Pasaules pieprasījums pēc kokaīna ir krustcelēs – cenas būtiski samazinājušās, kas ražotājus novedis pie krīzes 27
Pasaules pieprasījums pēc kokaīna šķiet nepiesātināms. Saskaņā ar jaunākajiem ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) datiem, lai gan nelegālo narkotiku patērētāju skaits Amerikas Savienotajās Valstīs pēdējo divu desmitgažu laikā ir saglabājies gandrīz nemainīgs, lietotāju skaits Austrālijā, Eiropā un Āzijā ir turpinājis palielināties, vēsta “The Economist”.
Pagājušajā mēnesī Austrālijas lielākajā pilsētā Sidnejā konfliktos saistībā ar narkotikām piecu dienu laikā tika nošauti pieci cilvēki.
Ciemati visā Katatumbo reģionā, kurā ir daudz kokakoka — ziemeļos netālu no robežas ar Venecuēlu, agrāk bija pārpildīti ar naudu no nelegālā tirgus. Ielās skanēja mūzika, un nedēļas nogalēs biljarda klubi bija pilni. Taču pēdējo gadu veikali ir slēgti un vietējie sākuši badoties.
“Cilvēki tagad kokaīnu pārdod ar zaudējumiem,” saka Holmers Peress Balmaceda, kura ģimene, tāpat kā lielākā daļa šajā reģionā, agrāk audzēja kokas lapas. Līdzīgi Kaukā, valsts dienvidrietumos, cenas ir samazinājušās no 70 000 Kolumbijas peso (17,25 USD) par kokas lapu vienību (12,5 kg) pirms gada līdz 38 000 peso šodien.
Kāpēc uzplaukums dažās valsts daļās ir pārvērties par iespaidīgu kritumu citās? Tā ir pārprodukcija, kas spiež uz leju cenas. UNODC dati liecina, ka dažos pēdējos gados kokaīna ražošana ir paātrinājusies vairāk nekā pieprasījums: 2021. gadā Kolumbijā ar koka kultūrām tika apsēti kopā 204 000 hektāri, kas ir par 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tā ir lielāka koka kultūrām veltīta platība nekā jebkad agrāk. Lauksaimnieki ir arī izstrādājuši metodes, kā efektīvāk audzēt koka augu, savukārt kokaīna hidrohlorīda (rafinētā produkta) ražošanas laboratorijas ir kļuvušas lielākas. Tas padara visu procesu produktīvāku. Saskaņā ar ANO datiem, potenciālā kokaīna hidrohlorīda raža Kolumbijā pieaugusi no vidēji 6,5 kg no hektāra 2016. gadā līdz 7,9 kg no hektāra 2020. gadā.
Un Kolumbija nav vienīgais piegādātājs, kas globālos tirgus pārpludina ar kokaīnu. Peru ir palielinājusi savu ražošanu par 62% no 49 800 hektāriem 2017. gadā līdz 80 700 hektāriem 2021. gadā. Bolīvijas produkcija ir palielinājusies par 24%, no 24 500 hektāriem līdz 30 500 hektāriem tajā pašā laika posmā. Ražošana sāk darboties arī Venecuēlā, Hondurasā un Gvatemalā.
“Pārprodukcija noteikti ir vērojama, taču tas nav visa izskaidojums,” saka Ana Maria Rueda no Fundación Ideas para la Paz, Kolumbijas domnīcas. Vēl viens faktors, uz kuru viņa norāda, ir noziedzīgo grupējumu mainīgā bagātība.
Kolumbijas kokaīna tirgū agrāk dominēja tādas personas kā Pablo Eskobars, kurš vadīja Medeljinas bandu. Viņu konkurenti bija Kali banda. Deviņdesmito gadu sākumā šīs grupas tika sadalītas, kad to vadītāji tika nogalināti vai sagūstīti. Viņu aktivitātes pārsvarā apsteidza divas organizācijas: Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki un Nacionālā atbrīvošanas armija. Turpmāk abas šīs organizēcijas “regulēja” koksa tirgu, kontrolējot visu piegādes ķēdi, kā to darīja Medeljinas un Kali karteļi: rūpējoties par visu, sākot no koka novākšanas un pārstrādes līdz izvešanai no valsts.
Tomēr 2016. gadā Kolumbijas valdība panāca miera līgumu ar šīm organizācijām. Tas beidza gandrīz pusgadsimtu ilgušo iekšēju bruņotu konfliktu. Tam bija arī neparedzētas narkotiku tirgus sadalīšanas sekas. Tagad visā valstī ir vairāk nekā 500 noziedzīgu grupu. Grupas, kas pērk kokaīnu vairumā, var izvēlēties, no kuriem reģioniem to iegādāties, un pazemināt cenas vietējā mērogā, saka Rueda.
“Tagad mēs atrodamies ārkārtīgi sadrumstalotā kriminālajā situācijā,” saka Džeremijs Makdermots no domnīcas InSight Crime. Nesen tika sagūstīti vairāki ievērojami noziedznieku līderi.
Cenu kritums nozīmē ne tikai lauku ekonomikas sabrukumu dažās Kolumbijas daļās, bet arī akūtu sociālo krīzi. Vairāk nekā 230 000 Kolumbijas ģimeņu paļaujas uz koka kā galveno ienākumu avotu, liecina federācija, kas pārstāv zemniekus, kuri audzē nelikumīgas kultūras. Jūlijā valdība sāka izsniegt skaidru naudu ģimenēm dažās no 181 Kolumbijas kokas ražošanas pašvaldības. “Šis ir ārkārtas plāns,” saka Felipe Taskons, valdības nelegālo kultūraugu aizstāšanas programmas direktors. Viņaprāt, ir nepieciešamas izmaiņas aizvietošanas politikā, lai panāktu, ka lauksaimnieki no kokas pāriet uz citiem, legāliem kultūraugiem. “Tas, ko mēs darījām līdz šim, nav izdevies,” viņš atzīst.
Te gan jāpiemin, ka kokaīnam nav derīguma termiņa. Ja tā audzētāji atradīs veidu, kā pārlaist krīzi, tirgus var turpināt plaukt un zelt. Narkobizness bieži atrod apvedceļus.
