav izpētīta. Saprast, ka tikko iegūtās ziņas var būt novecojušas vai pat nepatiesas pat jau pēc dažām stundām. Starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas tīkla ieteikums ir šobrīd sekot faktiem, mazāk tos analizēt, lai neizteiktu kļūdainus secinājumus. Un vēl viens svarīgs ieteikums žurnālistiem no viņu kolēģiem citās valstīs: izvērtēt savus spēkus, savu fizisko un garīgo veselību, sargāt pašiem sevi.
Izdegšana un saslimšana draud arī žurnālistiem. Tāpēc pārmetumi, ka kaut kas vēl nav zināms vai saprotams, žurnālistu vainošana nebūs labākā izvēle, ja vien gribam, lai profesionāli sagatavotas ziņas mūs sasniegtu arī turpmāk.
Šis nav īstais laiks, lai mediju lietotāji uzvestos pierastā veidā kā prasīgi patērētāji, kam pienākas, kas ir pelnījuši visu tūlīt un uzreiz. Šādas prasības dzirdamas, neskatoties uz to, ka daļa cilvēku nav bijuši pietiekami atbildīgi ne pret savu informācijas ieguves praksi, iemācoties atšķirt dažādus žurnālistikas slāņus, ne arī atbalsta profesionālus medijus, tos abonējot. Attiecības ir mainījušās, situācija ir pavisam citāda. Tagad jūs redzat, ko spēj žurnālisti, kas ilgstoši ir uzskatīti par profesiju, kurai jāizdzīvo maza tirgus apstākļos un pastāvīgā resursu trūkumā. Izrādās, ka tas ir daudz. Ļoti daudz un lielākoties ļoti labi.
Spriedelēšana par žurnālistu darbu pašlaik varētu būt līdzīga tam, ko atļaujas sociālās tīklošanās platformu vides jaunizceptie virusologi, epidemiologi un ekonomisti, kam nav ne zināšanu, ne izglītības minētajās jomās. No malas nav redzams, cik daudz strādājuši žurnālisti, kā viņi spēj to paveikt, kāpēc pieņēmuši konkrētus lēmumus. Mēs nezinām, kuras ziņas žurnālisti nav varējuši pārbaudīt vai izstāstīt, cik lielu informācijas daudzumu izvērtējuši. Stress un atbildība ir milzīga. Lai arī šajās dienās esmu redzējusi arī paviršību, apšaubāmus viedokļus vai neizlabotas kļūdas, tomēr ir skaidrs, ka šobrīd uz Latvijas ziņu un analītisko raidījumu žurnālistiem varam paļauties. Tas ir ļoti svarīgi! Tieši žurnālistu sniegtā svarīgā informācija var pasargāt cilvēkus, katru no mums.
