Pasaules līderi pošas uz ekonomikas forumu Davosā 96
Pasaules ekonomikas forumu Davosā, kas norisināsies no 15.janvāra līdz 19.janvārim, apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.
54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji.
Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” karš un karš Ukrainā.
Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.
Svētdien, dienu pirms foruma sākuma, paredzēta Ukrainai veltīta sanāksme, kurā pulcēsies drošības eksperti un augsta ranga amatpersonas no aptuveni 70 valstīm. Tā būs ceturtā tikšanās par Zelenska ierosināto “miera formulu” Ukrainai.
Ukrainas valdība vēlas izmantot šīs diskusijas, lai gūtu atbalstu savam miera plānam, kas paredz visu Krievijas spēku izvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām, tai skaitā Krimas pussalas, kā arī garantijas Ukrainas drošībai nākotnē. Paredzēts arī, ka Krievijas līderiem būs jāuzņemas atbildība par savu lomu iebrukumā. Krievija šo plānu ir noraidījusi, un netika uzaicināta uz iepriekšējām sanāksmēm.
Foruma prezidents Berge Brende norādīja, ka šoreiz pasākums “notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā”.
Forumā piedalīsies arī Libānas premjerministrs Nadžibs Mikati, Kataras kolēģis šeihs Mohammeds bin Abdulrahmans al Thani un Jordānijas premjerministrs Bišers Hasauna.
“Mēs zinām, ka karš Gazā joprojām turpinās, un pastāv bažas par turpmāku eskalāciju,” sacīja Brende. “Davosā mēs pulcēsim galvenās ieinteresētās personas un meklēsim, kā izvairīties no turpmākas situācijas pasliktināšanās, kā arī spriedīsim par to, kas notiks tālāk,” viņš piebilda.
Kopš Izraēlas un “Hamās” kara sākuma 7.oktobrī pieaugušas bažas par plašāka konflikta izcelšanos reģionā.
