Monika Zīle: Pasaules gala varianti jeb Premjers uzzinājis, ka ir TIK slikti 10
Kopš mūsu ēras sākuma pasaules galam vajadzēja pienākt plus mīnus simts reižu, tajā skaitā apmēram trīsdesmit apokalipses paziņojumu izplatīti jau šajā tūkstošgadē. Planētas bojāejas un dažādu kataklizmu paredzējumi smelti no visiem iespējamiem avotiem, piesaucot Bībeli, alās meditējušu mūku atklāsmes, ekstrasensus, maiju kalendāra tulkus, astrologus un zibens spēriena izraisīta vieduma piemeklētos. Tiesa, pēdējā laikā pasaules gala sludinātāji kļuvuši piesardzīgāki izteicienos un vairs tik strikti neparedz pilnīgi visas cilvēces iznīcību: tumšo pravietojumu durtiņās tagad vienmēr atstātas gaišas spraudziņas izredzēto glābiņam.
Taču asu izjūtu cienītājiem nav iemesla skumt: kamēr nāvējošie asteroīdi lido garām un saule mudina ceriņus ziedēt ar pilnu jaudu, mums pašu mājās ir visas iespējas vērot vietējā mēroga katastrofas un trenēties gaišredzībā, prognozējot dzīvi pēc kārtējās klizmas. Bet nevajadzētu aizrauties ar drūmiem pravietojumiem, kas strauji paaugstina asinsspiedienu daļai sabiedrības. Ir jāsāk ar paškritisku tagadnes izvērtējumu, lai plūdeni ielūkotos nākotnes vaibstos, un šajā ziņā netrūkst labu paraugu.
“Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā sfērā ir slikti, bet nezināju, ka TIK slikti,” nesen sacīja Ministru kabineta vadītājs Māris Kučinskis, raksturodams ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) neviennozīmīgo lomu apšaubāmu naudas ceļu pieskatīšanā. Reti gadās dzirdēt tik godīgu augstas amatpersonas atzīšanos izmisumā, ka atšķirībā no pasaules gala daudzajiem variantiem VID atveseļošanai iespējams izmantot tikai strīdīgi vērtēto rotāciju. Var piekrist premjera un citu viedoklim, ka VID strādā ļoti daudz godīgu cilvēku, kas nav pelnījuši masveida represijas, kuru melno mākoni virs dienesta savilkuši pa slidenu taciņu ejoši kolēģi. Bet nav arī nekāds noslēpums, ka šis padebesis tūcis aizdomīgi ilgi jau vairāku iepriekšējo valdību laikā – prātā nāk bijušās VID priekšnieces Nellijas Jezdakovas “operācijas”, nemitīgie skandāli muitas galvgalī un sīkākas ķezas, taču gruži vienmēr ieslaucīti zem paklāja, radot nesodāmības ilūziju un iedrošinot svārstīgākas dvēseles likuma pārkāpšanai.
Sekmju trūkumu cīņā pret ēnu ekonomiku nesen atzīmēja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abi bija vienisprātis – valsts kases maciņš pildās kūtrāk, nekā varētu vēlēties, un lielākus budžeta ienākumus veicinātu plašāka ES fondu pieejamība. Akcentēdams nepieciešamību valdībai straujāk izstrādāt šīs naudas apguvei vajadzīgos normatīvos aktus, Valsts prezidents, iespējams, netieši pārmeta svaigāko tūļāšanos. Proti, jau 16. aprīlī bija jāstājas spēkā divām ES noteiktām jaunām iepirkumu direktīvām, kuru ieviešanai nepieciešamie likumprojekti iesniegti Valsts kancelejā tikai aprīļa beigās. Ņemot vērā priekšā stāvošo procedūru Saeimā, direktīvas izies tautā uz rudens pusi. Tikmēr nav skaidrības, uz kādiem kritērijiem balstīties gan publisko, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu konkursos – vadīties pēc jau ES pastāvošajiem noteikumiem vai turpināt pašmāju dziesmu. Gluži loģiski top nejaukas prognozes, ka minēto likumu ievilcināšana dažam uzņēmējam var nozīmēt personīgo pasaules galu.
