Tēlniece vannā sēdināja latvju dievus. Jelgavā sākas ledus skupltūru festivāls 0
Reiz burbuļvannā kopā ielikusi pat Pērkonu un Laimu – lai lemj mūsu likteņus, neformāla vide raisa gudras domas. Tēlnieces Agneses Rudzītes-Kirillovas kontā ir skulptūras, kas veidotas no visdažādākajiem materiāliem. Bet ar ko viņa pārsteigs Jelgavas Ledus skulptūru festivālā 10. februārī?
Ja ārā būs slapjdraņķis – kā tas ietekmēs festivāla norisi?
Nebūs forši, bet mēs esam rūdīti – gandrīz katru gadu februārī ir šādi laikapstākļi. Arī, ja festivālu pārceltu, nav garantēts, ka, piemēram, decembrī būtu perfektais brīdis. Bulgārijā es taisīju ledus skulptūru +9 grādos. Atklāšanas vakaru izdzīvoja.
No smiltīm esi veidojusi interesantu skulptūru – burbuļvannā sēž Laima un Pērkons. Kā tapa šī ideja?
Tēma bija – latviešu dievības un simboli. Izlēmām, ka sasaistīsim ar mūsdienām un politiku – kur tad tiek izlemti mūsu likteņi? Parasti nepiespiestā vidē, pirtīs, burbuļvannās. Tad nu Laima ar Pērkonu sēž burbuļvannā un lemj mūsu likteņus. Nedaudz paspēlējāmies ar šo tēmu.
Tev nav bijusi doma veidot ledus šaržu, piemēram, par mūsdienu kolorītākajiem politiķiem, ne mītiskiem tēliem?
Varbūt kaut kādas sociālās atsauces, bet konkrēti ne. Nevarētu arī teikt, ka ļoti interesējos par politiku.
Ko no ledus veidosi šogad?
Starp citu, šogad lielā Jelgavas festivāla tēma tomēr ir nedaudz politiska: karnevāls. Ar vīru spriedām: kas nāk prātā, dzirdot vārdu “karnevāls” – nu, Brazīlija, Venēcija. Gan jau daudziem būs tādas idejas. Bet mēs apspēlēsim to, kā cilvēki uzvelk maskas un izliekas par tiem, kas viņi nav. Mums būs vīriņš smukā uzvalkā (politiķis), kurš vada marionetes. Nu re, tomēr politika…
Labāk ir strādāt komandā?
Kā kuru reizi. Darbojoties komandā, rodas lielas idejas, ir ļoti interesanti strādāt. Dažreiz gan sadarboties neizdodas – katram savas domas, kuras nesaskan.
Kā tu vērtē Rīgas tēlniecisko pilsētvidi? Vai tā nav pārlieku garlaicīga? Kuri objekti tevi uzrunā?
Rīga ir brīnišķīga pilsēta, bet derētu daudz vairāk vides akcentu. Eiropas pilsētās var redzēt ļoti daudzus skaistus objektus, bet mums tie ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi. Vieta ir – tik daudz parku. Ja tas ir naudas jautājums, var taču ļaut izpausties mākslas studentiem.
Kādus darbus tev visbiežāk pasūta privāti? Dārgākie, vērienīgākie darbi?
Lielākoties tās ir granīta skulptūras kapu pieminekļiem – cilvēku figūras. Pie tādām ir jāstrādā vismaz pusgadu, izmaksas ir milzīgas – jau tikai akmens vien maksā vairākus tūkstošus. Pie tirdzniecības centra “Azur” var redzēt četrus lielus manis veidotus objektus. Privātmāju īpašnieki arī pasūta dažādas metāla skulptūras un objektus no stikla šķiedras.
Tev ir vērā ņemama ledus skulptūru festivālu pieredze. Kā tu vērtē Jelgavas festivālu uz pasaules fona?
Jelgavas festivāls ir viens no labākajiem pasaulē. Ļoti labi organizēts, par visu ir padomāts. Es tajā piedalīšos jau septīto reizi, un katru gadu ir jūtamas pozitīvas izmaiņas, lai tikai mums visiem viss labāk izdotos. Man ļoti patīk, ka šā festivāla rīkotāji ne tikai gādā par to, lai mākslinieki varētu radīt skaistas skulptūras, bet arī piedomā pie tematikas, lai būtu kāds vēstījums, kas cilvēkus uzrunātu.
Vai varēs vērot arī skulptūras tapšanas procesu?
Nē. Skatītāji redzēs tikai gatavu darbu. Būtu bīstami atrasties tur, kamēr tās tiek veidotas. Bet uz skatuves varēs sekot, kā stundas laikā top skulptūra – es arī laikam piedalīšos. Tad vismaz cilvēki redz, kā tas notiek. Apmeklētājiem patīk iepazīt procesu – piemēram, smilšu skulptūru festivālā tas ir iespējams. Pēc tam dzirdēju labas atsauksmes.
Vai, veidojot skulptūras, ir nācies arī savainoties? Kādi drošības noteikumi jāievēro?
Nesen sev iegriezu rokā ar papīra nazīti, dabūju četras šuves. Vīram gadījās uzdurties uz kalta. Ir jāuzmanās, nedrīkst zāģēt un vienlaikus skatīties uz otru pusi. Taču, ja esi uzmanīgs, nekas traks nevar notikt.
Agnese Rudzīte-Kirillova
• 17 gadus strādā tēlniecībā
• Sākumā specializējusies glezniecībā
• 2000. gadā maģistra grāds tēlniecībā
• Ieguvusi daudzas zelta godalgas dažādos festivālos
