Pasaulei vajag degvielu: Ķīna par desmitiem miljardu dolāru pirks gāzi no ASV, Putins varētu palīdzēt glābt Eiropu 39
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā enerģētikas krīze Āzijā un Eiropā vēl vairāk saasinājās, jo ogļu un gāzes cenas sasniedz jaunus rekordus, iestājoties aukstākam laikam un mudinot enerģētikas firmas censties noslēgt ilgtermiņa darījumus ar piegādātājiem.
Pasaules ekonomikai cenšoties atgūties no koronavīrusa pandēmijas ierobežojumiem, enerģētiskā drošība ir daudzu valstu valdību dienas kārtības galvgalā, jo elektrības padeves pārtraukumi ir apturējuši daudzas rūpnīcas, tajā skaitā tās, kur ražo globālos zīmolus, piemēram, “Apple”, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Ķīna, pasaules lielākā eksportētājvalsts, ir īpaši smagā situācijā. Ķīnas enerģētikas firmas “Sinopec Corp” un “China National Offshore Oil Company” jau ir ievadījušas sarunas par ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar ASV firmām par saašķidrinātās dabasgāzes importu.
Jau tuvākajos gados Ķīna varētu iepirkt gāzi no ASV par desmitiem miljardu dolāru. Eksperti atzīmē, ka, saasinoties Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecībām 2019. gadā, gāzes tirdzniecība starp abām valstīm uz kādu laiku apstājās. “Kā valstij piederošiem uzņēmumiem Ķīnas firmām ir jāgādā par piegāžu drošību, un pašreizējais cenu pieaugums ir būtiski mainījis ilgtermiņa piegāžu izpratni rūpnīcu vadības vērtējumā,” intervijā “Reuters” atzinusi kāda Pekinas amatpersona, kas saistīta ar gāzes iepirkumiem.
Augot gāzes cenām, Ķīna un vairākas citas valstis ir pievērsušās ogļu izmantošanai, kas būtu trieciens cīņā pret globālo sasilšanu. Pekina ir veikusi vairākus pasākumus, lai mēģinātu ierobežot enerģijas cenu kāpumu, palielinot ogļu ieguvi pašmājās un samazinot to piegādi rūpnīcām, kas patērē daudz enerģijas.
Žendžu ogļu termoelektrostacijai vienas tonnas ogļu pirkums izmaksājis 1669 juaņas (260 dolāri), kas ir vairāk nekā divkārtīgs pieaugums nepilna gada laikā. Ķīnas valdība ir centusies pārliecināt patērētājus, ka enerģijas piegādes tiks nodrošinātas ziemas apkures sezonas laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija varētu piegādāt Eiropai vairāk gāzes, ja tiktu izteikts šāds lūgums. Putins izteicies, ka Eiropas Savienība pati ir vainojama pašreizējās augstajās gāzes cenās, atsakoties no ilgtermiņa līgumiem par labu biržas cenām.
Krievijas enerģētikas ministrs Nikolajs Šuļginovs paziņojis, ka, lai palielinātu dabasgāzes piegādes Eiropai, būs nepieciešams noslēgt jaunus līgumus.
Lai pasargātu patērētājus no augošajām cenām, ziemai tuvojoties, Eiropas Savienības līderi cenšas izstrādāt ārkārtas pasākumus, kas tiks apspriesti ES samitā šonedēļ. Vairāku ES valstu politiķi paziņojuši, ka Krievija izmanto gāzes cenu kāpumu kā politiskas ietekmes sviru.
Ukrainas valsts gāzes tranzīta firmas operators pavēstījis, ka Krievijas gāzes apjoms, kas caur Ukrainu nosūtīts uz Eiropu, ir mazāks, nekā to paredz līdzšinējais tranzīta līgums. “Tas nozīmē, ka “Gazprom”, neraugoties uz gāzes trūkumu ES un augstajām cenām, pat nenosūta to gāzes apjomu, par ko jau ir samaksāts,” paziņojis Ukrainas operators.
Polijas valdība paziņojusi, ka piešķirs papildu 1,5 miljardus zlotu (380 miljonus dolāru) pabalstos patērētājiem, lai kompensētu cenu kāpumu.
Vācijas valdība no nākamā gada ievērojami samazinās elektroenerģijas patēriņa nodevu, lai palīdzētu mazināt slogu uz patērētājiem laikā, kad Eiropā strauji palielinās enerģijas cenas. Atjaunojamo energoresursu likuma (EEG) piemaksa, kas tiek izmantota, lai finansētu saules un vēja elektrostaciju izveidi, no 1. janvāra tiks samazināta par vairāk nekā 40% līdz 3,723 centiem par kilovatstundu.
Šis ir lielākais samazinājums kopš šīs piemaksas ieviešanas 2000. gadā, kas tika veikta ar mērķi palīdzēt Eiropas lielākajai ekonomikai īstenot pāreju no fosilo kurināmo izmantošanas uz videi draudzīgākiem energoresursiem. Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers pavēstījis, ka EEG piemaksu turpmākajos gados vajadzētu atcelt pavisam, lai nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamu elektroenerģiju.
