Pasaules brīvo latviešu apvienību turpmāk vadīs Kristīne Saulīte 9
“Jūtos lepna, ka esmu latviete,” saka Kristīne Saulīte, kuru Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde ir izraudzījusi par priekšsēdi nākamajiem diviem gadiem.
Kristīne Saulīte jaunos pienākumus sāks pildīt no 1. janvāra, pārņemot amata pilnvaras no pašreizējā vadītāja Jāņa Kukaiņa. Līdz šim par organizācijas vadītājiem tika izraudzīti trimdas latvieši un viņu pēcteči, taču Kristīne pieder pie jaunās diasporas, jo izaugusi Latvijā. Viņa saka: “Esmu dzimusi Latvijas laukos, Lestenē, kur pavadīju visskaistāko bērnību, kādu vispār var iedomāties! Esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem par lielu un bagātīgu dāvanu, kas man tika ielikta šūpulī – lepnumu, ka esmu latviete, taisnīguma un atbildības izjūtu un darba tikumu. Kad citi bērni vasarās devās uz pludmali, mums bija jāstrādā dārzos…”
Mūža lielāko daļu Kristīne pavadījusi Austrālijā, kuru no Latvijas šķir vairāk nekā 15 tūkstoši kilometru, taču vienmēr akcentējusi savu piederību Latvijai un latvietībai.
K. Saulīte ir beigusi Biznesa vadības skolu Melburnā 2007. gadā un 2012. gadā – Hārvardā. “Mans maizes darbs vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem – vadot uzņēmumus, komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē,” stāsta Kristīne. “Es darbojos pārmaiņu vadībā. Neesmu no tiem, kas vienkārši samazina darbinieku skaitu, lai uz papīra viss izskatās skaisti un labi. Jau sen sapratu, ka panākumu pamatā ir tas, ka pareizie cilvēki atrodas pareizajās vietās. Uzskatu, ka jaunas iemaņas var apgūt, bet vissvarīgākā ir attieksme un vēlme.”
Brīvā laika intereses Kristīnei ir mūzika, literatūra, politika, māksla, bizness, kā arī labdarība. Kristīne bijusi gan Melburnas “Daugavas skolas” pirmsskolas audzinātāja un vidusskolas skolotāja, gan Melburnas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece. Kopš 2015. gada vadījusi Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un divus gadus strādājusi arī kā PBLA priekšsēža vietniece. Sabiedriskajā darbā Kristīnei vislielāko gandarījumu dod tas, ka diasporas organizācijas ir veicinājušas latviskās piederības stiprināšanu ļoti daudziem cilvēkiem. Viņa teic: “Diasporas bērni un jaunieši pa lielākajai daļai jau ir trešā, ārpus Latvijas dzīvojošā paaudze. Viņos piederība Latvijai tiek veidota caur latviešu skolām, latviskajām nometnēm un vidusskolām. Melburnas latviešu skola “Daugava” nupat svinēja savu 62. izlaidumu.”
Raksturojot sevi, K. Saulīte akcentē, ka viņa pieder tiem, kuri uzskata par savu pienākumu vienmēr un visur lepoties ar Latviju. Jo tā var veidot cittautiešu izpratni par to, kādi ir latvieši un kādā zemē dzīvo.
