– Televīzijā raidījumā “Ķepa uz sirds” stāstījāt, ka pazudis jūsu ģimenes Burmas šķirnes kaķis. Vai tagad atradās? 7
– Jā, pēc pusotra gada ir atkal mājās. Mums kaķi uzdāvināja ar noteikumu, ka dosim viņu pārošanai. Viņš bija Anglijā. It kā mūsu runcim neesot sanācis ar tām kaķenēm, un tie cilvēki gaidījuši, kamēr sanāks. Bet ir taču iespēja piezvanīt, pateikt. Man jau tie kaķi ne īpaši, bet sievai un bērniem patīk.
– Teicāt, ka nedzerat kafiju. Ko vēl bokseris nedrīkst dzert un ēst?
– Neatceros, kad pēdējo reizi esmu ēdis ceptus kartupeļus. Ēdu tītara, vistas, jaunlopa gaļu. Reizēm jau pieriebjas tā pusdiētiskā pārtika. Bet salīdzinu ķermeni ar krāsni. Mums mājās ir krāsns. Ja metīsi tur visādu drazu, mitru, satrūdējušu, nedegs. Ja liec sausu bērziņu, spēcīgi degs, un mājās būs silti. Tāpat, ja ķermenim dosi labu pārtiku, būs enerģija, spēks, izturība un viss vajadzīgais.
– Jums ir tetovējumi…
– Tos uztaisīju, kad man bija astoņpadsmit. Bet šogad pārtaisīju. Tagad, ja gribētu tetovējumus, izvēlētos daudz mazākus, citādus, bet nu, kas ir, tas ir. Vispār tetovējumus ļautu taisīt no 21 gada, kad drīkst pirkt alkoholu, kad cilvēks saprot, ko dara un ko grib. Kāds piecpadsmit gados uztaisa lielu tetovējumu, bet ja viņš kļūs par deputātu vai prezidentu un nāks pūķa galva no krekla ārā…?
– Droši vien uz ielas jūtaties droši, nav taču neviena, kas var pievārēt…
– Iela ir ļoti bīstama, tu vari būt sportists, bet… Esmu daudz redzējis, piedzīvojis, zinu, ka jābūt uzmanīgam. Man arī degunu salauza nevis ringā, bet uz ielas. Bija tumsa, ķīviņš, izkāpu no mašīnas, rokas kabatās, un kāds puišelis no sāniem man salauza degunu. Pats to ieliku vietā, bet tik un tā šķībs. Tolaik vajadzēja braukt uz Eiropas kikboksa čempionātu, tā arī neaizbraucu, jo bija lauzts deguns. Tāpēc saku – tādās situācijās aiz muguras jābūt sienai vai drauga plecam.
