Pasaules banka ostām pārmet sliktu pārvaldību 0
Pasaules bankas starpziņojums par Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas konkurētspēju un pārvaldību atklāj daudzus trūkumus, tos nevēlas atzīt ostu pārstāvji. Pētījumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma aizvien veic Ventspils brīvostā un Rīgas brīvostā.
Diezgan neparasti, ka PB eksperti, sākot iepazīstināt ar saviem secinājumiem, uzsvēra – viņu darbība ir vērsta uz nākotni, no konkrētiem gadījumiem vai apsūdzībām Ventspils brīvostas vai Rīgas brīvostas darbībā viņi norobežojas.
PB programmu vadītāja Žana Martē teiktais par labo praksi abās ostās bija īss – tās pieder pašvaldībām un darbojas bez nodokļu maksātāju naudas, turklāt ostās ir zemas maksas un tajās revidē pārskatus. PB eksperti pievērsuši uzmanību neparastajam – abās ostās galvenokārt apstrādā beramkravas un lejamkravas no trešās valsts, kurai pašai ir savas ostas, ostās ir veca infrastruktūra, ostas ir atkarīgas no citas valsts dzelzceļa kompāniju pakalpojumiem. Vissvarīgākā krava Rīgas brīvostā un otra vissvarīgākā Ventspils brīvostā ir ogles.
Ž. Martē atzīst, ka kopumā Latvijas ostas darbojas diezgan veiksmīgi, noturot to tirgus daļu, kas tām jau bija. Ar piebildi: ja neņem vērā jaunuzbūvētās ostas Krievijā. “Nav redzēta tiešām apņēmīga un agresīva darbība, cenšoties palielināt savu tirgus daļu reģionā,” tā Ž. Martē.
Statistika rāda – 2000. gadā abu ostu tirgus daļa Baltijas jūras reģionā bija 37%, bet pērn – vairs tikai 21%. Tas saistīts ar jaunu ostu darbības sākšanu Krievijā. Vienlaikus Rīgas brīvosta kravu daudzumu šajā laika posmā palielināja par 28% – līdz 36,1 milj. tonnu, bet Ventspils ostā tas krita par 22% – līdz 28,5 milj. tonnu.
PB eksperti īpaši lielu kritiku veltīja ostu pārvaldībai. Starpziņojuma autori uzskata – patlaban ostu valdēs ir nepieciešami arī cilvēki ar pieredzi ostu nozares uzņēmējdarbībā, nevis vien pašvaldību un valdības ieceltie cilvēki. Turklāt labumu nenes arī šā brīža kārtība, kad katra jaunā Latvijas valdība ieceļ citus pārstāvjus ostas valdē, kas, kā zināms, notiek samērā bieži. Tāpat kritiku izpelnījās Ostu attīstības programma 2008. – 2013. gadam, kur nav paredzēta nepieciešamība vienotas ostu un dzelzceļa darbības nodrošināšanai, robežšķērsošanas atvieglošanai. Visticamāk, šā iemesla dēļ ostas un dzelzceļš darbību nekoordinē, bet muitas dienestā vērojami birokrātiski šķēršļi.
PB eksperti secina – prognozes par kravu plūsmu abās ostās balstoties uz “vienkāršu tendenču ekstrapolāciju”, neesot analīzes par termināļu ražīgumu un iespējām to celt, netiekot domāts par investīcijām, izņēmums esot ES Kohēzijas fonda nauda un termināļu īpašnieku ieguldījumi, kā arī vēlami citi uzlabojumi. Kritiku ostas saņēma arī par necaurskatāmu zemes nomas konkursu rīkošanu.
Rīgas Brīvostas pārvaldes projektu vadības vienības vadītājs Viesturs Silenieks žurnālistiem apšaubīja PB ekspertu kompetenci, norādot, ka tikai vienam no viņiem ir agrāk bijusi saistība ar ostu darbības nozari. PB Polijas biroja preses sekretāre Anna Kovaļčika precizēja – eksperti ir četri, nevis viens. PB pārstāvji prezentācijas beigās arī atzina tehniskās neprecizitātes un solīja, sadarbojoties ar abu ostu pārvaldēm, tās labot. PB ieteikumus ostu darbības uzlabošanai sniegs šā gada jūlijā.
Fakti Ostas Latvijas tautsaimniecībā Tranzītkravu pārvadāšana un apstrāde ostās, dzelzceļā un autopārvadājumos 2011. gadā veikta par Ls 623 milj., kas veido 4,4% no IKP un 27,7% no pakalpojumu kopējā eksporta, transporta un glabāšanas nozarē ir nodarbināti 68 800 cilvēku (t. sk. VAS “Latvijas dzelzceļš” 12 383 cilvēki), 2011. gadā vidējā darba alga transporta nozarē bija Ls 504 (tautsaimniecībā – Ls 464). |
Viedoklis
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis: “Minētais dokuments ir tikai starpziņojums, nevis gala ziņojums, un kā tādu to arī uztveram. Starpziņojumā netrūkst neprecīzu datu, kuri vēl jālabo. Svarīgi ir saprast, ka kopējais Latvijas ostu kravu apjoms Pasaules bankas apskatītajā periodā ir palielinājies, nevis samazinājies (no 52 miljoniem 2002. gadā līdz 75 miljoniem 2012. gadā), kas patiesībā ir milzīgs sasniegums un ļoti pozitīvi raksturo Latvijas ostu konkurētspēju. Ja runājam par reģionālo tirgus daļu, tad jā, kā secinājuši arī PB eksperti, tā ir samazinājusies, turklāt ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas ostām, bet šajā sakarā jāņem vērā vairāki apstākļi. 2000. gadā, ar kuru tiek salīdzināts, vēl darbojās naftas vads no Krievijas, kura kopējā jauda bija 15 miljoni tonnu gadā un, kas svarīgākais, Krievijā vēl vispār nebija tādu ostu kā Ustjluga un Primorska, kas šobrīd kopā apgroza vairāk nekā 120 miljonus tonnu, tātad 2000. gadā tirgus bija jādala uz sešām, bet 2012. gadā – jau uz astoņām ostām.”
