Pasaules ekonomikas forumam Davosā aprit 50 gadi 0
Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno “tusiņa” jēgpilnā pasākumā.
Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības “Occupy Wall Street” izveidotājiem.
Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot “sarežģītu aliansi” starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.
Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.
81 gadu vecais Švābs joprojām ir aktīvi iesaistīts foruma organizēšanā.
Dalība forumā maksā no 60 000 līdz 600 000 Šveices franku (no 55 887 līdz 558 867 eiro).
Bijušais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī ziņu aģentūrai AFP paudis viedokli, ka forums gadu gaitā ir izaudzis no simpozija, kurā tika spriests par to, kā piemērot labākās ASV tipa prakses Eiropai, līdz “sava veida ātrajiem randiņiem” ekonomikas un politikas līderiem.
Švāba centieni paplašināt forumā apspriesto jautājumu klāstu, iekļaujot tādas tēmas kā klimata pārmaiņas un nevienlīdzība ienākumu ziņā, ir patiess mēģinājums uzlabot dialogu, norādījis Moskovisī.
Uzņēmumu vadītāji privātās sarunās cildina forumu kā lielisku iespēju satikt savus kolēģus un dibināt jaunus biznesa sakarus.
Taču kritiķi brīdinājuši, ka daudzi biznesmeņi graus foruma centienus vides jautājumos, ierodoties Šveicē ar privātām lidmašīnām, kas noteikti nav videi draudzīgākais pārvietošanās veids.
Lai kāda arī būtu plaisa starp retoriku un realitāti, daudzi novērtē potenciālu darīt labu.
Starptautiskā humānās palīdzības organizācijas “Oxfam” bijusī vadītāja Vinnija Bjanjima, kas pašreiz vada ANO apvienoto HIV un AIDS programmu (UNAIDS), sacījusi, ka dodas uz Davosu, lai piešķirtu spēku patiesībai.
2005.gadā amerikāņu kinoaktrise Šārona Stouna Davosas forumā iedvesmoja ziedotājus apsolīt vairāk nekā miljonu ASV dolāru moskītu tīklu iegādei bērniem Āfrikā.
Tūnberga šogad uzrunā cer iedvesmot pasaules līderus un uzņēmējus atteikties un investīcijām fosilo enerģijas avotu ieguvē.
Investīciju fonda “Pimco” bijušais vadītājs Mohameds el Erians aicinājis pārdomāt foruma saturu, lai dalībnieki ne tikai parādītu sevi un tiktu pamanīti, bet, lai notiktu arī dziļākas diskusijas.
Pieņemoties spēkā globalizācijai, šādi aicinājumi izskanējuši arvien biežāk, spiežot tādām organizācijām kā Pasaules ekonomikas forums paplašināt savus mērķus.
Kopš 1971.gada iedzīvotāju skaits pasaulē vairāk nekā divkāršojies, sasniedzot 7,7 miljardus.
Vidējās gaisa temperatūras pieaugušas par vienu grādu pēc Celsija, Ķīnas daļa globālajā ekonomikas produkcijas apjomā ir pieckāršojusies un Aukstā kara vietā izveidojusies jauna trausla kārtība.
Gadiem ilgi tipiskais Davosas foruma dalībnieks bija baltais vīrietis, visbiežāk liela uzņēmuma vadītājs. Šodien foruma dalībnieku sastāvs ir daudzveidīgāks un pasākuma organizētāji apzināti cenšas vairot sieviešu un jaunattīstības valstu pārstāvniecību.
Ugandas pilsone Bjanjima pirmo reizi Davosas forumā piedalījās 1996.gadā. Viņa atceras, ka bijusi pārsteigta par to, ka sanāksmju telpas ir pilnas ar baltajiem pusmūža vīriešiem.
“Tas zināmā mērā ir mainījies,” bet ne pārāk daudz, atzinusi Bjanjima.
“Davosa ir tieši tā vieta, kur mums būtu jāizaicina globālā elite,” viņa piebilst.
Tomēr daudz aktīvisti uzskata, ka forums savos 50 gados neko ievērības cienīgu nav panācis.
“Ja es dotos uz Davosu, tad lai stāvētu aiz policijas barjerām” un protestētu, nevis būtu dalībnieks šajā “lielajā cirkā”, izteicies franču aktīvistu organizācijas “Attac” pārstāvis Maksims Kombs.
Viņaprāt, forumā runātais nekad nenoved pie izmaiņām rīcībā.
