Pasaules rekords Sarkandaugavā 4
Ar šo gribu kaut mazliet labot netaisnību, kuru esam nodarījuši kādam drosmīgam Latvijas uzņēmējam un pulkam viņa vadītu izcilu amatnieku, par unikālu pasaules mēroga notikumu pārāk maz stāstīdami vai to vispār noklusēdami.
Kāpēc ziņu par divu pasaulē pašlaik lielāko trimarānu nolaišanu ūdenī bija tik maz? Iemeslu virkne. Pirmais – Valdis Irbe un “Latitude” lielu publicitāti nevēlas. Nav jau tā, ka uzņēmuma vārti žurnālistiem būtu slēgti. Taču stāstījums ir galēji skops (tāpat kā uzņēmuma oficiālā preses relīze), fotografēt netiek ļauts. Valda argumenti divi. Pirmais – “Klients nevēlas”. Saprotams un neapstrīdams.
Otrs – “Jau tā mēs esam visu iespējamo kontroles dienestu uzmanības centrā. Bezgalīgi, gandrīz nepārtraukti auditi. Piekasīšanās pie mazākajām kļūdiņām dokumentos. Aizdomu ēna, kura traucē strādāt.” Arī diemžēl saprotams. Pie mums pieņemts uzskatīt, ka jebkura liela starptautiska naudas plūsma ir aizdomīga.
Šķiet, ka ir vēl trešais. Nevēlēšanās unikālā projekta tehniskās un tehnoloģiskās nianses rādīt iespējamiem konkurentiem. Gan tepat Latvijā, gan visā plašajā pasaulē. Respektēju un tādēļ konkrētajā šo kuģu tapšanas procesā degunu pārāk dziļi bāzt necentīšos.
Bet par pašiem šāda tipa kuģiem informācijas – ja cītīgi pameklējam – diezgan daudz. Un te daļiņa no tās. Minimums, kuru vajadzētu zināt katram to dzimtenes patriotam. Lielo jūru jahtas. Tiek lietots tieši šis no angļu valodas ņemtais vārds (sākotnējā tā izcelsme gan esot dāņu), kurš latvietim asociējas ar burām. Buras ir iespējamas. Taču nav obligātas. Tad tā būs motorjahta, kuras populārākas, jo vienkāršāk vadāmas un no laika apstākļiem mazāk atkarīgas. Nosacīta izmēru klasifikācija: līdz 40 pēdām (12 metri) – cabin cruiser (kuteris?); superjahtas – no 12 līdz 50 metriem, megajahtas – virs 50. Mūsējās tātad liekamas šajā megaplauktā. 52 metri – salīdzinājumā ar pie Vanšu tilta redzamajiem daudzstāvu kuģiem nieks, bet vienkārša Usmas vai Ķīšezera laivotāja acij un prātam – pilnīgs kosmoss. Bildes to parādīt nespēj. Ja nu vienīgi šī, ko no “Latitude” piedāvājuma izvēlējāmies – ar prāva izmēra motorlaivu priekšplānā…
Megalukss. Pasaulē tādas tikai dažas. Kaut kur dienvidu jūrās peldot par 10 metriem īsāka visai līdzīga “Adastra”. Četrus gadus Ķīnā būvēta. Slavenākie Eiropas dizaineri piedāvā arī par mūsējiem garākus “konceptus”, kuri klientus un realizāciju tikai gaida. Jautāju Irbem – vai “Adastrai” un taviem kuģiem ir kāds sakars? Atbilde – pilnīgi nekāda. Mūsu projekta “Galaxy” autors ir francūzis J. J. Coste, http://bluecoastyachts.com/.
Trimarāns. Tehniski galvenā atšķirība no klasiskajām vienkorpusa jahtām – peldēšanas veids. Viens korpuss jābūvē plats, citādi šķērsstabilitāti nenodrošināt. Un ātrā kustībā tās nevis peld, bet glisē, pa ūdeni slīd. Šāds kustības veids ir neekonomisks, viļņotā jūrā ne sevišķi komfortabls. Trimarāna stabilitāti nodrošina sānu korpusiņi. Galveno korpusu nu var būvēt garu, šauru, un – hidrodinamikas zelta princips – garums ir ātrs! Trimarāns sasniedz tos pašus ātrumus ar mazāku dzinēja jaudu, tērējot mazāk degvielas. Un tas ir ne tikai ekonomiski (kāda tur taupība “mega” kategorijā!), bet – galvenais – nodrošina lielāku pārvietošanās brīvību ar mazāku līdzi ņemamās degvielas daudzumu. Un vēl – garais “nazis” nevis triecas pret vilni ar dārdošu spēku, bet to griež, tajā ienirst daudz maigāk. Pat šampanieša glāzēm it kā vajadzētu uz galda noturēties… Izmēģinājumi rādīs.
