Pasaules skaistākā vecmāmiņa 0
– Vecmāmiņas parasti lepojas ar saviem mazbērniem, bet nezin kāpēc daudzas nevēlas, lai viņas uzrunātu par vecmāmiņām, – teic pirmā pasaules vecmāmiņu skaistumkonkursa uzvarētāja Stella Vilema.
Konkurss šā gada sākumā norisinājās Bulgārijā, un Stella no tā atgriezās ar zelta godalgu un titulu “Mrs. Grandma Universe”. Šogad augustā arī Latvijā notiks pirmais vecmāmiņu skaistumkonkurss, ko rīko biedrība “Emergo” un Elita Drāke. Patlaban vecmāmiņas tajā var pieteikt savu dalību.
Stellu vecmāmiņas godā iecēlusi mazmeitiņa Amanda, kurai šobrīd divarpus gadi. Pēc mēneša viņai pievienosies arī brālītis, ar kuru māmiņa ir gaidībās. Ieraugot pasaules skaistāko vecmāmiņu Stellu, grūti noticēt, ka viņa jau ir šajā statusā. Vaicāju piecdesmit divus gadus vecajai Stellai, kā viņu uzrunā mazmeita?
Mūsu sabiedrībā jālauž stereotips, ka šodienas vecmāmiņas ir saistāmas ar vecumu.
– Amanda mani sauc par omīti, jo tas skan mīļāk. Mūsu sabiedrībā jālauž stereotips, ka šodienas vecmāmiņas ir saistāmas ar vecumu. Atceros savu omīti, kas staigāja garos svārkos un ar baltu lakatiņu galvā, bet tagad ir citi laiki un citādas vecmāmiņas. Mēs arī vēlamies panākt, lai Latvijā ieviestu vecvecāku dienu. Patlaban svinamo dienu sarakstā ir Starptautiskā veco ļaužu diena, bet to neviens tā īpaši nesvin. Gribas mīļākus svētkus, un šobrīd vecvecāku loma mazbērnu audzināšanā ir pieaugusi, jo daudziem bērniem vecāki devušies strādāt uz ārzemēm.
Stella izaudzinājusi divas meitas. Elīnai ir trīsdesmit gadu, Kristīnei – divdesmit astoņi.
– Jaunākā meita dzīvo Stokholmā un strādā bankā. Viņa vēl nav izveidojusi ģimeni, bet Kristīnei ir suns, un Zviedrijā tas ir vēl dārgāks prieks nekā bērns. Suni vienu pašu nedrīkst atstāt mājās. Viņš jāved vai nu uz speciālo suņu dārziņu, vai jāalgo staidzinātājs.
Stella izaudzinājusi arī vīra meitu un dēlu.
– Kad iepazinos ar savu otro vīru, zināju, ka viņam ir septiņgadīgs dēls un desmitgadīga meita, kas augs mūsu ģimenē. Man ar meitu tēvu laulības dzīve nevedās. Grūti, ja blakus ir cilvēks, kas tevi neatbalsta, bet es nekad meitas neesmu noskaņojusi pret tēvu. Tagad jau divpadsmit gadus esmu kopā ar vīru, kas patiesi rūpējas par mani un ģimeni.
Savulaik man bija pašai sava firma, ko vadīju septiņus gadus, bet tad pienāca brīdis, kad sapratu – nevaru vairs to pavilkt. Nolēmām, ka firmu pārdošu, bet par ģimenes materiālo nodrošinājumu rūpēsies vīrs, kuram arī ir sava firma. Tagad dzīvoju brīvā režīmā, izbaudot arī omītes statusu. Palīdzu vīram grāmatvedības lietās, bet lielākoties manas rūpes prasa mājas apkopšana un vasarā man tik tīkamie dārza darbi. No rīta izeju dārzā, sāku rosīties un pat nemanu, ka jau pienākusi pēcpusdiena.
2001. gadā paņēmām kredītu un nopirkām māju, kas bija visai bēdīgā paskatā. Draugi toreiz teica – jūs esat traki! Bet es zināju, ka varu paļauties uz vīru, jo viņš prot visus galdniecības darbus. Viegli nebija, septiņus gadus dzīvojām visai spiedīgos materiālos apstākļos. Toties tagad grūtums jau aiz muguras.
Vīrs ir deviņus gadus jaunāks par mani, bet es šo gadu starpību nejūtu. Viņam par prieku iemācījos zemūdens niršanu, lai arī man bija fobija no ūdens.
Mēs ar vīru esam līdzīgi, nevaram mierā nosēdēt, visu laiku gribam darboties. Vīrs ir deviņus gadus jaunāks par mani, bet es šo gadu starpību nejūtu. Viņam par prieku iemācījos zemūdens niršanu, lai arī man bija fobija no ūdens. Atceros, kad pirmo reizi devos uz niršanas nodarbībām, domāju – kā es pārvarēšu savas bailes, kā varēšu zem ūdens elpot? Bet nekas, ieguvu sertifikātu un, kad pirmo reizi ieraudzīju krāšņo zemūdens pasauli, sapratu, ka bija tā vērts. Lai neieslīgtu dzīves rutīnā, nepieciešams visu laiku apgūt kaut ko jaunu. Nesen apguvu Folla diagnostiku. Tā ir metode, kad ar akupunktūras palīdzību var noteikt veselības stāvokli. Es gan to praktizēju tikai ar saviem ģimenes locekļiem. Mums ļoti patīk uzņemt ciemiņus, taču es un vīrs labi jūtamies arī divatā. Mums vienam ar otru ir interesanti. Es iemīlējos savā vīrā viņa labsirdības un humora izjūtas dēļ. Un mūsu satikšanos uzskatu par brīnumu.
