– Vēl pirms kļuvāt par pasaules čempionu, nokautējāt angļu bokseri Deniju Viljamsu, kurš savulaik bija nokautējis pašu Maiku Taisonu! Viljamss par jums teica, ka esat ātrs, agresīvs un izskatāties ļoti izsalcis un ka viņam klāšoties grūti… 7
– Arēna bija tik pilna kā nekad, jo bija atbraukusi zvaigzne, pasaulē zināms bokseris. Uzskatu, ka Latvijā vajag rīkot vairāk cīņas, lai cilvēkus piesaistītu. Jo bokss pie mums izmirst.
– Kāpēc?
– Ne visi psiholoģiski to var izdarīt, lai gan fiziski varētu. Ir grūti sagatavoties un iziet ringā. Ne velti ir teiciens: vari būt pasaules čempions boksā pa maisiem, bet ringā – nekā. Latvijā ringā latvieši ir mazākumā. Tā ir audzināšana, mentalitāte. Piemēram, Kaukāza tautām zēni cīnās kopš bērnības, viņu nacionālais sporta veids ir cīnīšanās, bet mums – hokejs, basketbols un tautas dejas.
– Kā psiholoģiski gatavojaties cīņai? Meditējat?
– Nē, sarunājos pats ar sevi. Esmu boksējies ar pasaulē labākajiem bokseriem brāļiem Kļičko, Marko Huku un vēl daudziem pasaules čempioniem. Un te ir tikai nākamais pretinieks, kurš nav ar viņiem boksējies, kurš nav tik daudz pieredzējis, viņš nebūs nekāds megamonstrs. Nu, tāda pārliecība. Taču vienmēr ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam. Jo bokss ir tāds – visus divpadsmit raundus jūti, ka vinnē, bet tu nedrīksti atslābt pēdējā minūtē. Jo viens sitiens var visu beigt.
– Jā, tas ir traki, ka boksējaties bez aizsargķiverēm…
– Ko ķiveres aizsargā? Lai nesasitas piere pret pieri, lai nepārsistu uzacis, bet smadzeņu satricinājumu jau ķivere nemazina.
– Kādā fotoattēlā Viljamss pirms cīņas jums dusmīgi piebāzis galvu, bet jūs smaidāt…
– Anglijā, piemēram, bokseri jau svēršanās laikā gandrīz sakaujas. Ko es rādīšu, ka esmu uz viņu dusmīgs? Neesmu, tāpēc man sanāca tāds smīns. Viņš jau arī uzspēlēja dusmīgo vīreli.
– Vai jau pirms cīņas ir skaidrs, ka pretinieku uzveiksiet?
– Ja zināsi, ka atnāksi un uzvarēsi, nebūs satraukuma sajūtas. Te jau notiek latviešu bokseru atlase, tieši psiholoģisko barjeru ir ļoti grūti pārvarēt. Reizēm esi pilnvērtīgi fiziski sagatavojies, bet psiholoģiski nedēļu pirms cīņas sadedz. Un paliek 50% no tavas sagatavotības. Mūsu sporta veidā zini, ka tev sitīs pa galvu. Tev ir izdzīvošanas baiļu sajūta. Sākumā bija sevis saudzēšana – kas būs, ja man pārsitīs degunu utt., utt. Bet tagad mazliet citādi – man ir pāri par 300 cīņām, un viss iekšā ir pārakmeņojies. Bet vienalga – vienmēr ir satraukums, tagad vairāk par to, lai sevi parādītu no labākās puses, jo es boksējos ne vairs viens, bet kā Latvijas pārstāvis. To neredz vairs 100 vai 200 skatītāju kādā Latvijas arēnā, tagad cīņas raida Eurosport un tās skatās daudzi miljoni.
