Pasaules līderi piemin mirušo Gorbačovu – bēres būs sestdien 32
Vairāki pasaules līderi ir pieminējuši bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu, kurš otrdienas vakarā nomira Maskavā 91 gada vecumā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs novērtēja Gorbačovu kā unikālu līderi, kurš mainījis pasauli uz labo pusi.
Gorbačovs bija “unikāls valstsvīrs, kurš mainīja vēstures gaitu. Viņš izdarīja vairāk nekā jebkurš cits cilvēks, lai panāktu Aukstā kara mierīgas beigas,” paziņoja Gutērrešs.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena nosauca Gorbačovu par “uzticamu un cienījamu līderi”.
“Viņš spēlēja svarīgu lomu, lai izbeigtu Auksto karu un nolaistu Dzelzs priekškaru. Tas pavēra ceļu brīvai Eiropai. Šis mantojums ir tāds, ko mēs neaizmirsīsim,” viņa rakstīja tviterī.
“Esmu apbēdināts, dzirdot par Gorbačova nāvi. Es vienmēr apbrīnoju drosmi un godīgumu, kuru viņš izrādīja, novedot Auksto karu līdz mierīgam noslēgumam,” tviterī rakstīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
“Putina agresijas laikā Ukrainā viņa (Gorbačova) nenogurstošā apņemšanās atvērt padomju sabiedrību paliek par piemēru mums visiem,” piebilda Džonsons.
Nobela Miera prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs cildināja Gorbačovu kā cilvēku, kurš stādījis cilvēktiesības augstāk par valsti un mierīgas debesis vērtējis augstāk par personisko varu.
“Viņš uzdāvināja valstij un pasaulei neticamu dāvanu – viņš deva mums 30 gadus miera,” paziņoja Muratovs.
Ieslodzījumā esošais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs uzslavēja Gorbačovu par mierīgu atteikšanos no varas un savu vēlētāju gribas respektēšanu.
Arī citu valstu līderi, uzzinot par Gorbačova nāvi, apliecināja cieņu aizgājušajam politiķim.
ASV prezidents Džo Baidens nodēvēja Gorbačovu par retu līderi ar iztēli, kas ļāvusi viņam redzēt, ka ir iespējama citādāka nākotne, un drosmi riskēt ar visu savu karjeru, lai to panāktu.
“Rezultāts bija drošāka pasaule un lielāka brīvība miljoniem cilvēku,” sacīja Baidens.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers sacīja, ka Vācija ir pateicīga Gorbačovam par viņa izšķirošo lomu Vācijas vienotībā.
Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzslavēja Gorbačova lomu Vācijas apvienošanā, bet pauda nožēlu, ka viņš aizgājis mūžībā laikā, kad demokrātija cietusi neveiksmi Krievijā.
Bijusī Vācijas līdere Angela Merkele, kura uzauga Austrumvācijā, sacīja, ka Gorbačovs ir pamatīgi mainījis viņas dzīvi un parādījis, kā viens valstsvīrs var mainīt pasauli uz labo pusi.
“Viņa vēlme pēc miera, viņa opozīcija Krievijas imperiālistiskajai vīzijai palīdzēja iegūt viņam Nobela Miera prēmiju,” pavēstīja Itālijas premjerministrs Mario Dragi, piebilstot, ka šie vēstījumi ir jo nozīmīgāki Ukrainas kara laikā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda viedokli, ka Gorbačova vīzija par labāku pasauli saglabājas kā piemērs, un apliecināja cieņu viņa “vēsturiskajām reformām (..), kas pavēra iespēju partnerībai starp Krieviju un NATO”.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu veltīja Gorbačovam sekojošus vārdus: “Labi, ka viņš sāka reformas, un savā ziņā bija labi, ka reformas nebeidzās tur, kur viņš gribēja tās beigt.”
Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis norādīja, ka Gorbačovs bija “personība, kas ar saviem lēmumiem deva brīvību visai Padomju Savienībai un tās satelītiem”.
Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau tviterī izteicās, ka Gorbačovs “bezprecedenta veidā palielināja Padomju Savienības paverdzināto tautu brīvības apjomu, dodot tām cerību uz cienīgāku dzīvi”.
Francijas prezidents Emanuels Makrons raksturoja Gorbačovu kā miera cilvēku, kas krieviem pavēra ceļu uz brīvību.
Norvēģijas Nobela komiteja atgādinaja, ka Gorbačovam Nobela Miera prēmija 1990.gadā tika piešķirta par lomu “Aukstā kara mierīgā izbeigšanā”.
Komiteja uzslavēja viņu par to, ka viņš atnesis “lielāku atvērtību padomju sabiedrībā un ļāvis Austrumeiropas iedzīvotājiem atgūt brīvību”.
