– Šogad 14. novembrī savu cīņu ar Ismailu Abdulu veltījāt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem… 7
– Jā, pagājušajā gadā 21. novembrī notika traģēdija lielveikalā “Maxima”. Sekojām ziņām. Otrā dienā man bija cīņa. Bija grūti cīnīties, kad tāda traģēdija notikusi. Bet uzvarēju. (Todien Mairis Briedis kļuva par pasaules čempionu. – I. V.) Skumji un traģiski, ka tik daudz cilvēku gāja bojā, gads apkārt, vainīgo nav. Tas nav pareizi. Negribu līst politikā, bet šodien skatījos televīziju, kur ministru prezidente Straujuma teica: deputātam Spolītim, kurš braucis dzērumā, viņasprāt, būtu jānoliek mandāts. Kā? Viņam ir jānoliek mandāts! Citā valstī uzreiz tajā pašā dienā deputāts pats būtu nolicis mandātu. Bet te… Mums ir ļoti neatbildīgi cilvēki.
– Tauta nupat ir jūs izvirzījusi par Latvijas vēstnieku cīņā ar vardarbību pret sievietēm (Labklājības ministrijas rīkotajā balsojumā). Kāpēc jums tas ir svarīgi?
– Pats bērnībā esmu redzējis vardarbību pret sievietēm. Tie, kuri sit sievietes, neapzinās, ko viņi dara. Mums, vīriešiem, jau viss ir vienkārši – pēkšņi esam tēti. Bet sievietēm – mēnešreizes, grūtniecība, dzemdības ar ārkārtīgām sāpēm, visu laiku kāds pārbaudījums. Viņām jau tā dzīve ir grūtāka, kāpēc vēl darīt pāri? Ja es varu, darīšu, lai sievietei būtu vieglāk un patīkamāk dzīvot. Mums katram ir jābauda šī dzīve, nevis jācieš. Tagad daudzas sievietes trenējas boksā. Acīmredzot grib iemācīties sevi aizstāvēt. Bet, lai cik viņas arī trenēsies, vīrietim ķermeņa uzbūve ir spēcīgāka. Sievietes ne vienmēr varēs iesist tik spēcīgi, lai nokautētu vīrieti uz ielas. Vislabāk ir aiziet uz apsardzes kursiem apgūt, kā visefektīvāk lietot speclīdzekļus – gāzes baloniņu, elektrošokeri. Vajag tikai tos pareizi izmantot. Un neviens mājinieks tev dzīvē neko nenodarīs.
– Nu jau jūs kā policists… Vai tiešām, būdams pasaules čempions, strādājat policijā?
– Jā, tehniskās apsardzes nodaļā, apsargājam visus speciālos objektus. Esmu paaugstināts, tagad man darbs vairāk ar papīriem.
– Ja profesionāls bokseris Latvijā varētu izdzīvot no sporta vien, vai jūs strādātu?
– Domāju, tikai sportotu, jo, lai pilnvērtīgi trenētos, vajag dienas miegu un rīta un vakara treniņu. Bet darbs rūda, nav atslābuma, ir, pēc kā tiekties. Jā, citu valstu bokseriem ir vieglāk, viņi dzīvo tikai sportā. Bet es redzu arī citu dzīvi, nedraud ieciklēšanās.
– Ko labu dara jūsu sieva, bērni?
– No pirmās meitenes man ir desmitgadīgi dvīņu puikas. Viņi dzīvo Anglijā. Mums ar sievu arī ir divi dēli. Lielākais iet uz peldēšanu, vingrošanu un rokdarbiem. Mazākajam tikai gads, bet viņš arī iet uz bērnu vingrošanu. Tas ir svarīgi. Cik līdz trim gadiem bērnā ieliksi, tik labi viņš attīstīsies. Sieva ir beigusi Latvijas Universitātē maģistrantūru starptautiskajās attiecībās. Gudra sieva, sešus gadus audzināja mūsu dēlus. Tagad ar bērniem jāpiebremzē.
– Gan jau meitiņu kādreiz gribēsies…
– Draugi smējās, ka arī meitiņa raksturā būs kā puika. Bet tad jau redzēsim.
