Pasaules skaistuma veidotājs – Leons Baksts 0
Mākslas muzejā “Rīgas birža” līdz 28. augustam skatāma ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai veltītā izstāde “Leons Baksts un viņa laiks”. Rīgā pirmo reizi ir iespēja apskatīt tik daudz L. Baksta oriģināldarbus.
“Viņš ar savu mākslu vairoja pasaules skaistumu” – šie vārdi veltīti izcilajam Krievijas māksliniekam Leonam Bakstam. Mākslinieks bija ļoti spilgta 19. un 20. gadsimta mijas mākslas personība. Pasaulē vislabāk zināms kā slavenā impresārija Sergeja Djagiļeva sadarbības partneris, veidojot leģendārās krievu baleta sezonas Parīzē.
Izstāde ir ļoti plaša, tajā var izsekot L. Baksta daiļradei kopš 1902. gada, kad viņš veidojis pirmās kostīmu skices Petipā iestudējumam “Marķīzes sirds” Pēterburgas Ermitāžas teātrim līdz laikam, kad viņš jau bija slavens S. Djagiļeva līdzgaitnieks un radīja scenogrāfiju un kostīmus Parīzes krievu sezonām.
Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atsegt šīs spilgtās personības daudzpusību, kuras darbi, īpaši tie, kas saistīti ar teātri, 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs iedvesmoja Rietumeiropas modernistus un veidoja jaunu skatuves vizuālo stilu. Ekspozīcijā iekļautas L. Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs fotomateriāls, kas dokumentē S. Djagiļeva trupas uzvedumus. L. Baksta daiļrades pētnieks no Baltkrievijas Vladimirs Ščastnijs, kas ir arī Rīgas izstādes galvenais kurators, teic: “Pateicoties L. Bakstam, scenogrāfija tika atzīta par pilntiesīgu tēlotājmākslas sastāvdaļu. Pēc “Krievu sezonas” iestudējumiem Parīzē Baksta darbi tika izstādīti Luvrā un citos prestižos pasaules muzejos. Kopš tā laika scenogrāfijas mākslas darbi ar lieliem panākumiem tiek eksponēti atsevišķās izstādēs.”
L. Baksts bija daudzpusīgs un ar savu krāsas un stila izjūtu, par ko izstādes kuratore Vita Birzaka saka: “Tieši tāpēc mēs varam runāt par viena autora stilu, kuru var izjust visās jomās arī grafiskajā dizainā, plakātos, žurnālu noformējumos. Arī atklātnītēs, kuras var sūtīt pa pastu bez aploksnēm, kā sava veida jaunumā, jo tas ir 20. gs. sākums. Plakātos gan ar teātri saistītos, gan arī tādos, ko mēs tagad saprotam ar reklāmas plakātiem… Parīze sev atklāja kaut ko jaunu tieši ar S. Djagiļeva trupas izrādēm un zināmā mērā pateicoties L. Bakstam un viņa kostīmiem. Tādu krāsu salikumi, kas it kā ir pretrunā akadēmiskās mākslas labajām tradīcijām, iespaidi no eksotiskām kultūrām un tajā pašā laikā arī krievu nacionālais ornaments un kolorīts un tādā brīvā, radošā interpretācijā un komplektācijā – tas viss ir pārsteidzoši brīvi, atraisīti un spilgti, tas, protams, arī ietekmēja tādu ikdienas modi tālāk, turpmākajiem gadiem. Tas arī ir vēl viens no aspektiem, kāpēc par L. Bakstu modes pasaule joprojām runā un skatās viņa darbus.”
Līdzās L. Baksta darbiem izstādē eksponēti arī viņa laikabiedru darbi, kā, piemēram, Aleksandra Benuā, Mihaila Vrubela, Marka Šagāla, Nikolaja Rēriha un citu slavenu mākslinieku gleznas. “Tas ir viens mākslinieku loks, kas atspoguļo šo paradigmu, pārmaiņu laiku mākslā. Kad atteikšanās no akadēmiskās skolas ir apzināta izvēle un meklējumi daudz brīvākā formas un arī satura izteikšanā,” teic V. Birzaka.
