Pasaules Dabas fonda ieskatā ES nākamā gada nozvejas kvotas ir pārāk augstas 0
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes pirmdien apstiprinātās mencu, siļķu un lašu nozvejas kvotas nākamajam gadam nav vērstas uz ilgtspējīgumu, un tās nepieciešams būtiski samazināt, pauda Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte.
Pēc organizācijas pārstāvju domām, lai gan padome noteikusi samazināt mencu nozvejas apjomu Baltijas jūras austrumu daļā par 15% un, līdz ar to, zvejnieki varēs nozvejot 24 112 tonnu šo zivju, apstiprinātais samazinājums nav pietiekams, lai zivju resursi spētu atjaunoties. Eiropas vides nevalstisko organizāciju rekomendācijas šiem zivju resursiem bija 13 224 tonnas.
Kolāte norādīja, ka Starptautiskās Jūras izpētes padomes (International Council for the Exploration of the Sea) zinātniskie ieteikumi ar vakardienas lēmumu tika pārsniegti ne vien mencu, bet arī siļķu nozvejai Baltijas jūras centrālajā daļā, kā arī lašu nozvejai Somu līcī un Baltijas jūras centrālajā daļā. Viņa arī piebilda, ka tas norāda uz ES dalībvalstu politiskās gribas trūkumu sasniegt Kopējās Zivsaimniecības politikas mērķus, lai izbeigtu zivju resursu pārzveju līdz 2020.gadam.
“Ar šādu lēmumu, var teikt, ka dalībvalstis ir pagriezušas muguru dabai un izvēlas turpināt zivju pārzveju par spīti zinātniskajiem argumentiem. Ja mēs turpināsim šādu politiku, mencas Baltijas jūrā drīz vairs nebūs,” uzsvēra Pasaules PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa, piebilstot, ka mencu resursi Baltijas jūrā ir jūtami sarukuši ne tikai pārzvejas dēļ, bet arī tāpēc, ka vides izmaiņas Baltijas jūrā, kas lielā mērā ir intensīvās lauksaimniecības sekas, liek mencām dzīvot stresā. Rezultātā, tās sāk vairoties agrākā vecumā un vairs nesasniedz tik lielus izmērus. Šādas izmaiņas savukārt veicina to, ka zvejnieki daļu nozvejotā izgāž atpakaļ jūrā.
“Lai gan ES ministri nav atbalstījuši vides organizāciju un Starptautiskās Jūras izpētes padomes priekšlikumus par lielākiem ierobežojumiem un no zivju resursu ilgtspējas viedokļa 15% samazinājums mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu daļā ir vērtējams kā nepietiekams, tomēr šāds solis demonstrē vismaz izpratni par to, ka problēma ir. Tai pat laikā, ir žēl, ka tieši Latvijas zemkopības ministrs [Jānis Dūklavs (ZZS)] neatbalstīja pat šādu priekšlikumu,” pauda Ozoliņa.
Neskatoties uz to, ka mencu nozveja Baltijas jūrā arī turpmāk būs atļauta, PDF aicina patērētājus neizvēlēties Baltijas jūrā nozvejotas mencas, lai šai sugai būtu iespēja saglabāties. Tā vietā nevalstiskā organizācija veikalos aicina izvēlēties Ziemeļu un Barenca jūrā nozvejotas mencas.
Kā ziņots, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā pirmdien tika apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, teikts ES Padomes paziņojumā.
Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad būs 24 112 tonnu, un tas ir par 15% mazāk nekā šogad. Šādu kvotu bija ierosinājusi Eiropas Komisija (EK).
Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozvejas kvota būs 9515 tonnu jeb par 70% lielāka nekā šogad. EK bija ierosinājusi kvotu palielināt tikai par 31%.
Ministri arī nolēma siļķu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī palielināt par 7% līdz 31 044 tonnām, Baltijas jūras centrālajā daļā samazināt par 26% līdz 170 360 tonnām, rietumu daļā samazināt par 48% līdz 9001 tonnai, bet Botnijas līcī samazināt par 7% līdz 88 703 tonnām.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūras pamatbaseinā atstāta nemainīga – 91 132 tonnas, bet Somu līcī samazināta par 3% līdz 9703 tonnām.
Savukārt brētliņu nozvejas kvota Baltijas jūrā nākamajam gadam palielināta par 3% līdz 270 772 tonnām, bet kvota butēm palielināta par 43% līdz 10 122 tonnām, liecina ministru apstiprinātais EK regulas projekts.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
