Pasaulei visdrīzāk nāksies pilnībā atteikties no kaislības dzert kafiju – šī dzēriena nākotne ir apdraudēta 117
Saistībā ar globālo sasilšanu pasaulei visdrīzāk nāksies pilnībā atteikties no kaislības dzert kafiju – tā pauž visjaunāko pētījumu rezultāti. Vēstīts, ka pat tajā gadījumā, ja visā pasaulē temperatūra palielināsies tikai par 1,5 Celsija grādiem, jau pašās šā gadsimta beigās kafijas audzēšanai noderīgo zemju kopējais laukums būs samazinājies par vismaz 55%.
Un tas radīšot neizbēgami katastrofālas sekas tiem lauksaimniekiem, kuri paļaujas uz kafijas audzēšanu kā savu dzīvošanai nepieciešamo ienākumu pamatu. Runa galvenokārt ir par ļaudīm Brazīlijā, Etiopijā un Vjetnamā. Turklāt tas vienlaikus būtiski ietekmēs arī kafijas garšu, tās pieejamību un līdz ar to arī cenu, tādējādi neglābjami mainot faktiski kārtību visā pasaulē saistībā ar kafijas piegādēm, tirgošanu kafejnīcās vai lietošanu mājās.
Balstoties dažādos jaunākajos un tostarp arī savos pētījumos, ziņojumu nesen publicējis nekomerciālās starptautiskās attīstības aģentūras Christian Aid izpilddirektors Patriks Vots, un tajā pausts, ka patlaban nelielās saimniecības, kas nodarbojas ar kafijas audzēšanu, mīt klimatiskās krīzes pašās priekšējās līnijās, lai gan tieši tās globālās sasilšanas problēmā veikušas salīdzinoši visniecīgāko ieguldījumu. Aģentūra apgalvojusi: tā dēvētajām pārtikušajām un ekonomiski attīstītajām valstīm pienācis laiks atbalstīt lauksaimniekus tajās valstīs, kas uzskatāmas par trūcīgākām, jo tieši tās jau tagad visvairāk cietušas un turpina ciest saistībā ar klimata izmaiņām.
I
Temperatūras paaugstināšanās, neregulāri nokrišņi, slimības, sausums un šļūdoņi – tas un vēl daudz kas līdzīgs patlaban visvairāk apdraud lauksaimnieciskās platības. Malavi uzņēmuma Mzuzu Coffee Cooperative ģenerāldirektors Maksons Ng’ambi plašsaziņas līdzekļiem izklāstījis savu pieredzi, kas apliecinot: tajā gadā, kad sezonas sākumā lieti bijuši vāji vai arī to vispār nav bijis, arī kafijas ziedēšana bijusi neierasti vāja, un tagad tas regulāri atkārtojoties.
Saistībā ar to, ka ekstremāli laikapstākļi un stihiskās nelaimes notiek aizvien biežāk, lauksaimnieki (un ne jau tikai tie, kuri nodarbojas ar kafijas audzēšanu) kļūst arvien ievainojamāki. Jo īpaši aktuāli tas ir tieši tā dēvētajām jaunattīstības valstīm, kur darba samaksa pārsvarā ir ļoti zema, savukārt klimata izmaiņu radītās sekas sajūtamas jo īpaši asi. Jau minētās aģentūras Christian Aid aprēķini liecinot, ka šādi apstākļi novedīs pie kafijas audzēšanai piemēroto lauksaimniecības zemju sarukšanas vismaz par 55%, un tas notikšot pat tajā gadījumā, ja globālās temperatūras palielināšanās saglabāsies Parīzes vienošanās ietvaros, proti, ne vairāk par 1,5–2 Celsija grādiem attiecībā pret tā dēvēto pirmsindustriālo līmeni.
Zināms, ka, piemēram, 50% uz Britāniju piegādājamās kafijas nāk faktiski tikai no divām valstīm – Brazīlijas un Vjetnamas. Un tieši šīs divas valstis patlaban izjūt vislielākās grūtības. 2023. gada pašās vasaras beigās Vjetnamā esot fiksēta rekordaugstā temperatūra, pārsniedzot 44 Celsija grādus, turklāt klimata eksperti brīdinājuši, ka tādi faktiski ekstremāli laikapstākļi visdrīzāk saglabāsies un vairs nepāries.