Tehnika izcila. Bet šķiet, ka ne jau tā šajā miljonu pasaulē ir izšķirošā. Unikāls, neparasts, visus skatus pievelkošs un mutes izbrīnā paverošs ir šādu trimarānu izskats. Un ir cilvēki, kuri par apziņu – “Tāds pieder tikai man vienīgajam visā pasaulē” – var un grib maksāt daudz. Naudas izcelsme? Lai to kontrolē (vēlams, darbu pārlieku netraucējot) tie, kam pasaulē un Latvijā šādas funkcijas deleģētas. Mēs varam tikai lepoties, ka šādu megaideju realizācija notiek pie mums. Priecāties. Strādāt un nopelnīt.
Tehnoloģiski un organizatoriski – kā tas iespējams? Bez pieredzes, visai pieticīgos apstākļos? Valdis lakonisks – redzi, ir iespējams. Lūdzu komentāru šķiet vienīgajam cilvēkam Latvijā, kurš jau vairākus gadus dara kaut ko vismaz pamatprincipos līdzīgu. SIA “2K Composites” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kalvišs. (Ja braucat pār Vanšu tiltu no centra, pa kreisi redzams katamarāns – viņa firmas darbs.)
“Kāpēc gan ne? Labs organizators ar saņemtu labu priekšapmaksu var arī tik daudz un tik labi. Darbu vadībai var noalgot ārzemju konsultantus, pašam darbam – visus labākos, kādi Latvijā atrodami. Kompozītmateriālu tehnoloģijas (“Sprint/Prepreg” – saka Valdis) pēdējos gados attīstījušās līdz ļoti ērtam līmenim. Nav vairs putošas stikla šķiedras lupatas un virsū triepjami sveķi, ir iepriekš piesūcināti, atdzesēti materiāla ruļļi, ir vakuuma sistēmas, kas nodrošina jebkuras formas viendabīgu aizpildīšanu. Sarežģītākais šāda izmēra projektā, protams, bija visa korpusa (divu korpusu!) vienlaikus sasildīšana. Aptuveni rēķinot – vairāki desmiti tūkstošu kubikmetru telpas ar somu pirts temperatūru! Paveica Valdis un komanda. Cepuri nost!”
Kvalitāte? V. Irbe: “Visā galveno darbu laikā tos uzraudzīja starptautiskas kompānijas “BV” pārstāvji (http://www.bureauveritas.com). Sekojošo jūras izmēģinājumu programma arī tiek sastādīta un saskaņota ar “BV”, tas ir garš un sarežģīts process.”
Nu ko – pievienojos Kārļa teiktajam. Cepuri nost! Un lai veicas nākotnē. Jauns pasūtījums jau esot pie apvāršņa.
UZZIŅA
10. maijā ūdenī tika nolaisti divi trimarāni – dvīņi. Tie tapuši divu gadu un piecu mēnešu ilgā uzņēmuma “Latitude Yachts” darbā un ir pašlaik lielākās šāda tipa motorjahtas pasaulē.
Katra trimarāna garums – 53,32 metri, platums – 17,44 metri. Katrs kuģis aprīkots ar diviem dzinējiem, kuru kopējā jauda ir 5000 ZS, un var sasniegt ātrumu lielāku par 28 mezgliem.
Trimarāni uzbūvēti Tuvo Austrumu tirgum. “Latitude Yachts” būvē kuģus kopš 2006. gada, vienlaikus nodarbinot līdz 500 cilvēkiem (ieskaitot apakšuzņēmēju personālu). Šobrīd uzņēmumā nodarbināti nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem. Kuģu būvētava ir sertificēta Latvijas Jūras administrācijā un tās kvalitātes vadība atbilst jaunākajiem ISO standartiem.