Tostarp pati kafijas ražošana tomēr arī veic savu noteikto ieguldījumu attiecīgajā krīzē. Londonas universitātes koledžas pētnieki uzskata, ka viena kafijas kilograma izaudzēšana varot radīt izplūdes gāzu izmešus, kas pielīdzināmi 15,33 kilogramiem ogļskābās gāzes. Līdz ar to esot skaidrs, ka arī nopietnas kafijas izaudzēšanas, transportēšanas un patērēšanas veidu izmaiņas varētu palīdzēt būtiski samazināt šo negatīvo ieguldījumu.
II
Varot gluži droši apgalvot, ka globālā temperatūras paaugstināšanās jau burtiski tuvākajos gados nopietni ietekmēs kafijas cenu visā pasaulē. Maksons Ng’ambi apgalvojis, ka faktiski jau tagad pieaugošās izmaksas varētu nākties pārcelt uz… patērētāju pleciem (ak, nu kā gan citādi!). Viņaprāt, tagad kafijas cenu veidošanā obligāti vajadzētu ņemt vērā to, ka lauksaimnieki ir spiesti pielikt aizvien lielākus pūliņus savu kafijas audzēšanas lauku darba kārtības uzturēšanā, un tas savukārt jau tagad ievērojami palielina kafijas audzēšanas pašizmaksu. Bet, ja to ilgi neņems vērā, veidojot kafijas cenu politiku, visdrīzāk ievērojama daļa lauksaimnieku vispār atteiksies turpmāk audzēt kafiju.
Christian Aid ziņojumā arī vēstīts, ka tikai Britānijā vien katru dienu izdzerot vismaz 98 miljonus kafijas tasīšu, un ar to esot pilnā mērā pietiekami, lai pielietu pilnus deviņus lielos peldbaseinus.
Savukārt Britānijas kafijas asociācija apkopojusi datus, kas pauž, ka kopš 2017. gada valsts kafijas industrija uzturot vismaz 210 000 darba vietu…
III
Savā ziņojumā Christian Aid aicinājis Britānijas valdību palielināt finansējumu klimatiskajām vajadzībām, kā arī norakstīt “netaisnīgos” vēsturiskos parādus tā dēvētajām jaunattīstības valstīm. Patriks Vots paudis, ka Britānijai un arī citām par ekonomiski pārtikušām uzskatāmajām valstīm vajadzētu beidzot pildīt savus solījumus (tātad tādi ir bijuši! – Red.) un finansēt atbalstu lauksaimniekiem trūcīgākajās valstīs, lai viņi varētu turpināt izaudzēt pret klimata pārmaiņām noturīgas lauksaimniecības kultūras un diversificētu ienākumu avotus. Praktiski nepaceļamās dažāda apjoma un iemeslu parādu nastas norakstīšana daudzām kafiju ražojošajām pasaules valstīm atbrīvotu vēl papildu resursus, lai varētu sekmīgāk risināt klimata izmaiņu un trūkuma radītās problēmas.
Vēstīts, ka ziņojuma sagatavošanas laikā sarīkotā aptauja apliecinājusi: vismaz 70% pieaugušo Britānijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka valdībai vajadzētu paveikt ievērojami vairāk, lai mazinātu klimatiskās krīzes ietekmi uz pārtikas piegāžu ķēdi savai valstij. Savukārt Maksons Ng’ambi vēl piebildis, ka tāpat būtu nepieciešams tiešs finansējums, kas dotu acīmredzamu labumu mazajiem kafijas ražotājiem, piemēram, piekļuve zemu procentu finansējumam, kas patlaban tur nevienam vispār neesot pieejams. Ng’ambi uzsvēris: ja to visu patiešām neizdarīs, visdrīzāk jau burtiski pēc dažiem gadiem cilvēcei praktiski nāksies pamazām sākt aizmirst to, kas vispār ir kafija…
